Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Eirozonā – kā banānu republikā

Līga Puriņa, investore
11.03.2012.
Komentāri (35)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā rakstā turpinu ianformēt par savu pieredzi, kuru esmu guvusi un turpinu izbaudīt kā Grieķijas valdības obligāciju īpašniece. Sākumu lūdzu lasīt manā 26.02.2012. rakstā „Esmu bijusi propagandas apstulbota”.

Pirmdien, 2012. gada 12. martā, no rīta agri modušies, ieguldītāji Latvijā un daudzviet pasaulē trauksies apskatīt savus vērtspapīru kontus. Un ko viņi tur ieraudzīs? Grieķijas valdības parādzīmes pazudušas bez vēsts! Kā nebijušas!

Piektdien, 2012. gada 9. martā Grieķija nolēma piemērot savu š.g. februāra vidū jaunizgudroto likumu un konfiscēt vērtspapīrus visiem ieguldītājiem, nosaucot šo manipulāciju par „brīvprātīgu darījumu”.

Starptautiskā prese pašlaik izraibināta ar Eiropas vareno izteikumiem par to, cik ārkārtīgi labs un patīkams ir šis vēsturiskais solis. Vienīgi Vācijas vadoņi pauž maigi aizplīvurotu piesardzību – šis esot tikai sākums, un neesot zināms, kādas būšot beigas. Citādi pozitīvās vērpšanas aparāts griežas ar pilnu jaudu! Ir gan daži neaptēsti lauķi, pie kuriem pieskaitāma arī šo rindu autore, kas nespēj saskatīt neko labu un patīkamu faktā, ka viņiem nozog naudu.

Vairāk nekā 50 gadus visas attīstītās pasaules valstis arvien pildījušas savas saistības, tāpēc es un daudzi citi ieguldītāji bijām izdarījuši pārsteidzīgu secinājumu, ka miera laikos, pastāvot Eiropas Savienības un Eirozonas spīdoši noformētiem līgumiem, kritērijiem, regulām, direktīvām un stabilizācijas mehānismiem, kuru uzskaitījums liek ierindas pilsonim cienībā sastingt, – „nekas tāds”, tas ir, ka kāda valdība masveidā konfiscētu privātpersonu mantu, vienkārši nav iespējams.

Turpmāk nāksies sadzīvot ar domu, ka ir gan iespējams, pat ļoti iespējams. Nāksies katru rītu atcerēties, cik maz gan nozīmē Eiropas Savienības ietvars, un rēķināties - ja vienai Eiropas Savienības valsts valdībai iegribēsies piesavināties citas Eiropas Savienības valsts pilsoņu mantu, tad tas tiks bez kavēkļiem izdarīts. Turklāt publiskā telpā šie faktiski prettiesiskie akti tiks slavināti, bet to upuri – labākajā gadījumā – ignorēti, bet sliktākajā - noniecināti un pazemoti.

Pirmās vēstules grieķiem ar aicinājumu nerealizēt prettiesiskos plānus es nosūtīju 2012. gada 14. janvārī – premjerministram Papademos un finanšu ministram Venizelos. Bez atbildes. Tad, 25. janvārī – valsts parāda pārvaldības aģentūras vadītājam Pantazos. Bez atbildes. Tad, 17. februārī – visiem trim iepriekšminētajiem. Bez atbildes. Tad, 1. martā – Grieķijas vēstniekam Latvijā „ekselencei” Chatzimichelakis. Bez atbildes.

Grieķijas augstmaņi un „ekselence” neuzskata mani – Latvijas pilsoni – par atbildes cienīgu. Starp citu, ja jau Grieķijai ejot tik sūri, neesot naudas, rodas jautājums - par kādu naudu darbojas Grieķijas vēstniecība Latvijā (Portugāle, piemēram, savu vēstniecību slēgusi naudas trūkuma dēļ)? Chatzimichelakis atrodas tepat Rīgā, Elizabetes 11-5, apmeklē mūsu valsts pasākumus, kur tiek godināts par „ekselenci”, ietur maltītes smalkos restorānos un vispār uzvedas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Tā vietā, lai pildītu saistības pret ieguldītājiem – Latvijas pilsoņiem, Grieķija turpina tēriņus vēstniecības uzturēšanai.

Lai arī sīka, tā tomēr ir uzskatāma ilustrācija grieķu nacionālajam raksturam. Vai nebūtu jauki, ja Grieķija savas vēstniecības uzturēšanai paredzēto naudu novirzītu saistību izpildei pret Latvijas pilsoņiem, lai mēs varam turpināt izglītot savus bērnus un palīdzēt saviem vecākiem? Nē, tāda laime mūs negaida! Es kā apkrāptā ieguldītāja cīnīšos par to, lai Grieķijas vēstniecība Latvijā tiktu slēgta un tādējādi beigtu ar savu klātbūtni pazemot mani un manus līdzpilsoņus, kuriem šī valsts – Grieķija, nodarījusi būtisku kaitējumu.

Eirozonā patiešām iet kā banānu republikā, un notikumi, kas vēl nesen likās neiespējami, pašlaik risinās mūsu acu priekšā. Es atzīstu, ka neesmu bijusi īsti gudra, veicot ieguldījumus Grieķijas valdības parādzīmēs - biju provinciāla un attālināta no sapratnes par to, kā lietas „pa īstam kārtojas” Eiropā. Veikto manipulāciju rezultātā daudzas puses ir ieguvušas, izņemot privāto ieguldītāju – pēdējam atliek vien gādāt līdzekļus advokātiem, lai nākošos 10 gadus pavadītu Grieķijas un Eiropas tiesās, taisnību meklējot.

Apkopoju faktus par iespaidīgiem dažādu pušu līdzšinējiem guvumiem no nesenām manipulācijām:

- Eirozonas komercbankas no Eiropas Centrālās Bankas saņēmušas vismaz 1 triljonu eiro uz trīs gadiem ar procentu likmi 1% gadā;

- Grieķijas valsts ieguvusi vismaz 100 miljardus eiro kā sava parāda „brīvprātīgu norakstījumu” un vismaz 130 miljardus eiro jaunās „glābšanas operācijas” ietvaros;

- Eiropas Centrālā Banka izglābusi savus ieguldījumus Grieķijas valdības parādzīmēs, saņemot jaunas parādzīmes ar identisku nominālu vismaz 50 miljardu eiro vērtībā, gūstot peļņu (starpība starp iegādes vērtību un nominālu) vismaz 15 miljardu eiro apmērā.

Kā jau minēju savā 26.02.2012. rakstā, aicināju Eiropas Komisiju un konkrēti – Eiropas Komisijas Prezidentu Barroso, Viceprezidentu Rehn, Komisārus Barnier un Reding nepieļaut jaunizgudrotu likumu ieviešanu ar atpakaļejošu spēku kā Grieķijas parādu krīzes risinājuma sastāvdaļu.

Jāteic, ka uz savām 16. un 17. janvāra, 18. februāra vēstulēm minētiem adresātiem beidzot, tas ir, 9. martā saņēmu interesantām atklāsmēm pilnu vēstuli no kāda Patrick Steimer, Vienības Vadītāja (?). Minētais Steimer man paskaidro, ka „es Jūs varu informēt, ka izteikt paziņojumus attiecībā uz ziņām, ka Grieķijas valdība ievieš kolektīvā lēmuma punktus ar atpakaļejošu spēku savās valdības parādzīmēs, nav Eiropas Komisijas pienākums”.

Patiešām, regulāri lasot Barroso un Rehn plašos vēstījumus un vērtējumus medijos par Grieķijas parādzīmju krīzi, tās iespējamiem risinājumiem un panākto progresu, kā arī „brīvprātīgo darījumu”, man bija radies iespaids, ka Eiropas Komisijai šajā procesā ir kāda, nebūt ne mazsvarīga loma. Tomēr izrādās, ka kungi attiecībā uz Grieķijas darījumu izteikušies nebūt ne savu pienākumu ietvaros, bet kādā citā kapacitātē, kas man nav ne zināma, ne saprotama. Veltīgi bija izrādījušies mani centieni jēgpilni sazināties ar augstajiem prinčiem - Eiropas simboliskiem vadītājiem: pat pēc pamatīgas kurnēšanas mani ar atbildi bija pagodinājis vien kāds sīks gariņš, skopās rindās liekot saprast, ka labāk būtu bijis likties mierā.

Tomēr Eiropas Komisijas augsto prinču atmestā necilā vēstulīte ir tīrais iepriecinājums manai bēdu sagrauztajai ieguldītājas dvēselei, salīdzinot ar Eiropas Centrālās Bankas augsto priesteru majestātisko klusēšanu. Kā man paskaidroja tas pats minētais Steimer, „Eiropas Komisija nav tādā pozīcijā, lai komentētu Eiropas Centrālās Bankas obligāciju portfeļu pārvaldību, jo Eiropas Centrālās Bankas neatkarība ir iesvētīta ar Līgumu”.

Svētnīca (lasi – Eiropas Centrālā Banka) neatbild uz manām 16. janvāra un 17. februāra vēstulēm, kurās lūdzu paskaidrot, vai viņiem gadījumā nepiederēja tādas pašas sērijas parādzīmes kā man un vai viņi gadījumā kaut kad 17. februārī, klusībā vienojoties ar grieķiem, tās neiemainīja pret jaunām? Vai gadījumā tas nenotika aiz muguras citiem parādzīmju ieguldītājiem, kas ir pretrunā ar attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu? Vai Eiropas Centrālā Banka piedalīsies „brīvprātīgajā darījumā”, vai gluži pretēji – izglābs savus ieguldījumus plus vēl gūs ievērojamu peļņu?

Es ceru, ka Eiropas Centrālās Bankas nevēlmei komunicēt ar parastiem ļautiņiem ir kāds dibināts iemesls – varbūt svētnīcas augstie priesteri vada laiku, sazinoties ar mistiskiem gariem un pielūdzot kādus augstākus spēkus? Varbūt pārdabiskās būtnes patiešām svētīs šo iestādi, un ar augstāku spēku palīdzību eiro eksperiments (daudzas valstis = viena valūta) kļūs par veiksmes stāstu?

Pēc šo rindu pabeigšanas izgāju dārzā atvilt elpu – kazi, varbūt man par prieku tur būs izaudzis kāds sulīgs banāns? Tomēr nekā – zarā karājas vien pērnējais savītis Latvijas ābolītis…Pārdabiskie spēki šoreiz nav manā pusē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...