Ekonomikas ministrija mēģina samelot, ka privātseminārā haltūrējošie ierēdņi esot darbā
L. Lapsa13.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Abi ir darbā,” – šāda ceturtdienas priekšpusdienā bija Ekonomikas ministrijas oficiālā atbilde par diviem augstiem ierēdņiem, kuri patiesībā tajā laikā nevis atradās savā darba vietā, bet piepelnījās kādas privātfirmas rīkotā seminārā. Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz abu amatpersonu dalību seminārā, ministrija nāca klajā ar jaunu versiju, kurai savukārt nespēja vai nevēlējās sniegt nekādu dokumentos fiksētu apstiprinājumu.
Kā Pietiek jau ziņojis, dažādu ministriju un citu iestāžu amatpersonas masveidā piepelnās, sniedzot priekšlasījumus dažādos maksas semināros. Tas notiek ierēdņu darba laikā, kad tiem būtu jāatrodas savās darba vietās, turklāt ne jau vienmēr viņi savu prombūtni oficiāli noformē kā bezalgas atvaļinājumu vai ikgadējā atvaļinājuma daļu.
Ceturtdien Pietiek aprakstīto semināru vidū bija arī pasākums ar nosaukumu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi: kā rādīja šī semināra sludinājums, ikviens interesents par 40 latiem tajā darba laikā - no pulksten 10 līdz 14 – varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos.
Kad Pietiek ceturtdien jau pēc semināra sākuma uzdeva Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļai jautājumu, vai ministrijas darbiniekiem Ilzei Ošai un Mārtiņam Auderam ir darba diena vai arī viņiem piešķirta atvaļinājuma diena, sākotnējā ministrijas atbilde skanēja: „Kādēļ tāds jautājums? Jums bija kāds steidzams jautājums viņiem? Abi ir darbā.”
Taču pēc tam, kad Pietiek ministrijai norādīja uz to, ka patiesībā šajā laikā izsludināta abu amatpersonu piedalīšanās privātfirmas organizētā seminārā, un nosūtīja arī šī semināra sludinājumu, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā iestājās apmulsums. Kaut arī vēl nupat bija apgalvots, ka „abi ir darbā”, nu jau tika paziņots: „Noprecizēšu un tad došu Jums ziņu.”
Precizēšana prasīja lielāko darba dienas daļu, un tikai pievakarē ministrija nāca klajā jau ar jaunu versiju. Tās Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena paziņoja, ka „EM darbinieki Ilze Oša un Mārtiņš Auders ir ievērojuši noteikto kārtību un dalību Jūsu minētajā seminārā ir saskaņojuši ar ministrijas vadību”.
Saskaņā ar ministrijas jauno versiju „tā kā konkrēto lekciju lasīšana tika veikta darba laikā, minētie darbinieki ir vienojušies ar vadību, kad attiecīgais darba stundu skaits tiks nostrādāts citā laikā”.
Tomēr, kad Pietiek palūdza Ekonomikas ministrijai kādu dokumentālu pamatojumu, kas apstiprinātu šīs jaunās versijas patiesīgumu, izrādījās, ka ministrija šādu apliecinājumu sniegt nespēj.
Kā jau ziņots, nav pamata uzskatīt, ka pieminētās Ekonomikas ministrijas amatpersonas semināros piepelnās trūkuma dēļ: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes ziņas, Oša 2010. gadā Ekonomikas ministrijā atalgojumā saņēmusi 16 352 latus, bet Auders – 14 130 latus.
Par to, ka minētās amatpersonas šajos semināros piedalās nevis, lai nesavtīgi dalītos valsts darbā gūtajās zināšanās, bet gan, lai gūtu samaksu, liecina dati no viņu deklarācijām: tā, piemēram, Auders šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus.
Daļu no darba laika izmantotājiem haltūru nolūkos uz šo nodarbi gan acīmredzami pamudinājusi nepieciešamība rūpēties par iespaidīgo parādsaistību dzēšanu: Ošas parādsaistības šā gada sākumā bijušas virs 69 tūkstošiem eiro, Audera – vairāk nekā 42 tūkstoši eiro.
Pagaidām nav zināms, vai savas ministrijas ierēdņu piepelnīšanos darba laikā, oficiāli nenoformējot prombūtni no darba vietas, atbalsta līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Citā valsts iestādē - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kuras Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede piektdien plānojusi piepelnīties seminārā Viesstrādnieku nodarbināšana Latvijā, - darbiniece bija izrādījusies godprātīga: vēl nezinot, par kādu tēmu runa, pārvalde apliecināja, ka Briede atrodas atvaļinājumā.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
