Iesaki rakstu: 
2014.gada 10.maijā Kopenhāgenā par Eirovīzijas uzvarētāju tika pasludināts Tomass Neivirts - Končita Vursta (1988) no Austrijas. Neivirts priekšnesumā uzstājās, pārģērbies par sievieti, nenodzenot bārdu. Končitas „uzvara”, pirmkārt, ir simboliska, kas labi parāda to debilisma, absurduma un deģenerācijas pakāpi, līdz kuram ir nodzīvojusies „vecā Eiropa”.
„Attīstītajā” Eiropā jau labu laiku homoseksuālisms ir nevis patoloģija, bet „izvēle”, turklāt „normāla izvēle”, kas visiem ir „jārespektē”. Turklāt šī „izvēle” plaši tiek popularizēta, gan piešķirot tam milzu līdzekļus, gan arī uzspiežot šāda tipa „apmācības” pat bērnudārza bērniem.
Ar homoseksuālisma normalizāciju cieši ir saistīts cits absurds – t.s. genderisma teorijas realizācija, kas paredz, ka cilvēka dzimums neesot vis iedzimts, bet varot tikt „brīvi izvēlēts”. Šīs teorijas ietvaros nav būtiski, par ko cilvēks ir piedzimis, galvenais - kā viņš jūtas, un, ja vēlas, tad var brīvi pieņemt „jebkuru dzimumu”.
Turklāt pats dzimumu jēdziens tiek nonivelēts, un tiek pasludināts ka eksistējot ne tikai vīriešu un sieviešu dzimums. Genderisma teorētiķi ir izfantazējuši, ka esot vairāk nekā 20 dzimumi (genderi). Piemēram, tās pašas „Končitas” dzimums (genders) esot drug queen – vīrietis, kurš pārģērbjas par sievieti.
Par šo absurdu varētu pasmaidīt, ja vien šie slimnieki konsekventi nerealizētu šos murgus, veicot izmaiņas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu likumdošanā un uzspiežot tās visai sabiedrībai, tai skaitā arī piespiežot veikt intensīvu visu bērnu „apmācību” šajās „iespējās” un „savas seksualitātes izjušanā” jau bērnudārzos, tādējādi nopietni kropļojot viņu psihi.
Latvijā pirmie soļi šajā virzienā ir t.s.”Viņķeles grāmatiņa” ar attiecīgajiem metodiskajiem norādījumiem, jau tagad praktizētās dzimumu „lomu spēles” skolās un bērnudārzos, tai skaitā arī ar pārģērbšanos, un dažādas šķietami nenozīmīgas likumdošanas izmaiņas, kuras, esmu pārliecināts, pa kluso gatavo un virza genderisma lobiji.
Par tādiem „sīkumiem” kā vecāku varas juridisku un praktisku likvidēšanu, normālu dzimumpiederību nosakošu simbolu, vārdu un tekstu nomaiņu, izkropļošanu un aizliegšanu un citiem absurdiem, kas no visa augstākminētā izriet, nemaz nerunāsim. Tas viss pilnā sparā notiek „demokrātiskajā” un „civilizētajā” Eiropā.
Tādas ir jaunās „Eiropas vērtības”, un tādas ir jaunās „Rietumu vērtības”, un to ļoti uzskatāmi gan simboliski, gan praktiski apliecina arī „Končitas” uzvara Eirovīzijas konkursā, kurš nav tikai parasts konkurss, bet kas, pirmkārt, ir politisks pasākums, kura rezultāti nereti tiek projektēti, koriģēti un piedzīti pēc politiskās nepieciešamības un konjunktūras.
„Jaunā Eiropa” kārtējo reizi sevi ir parādījusi visā savā pretīgajā krāšņumā. Eiropa acīmredzami ir totāli sajukusi prātā un nojūgusies. Jautājums paliek par mums – vai jaunās „Eiropas vērtības” ir arī mūsu vērtības, vai mēs gribam atrasties šādā Eiropā, vai mēs gribam, lai mūsu bērnu psihi šādi izkropļo, un vai mēs paši vēlamies pārvērsties par šādiem deģenerātiem?!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
