Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Eirozonā – kā banānu republikā

Līga Puriņa, investore
11.03.2012.
Komentāri (35)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā rakstā turpinu ianformēt par savu pieredzi, kuru esmu guvusi un turpinu izbaudīt kā Grieķijas valdības obligāciju īpašniece. Sākumu lūdzu lasīt manā 26.02.2012. rakstā „Esmu bijusi propagandas apstulbota”.

Pirmdien, 2012. gada 12. martā, no rīta agri modušies, ieguldītāji Latvijā un daudzviet pasaulē trauksies apskatīt savus vērtspapīru kontus. Un ko viņi tur ieraudzīs? Grieķijas valdības parādzīmes pazudušas bez vēsts! Kā nebijušas!

Piektdien, 2012. gada 9. martā Grieķija nolēma piemērot savu š.g. februāra vidū jaunizgudroto likumu un konfiscēt vērtspapīrus visiem ieguldītājiem, nosaucot šo manipulāciju par „brīvprātīgu darījumu”.

Starptautiskā prese pašlaik izraibināta ar Eiropas vareno izteikumiem par to, cik ārkārtīgi labs un patīkams ir šis vēsturiskais solis. Vienīgi Vācijas vadoņi pauž maigi aizplīvurotu piesardzību – šis esot tikai sākums, un neesot zināms, kādas būšot beigas. Citādi pozitīvās vērpšanas aparāts griežas ar pilnu jaudu! Ir gan daži neaptēsti lauķi, pie kuriem pieskaitāma arī šo rindu autore, kas nespēj saskatīt neko labu un patīkamu faktā, ka viņiem nozog naudu.

Vairāk nekā 50 gadus visas attīstītās pasaules valstis arvien pildījušas savas saistības, tāpēc es un daudzi citi ieguldītāji bijām izdarījuši pārsteidzīgu secinājumu, ka miera laikos, pastāvot Eiropas Savienības un Eirozonas spīdoši noformētiem līgumiem, kritērijiem, regulām, direktīvām un stabilizācijas mehānismiem, kuru uzskaitījums liek ierindas pilsonim cienībā sastingt, – „nekas tāds”, tas ir, ka kāda valdība masveidā konfiscētu privātpersonu mantu, vienkārši nav iespējams.

Turpmāk nāksies sadzīvot ar domu, ka ir gan iespējams, pat ļoti iespējams. Nāksies katru rītu atcerēties, cik maz gan nozīmē Eiropas Savienības ietvars, un rēķināties - ja vienai Eiropas Savienības valsts valdībai iegribēsies piesavināties citas Eiropas Savienības valsts pilsoņu mantu, tad tas tiks bez kavēkļiem izdarīts. Turklāt publiskā telpā šie faktiski prettiesiskie akti tiks slavināti, bet to upuri – labākajā gadījumā – ignorēti, bet sliktākajā - noniecināti un pazemoti.

Pirmās vēstules grieķiem ar aicinājumu nerealizēt prettiesiskos plānus es nosūtīju 2012. gada 14. janvārī – premjerministram Papademos un finanšu ministram Venizelos. Bez atbildes. Tad, 25. janvārī – valsts parāda pārvaldības aģentūras vadītājam Pantazos. Bez atbildes. Tad, 17. februārī – visiem trim iepriekšminētajiem. Bez atbildes. Tad, 1. martā – Grieķijas vēstniekam Latvijā „ekselencei” Chatzimichelakis. Bez atbildes.

Grieķijas augstmaņi un „ekselence” neuzskata mani – Latvijas pilsoni – par atbildes cienīgu. Starp citu, ja jau Grieķijai ejot tik sūri, neesot naudas, rodas jautājums - par kādu naudu darbojas Grieķijas vēstniecība Latvijā (Portugāle, piemēram, savu vēstniecību slēgusi naudas trūkuma dēļ)? Chatzimichelakis atrodas tepat Rīgā, Elizabetes 11-5, apmeklē mūsu valsts pasākumus, kur tiek godināts par „ekselenci”, ietur maltītes smalkos restorānos un vispār uzvedas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Tā vietā, lai pildītu saistības pret ieguldītājiem – Latvijas pilsoņiem, Grieķija turpina tēriņus vēstniecības uzturēšanai.

Lai arī sīka, tā tomēr ir uzskatāma ilustrācija grieķu nacionālajam raksturam. Vai nebūtu jauki, ja Grieķija savas vēstniecības uzturēšanai paredzēto naudu novirzītu saistību izpildei pret Latvijas pilsoņiem, lai mēs varam turpināt izglītot savus bērnus un palīdzēt saviem vecākiem? Nē, tāda laime mūs negaida! Es kā apkrāptā ieguldītāja cīnīšos par to, lai Grieķijas vēstniecība Latvijā tiktu slēgta un tādējādi beigtu ar savu klātbūtni pazemot mani un manus līdzpilsoņus, kuriem šī valsts – Grieķija, nodarījusi būtisku kaitējumu.

Eirozonā patiešām iet kā banānu republikā, un notikumi, kas vēl nesen likās neiespējami, pašlaik risinās mūsu acu priekšā. Es atzīstu, ka neesmu bijusi īsti gudra, veicot ieguldījumus Grieķijas valdības parādzīmēs - biju provinciāla un attālināta no sapratnes par to, kā lietas „pa īstam kārtojas” Eiropā. Veikto manipulāciju rezultātā daudzas puses ir ieguvušas, izņemot privāto ieguldītāju – pēdējam atliek vien gādāt līdzekļus advokātiem, lai nākošos 10 gadus pavadītu Grieķijas un Eiropas tiesās, taisnību meklējot.

Apkopoju faktus par iespaidīgiem dažādu pušu līdzšinējiem guvumiem no nesenām manipulācijām:

- Eirozonas komercbankas no Eiropas Centrālās Bankas saņēmušas vismaz 1 triljonu eiro uz trīs gadiem ar procentu likmi 1% gadā;

- Grieķijas valsts ieguvusi vismaz 100 miljardus eiro kā sava parāda „brīvprātīgu norakstījumu” un vismaz 130 miljardus eiro jaunās „glābšanas operācijas” ietvaros;

- Eiropas Centrālā Banka izglābusi savus ieguldījumus Grieķijas valdības parādzīmēs, saņemot jaunas parādzīmes ar identisku nominālu vismaz 50 miljardu eiro vērtībā, gūstot peļņu (starpība starp iegādes vērtību un nominālu) vismaz 15 miljardu eiro apmērā.

Kā jau minēju savā 26.02.2012. rakstā, aicināju Eiropas Komisiju un konkrēti – Eiropas Komisijas Prezidentu Barroso, Viceprezidentu Rehn, Komisārus Barnier un Reding nepieļaut jaunizgudrotu likumu ieviešanu ar atpakaļejošu spēku kā Grieķijas parādu krīzes risinājuma sastāvdaļu.

Jāteic, ka uz savām 16. un 17. janvāra, 18. februāra vēstulēm minētiem adresātiem beidzot, tas ir, 9. martā saņēmu interesantām atklāsmēm pilnu vēstuli no kāda Patrick Steimer, Vienības Vadītāja (?). Minētais Steimer man paskaidro, ka „es Jūs varu informēt, ka izteikt paziņojumus attiecībā uz ziņām, ka Grieķijas valdība ievieš kolektīvā lēmuma punktus ar atpakaļejošu spēku savās valdības parādzīmēs, nav Eiropas Komisijas pienākums”.

Patiešām, regulāri lasot Barroso un Rehn plašos vēstījumus un vērtējumus medijos par Grieķijas parādzīmju krīzi, tās iespējamiem risinājumiem un panākto progresu, kā arī „brīvprātīgo darījumu”, man bija radies iespaids, ka Eiropas Komisijai šajā procesā ir kāda, nebūt ne mazsvarīga loma. Tomēr izrādās, ka kungi attiecībā uz Grieķijas darījumu izteikušies nebūt ne savu pienākumu ietvaros, bet kādā citā kapacitātē, kas man nav ne zināma, ne saprotama. Veltīgi bija izrādījušies mani centieni jēgpilni sazināties ar augstajiem prinčiem - Eiropas simboliskiem vadītājiem: pat pēc pamatīgas kurnēšanas mani ar atbildi bija pagodinājis vien kāds sīks gariņš, skopās rindās liekot saprast, ka labāk būtu bijis likties mierā.

Tomēr Eiropas Komisijas augsto prinču atmestā necilā vēstulīte ir tīrais iepriecinājums manai bēdu sagrauztajai ieguldītājas dvēselei, salīdzinot ar Eiropas Centrālās Bankas augsto priesteru majestātisko klusēšanu. Kā man paskaidroja tas pats minētais Steimer, „Eiropas Komisija nav tādā pozīcijā, lai komentētu Eiropas Centrālās Bankas obligāciju portfeļu pārvaldību, jo Eiropas Centrālās Bankas neatkarība ir iesvētīta ar Līgumu”.

Svētnīca (lasi – Eiropas Centrālā Banka) neatbild uz manām 16. janvāra un 17. februāra vēstulēm, kurās lūdzu paskaidrot, vai viņiem gadījumā nepiederēja tādas pašas sērijas parādzīmes kā man un vai viņi gadījumā kaut kad 17. februārī, klusībā vienojoties ar grieķiem, tās neiemainīja pret jaunām? Vai gadījumā tas nenotika aiz muguras citiem parādzīmju ieguldītājiem, kas ir pretrunā ar attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu? Vai Eiropas Centrālā Banka piedalīsies „brīvprātīgajā darījumā”, vai gluži pretēji – izglābs savus ieguldījumus plus vēl gūs ievērojamu peļņu?

Es ceru, ka Eiropas Centrālās Bankas nevēlmei komunicēt ar parastiem ļautiņiem ir kāds dibināts iemesls – varbūt svētnīcas augstie priesteri vada laiku, sazinoties ar mistiskiem gariem un pielūdzot kādus augstākus spēkus? Varbūt pārdabiskās būtnes patiešām svētīs šo iestādi, un ar augstāku spēku palīdzību eiro eksperiments (daudzas valstis = viena valūta) kļūs par veiksmes stāstu?

Pēc šo rindu pabeigšanas izgāju dārzā atvilt elpu – kazi, varbūt man par prieku tur būs izaudzis kāds sulīgs banāns? Tomēr nekā – zarā karājas vien pērnējais savītis Latvijas ābolītis…Pārdabiskie spēki šoreiz nav manā pusē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...