Ekonomikas ministrija par OIK atcelšanas izvērtēšanu maksās advokātu birojam, kurš iepriekš ir pārstāvējis OIK saņēmējus
PIETIEK13.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No desmit aptaujātajiem juridiskajiem birojiem jaunā ministra Ralfa Nemiro vadītā Ekonomikas ministrija (EM) izvērtējumu par obligātā iepirkuma (OIK) mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu uzticējusi tieši zvērinātu advokātu birojam Ellex Klavins, kurš pirms nepilniem diviem gadiem Eiropas Komisijā ir pārstāvējis tieši OIK saņēmēju intereses.
„Ministru kabineta sēdē šodien, 12. februārī, Ekonomikas ministrija informēja valdību par neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā būtību un jautājumiem, par kuriem tiks lūgts sniegt juridisku vērtējumu.
Ministrija nekavējoties noslēgs līgumu ar ZAB Ellex Klavins, kas tirgus izpētes ietvaros iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu un pauda gatavību minēto izvērtējumu veikt divu nedēļu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Plānotā līguma summa – 8712 EUR (bez PVN),” – tā vakar informēja Ekonomikas ministrija.
Taču šodien ir atklājies, ka pirms nepilniem diviem gadiem tieši šis advokātu birojs, toreiz vēl ar nosaukumu Lawin Kļaviņš & Slaidiņš ir vērsies Eiropas Komisijā, pārstāvot savu publiski neatklātu klientu – OIK saņēmēju.
Kā noskaidrojis Pietiek, Ekonomikas ministrija nav pat mēģinājusi noskaidrot, vai kādam no tās aptaujātajiem juridiskajiem birojiem nav reāla vai iespējama interešu konflikta, - tā vietā vienkārši noskaidrots pretendents, kas šo izvērtējumu būtu gatavs veikt par vislētāko cenu.
„No visiem juridiskajiem birojiem EM uztic izvērtēt OIK afēras tiesiskumu juridiskajam birojam, kurš savulaik vērsies ar sūdzību EK par šo atbalsta sistēmu, pārstāvot tieši OIK saņēmēju intereses! Braši. Nez, ar kādu mērķi?” – tā šo lēmumu komentē Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kurš ir viens no aktīvākajiem OIK sistēmas kritiķiem.
Tikmēr jaunais ekonomikas ministrs Nemiro publiski pavēstījis, ka „jau ar pirmajām dienām ekonomikas ministra amatā ir ķēries pie darba, lai rastu risinājumus Saeimas uzdotā uzdevuma izpildīšanai attiecībā uz obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu no šā gada 31. marta”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
