Ekonomikas ministrija mēģina samelot, ka privātseminārā haltūrējošie ierēdņi esot darbā
L. Lapsa13.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Abi ir darbā,” – šāda ceturtdienas priekšpusdienā bija Ekonomikas ministrijas oficiālā atbilde par diviem augstiem ierēdņiem, kuri patiesībā tajā laikā nevis atradās savā darba vietā, bet piepelnījās kādas privātfirmas rīkotā seminārā. Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz abu amatpersonu dalību seminārā, ministrija nāca klajā ar jaunu versiju, kurai savukārt nespēja vai nevēlējās sniegt nekādu dokumentos fiksētu apstiprinājumu.
Kā Pietiek jau ziņojis, dažādu ministriju un citu iestāžu amatpersonas masveidā piepelnās, sniedzot priekšlasījumus dažādos maksas semināros. Tas notiek ierēdņu darba laikā, kad tiem būtu jāatrodas savās darba vietās, turklāt ne jau vienmēr viņi savu prombūtni oficiāli noformē kā bezalgas atvaļinājumu vai ikgadējā atvaļinājuma daļu.
Ceturtdien Pietiek aprakstīto semināru vidū bija arī pasākums ar nosaukumu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi: kā rādīja šī semināra sludinājums, ikviens interesents par 40 latiem tajā darba laikā - no pulksten 10 līdz 14 – varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos.
Kad Pietiek ceturtdien jau pēc semināra sākuma uzdeva Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļai jautājumu, vai ministrijas darbiniekiem Ilzei Ošai un Mārtiņam Auderam ir darba diena vai arī viņiem piešķirta atvaļinājuma diena, sākotnējā ministrijas atbilde skanēja: „Kādēļ tāds jautājums? Jums bija kāds steidzams jautājums viņiem? Abi ir darbā.”
Taču pēc tam, kad Pietiek ministrijai norādīja uz to, ka patiesībā šajā laikā izsludināta abu amatpersonu piedalīšanās privātfirmas organizētā seminārā, un nosūtīja arī šī semināra sludinājumu, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā iestājās apmulsums. Kaut arī vēl nupat bija apgalvots, ka „abi ir darbā”, nu jau tika paziņots: „Noprecizēšu un tad došu Jums ziņu.”
Precizēšana prasīja lielāko darba dienas daļu, un tikai pievakarē ministrija nāca klajā jau ar jaunu versiju. Tās Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena paziņoja, ka „EM darbinieki Ilze Oša un Mārtiņš Auders ir ievērojuši noteikto kārtību un dalību Jūsu minētajā seminārā ir saskaņojuši ar ministrijas vadību”.
Saskaņā ar ministrijas jauno versiju „tā kā konkrēto lekciju lasīšana tika veikta darba laikā, minētie darbinieki ir vienojušies ar vadību, kad attiecīgais darba stundu skaits tiks nostrādāts citā laikā”.
Tomēr, kad Pietiek palūdza Ekonomikas ministrijai kādu dokumentālu pamatojumu, kas apstiprinātu šīs jaunās versijas patiesīgumu, izrādījās, ka ministrija šādu apliecinājumu sniegt nespēj.
Kā jau ziņots, nav pamata uzskatīt, ka pieminētās Ekonomikas ministrijas amatpersonas semināros piepelnās trūkuma dēļ: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes ziņas, Oša 2010. gadā Ekonomikas ministrijā atalgojumā saņēmusi 16 352 latus, bet Auders – 14 130 latus.
Par to, ka minētās amatpersonas šajos semināros piedalās nevis, lai nesavtīgi dalītos valsts darbā gūtajās zināšanās, bet gan, lai gūtu samaksu, liecina dati no viņu deklarācijām: tā, piemēram, Auders šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus.
Daļu no darba laika izmantotājiem haltūru nolūkos uz šo nodarbi gan acīmredzami pamudinājusi nepieciešamība rūpēties par iespaidīgo parādsaistību dzēšanu: Ošas parādsaistības šā gada sākumā bijušas virs 69 tūkstošiem eiro, Audera – vairāk nekā 42 tūkstoši eiro.
Pagaidām nav zināms, vai savas ministrijas ierēdņu piepelnīšanos darba laikā, oficiāli nenoformējot prombūtni no darba vietas, atbalsta līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Citā valsts iestādē - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kuras Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede piektdien plānojusi piepelnīties seminārā Viesstrādnieku nodarbināšana Latvijā, - darbiniece bija izrādījusies godprātīga: vēl nezinot, par kādu tēmu runa, pārvalde apliecināja, ka Briede atrodas atvaļinājumā.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
