Iesaki rakstu: 
Masu medijos jau ir sākusies masīva valdības un Latvijas bankas propagandas kampaņa, krāšņi aprakstot visus tos labumus, kas pēc eiro ieviešanas mūsu dzīvē pēkšņi ienākšot nākamgad. Viens no karstākajiem eiro aizstāvjiem Vilks dedzīgi metas garantēt, ka cenas pēc eiro ieviešanas necelsies un ka ražotājiem un eksportētājiem dzīve kļūs pārtikušāka un vieglāka, jo viņiem beidzot vairs nebūs jāmaina mūsu lati pret eiro. Bet visam ir arī otra puse, par kuru eiro advokāti noklusē.
Cenas celsies. Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka jau pēc dažiem mēnešiem sāks uzraudzīt cenas vairāk nekā simt precēm, lai nepieļautu cenu kāpumu pēc 2014. gada 1. janvāra - brīža, kad Latvija būs pievienojusies eirozonai. Arī pārdesmit tūkstoši latu šim mērķim ir atvēlēti. Vai tiešām kāds domā, ka, ja ministrs Vilks un Co. uzraudzīs cenas, tad tās necelsies? Kā gan valsts var noteikt privātajiem komersantiem to, cik kam jāmaksā? Un izdevumi gan ražotājiem, gan tirgotājiem būs lieli – jāpārprogrammē kases aparāti, jāpārrēķina cenas, jāpārceno preces, jāpārveido visas grāmatvedības programmas. Kas viņiem segs zaudējumus? Vilks? Nē, izdevumus pieliks jaunajām cenām un mēs - patērētāji par to samaksāsim. Latvija pat valsts uzņēmumā Latvenergo nevar nodrošināt to, ka tas neceļ elektrības cenas, kur nu vēl privātajos uzņēmumos.
Pilnīgi visās Eiropas Savienības valstīs, kuras pārgāja uz eiro, cenas cēlās. Arī mēs nebūsim izņēmums. Un Eiropa mums nepalīdzēs. Nevajag iedomāties, ka Savienības birokrāti ir mūsu labvēļi, kas to vien dara kā prāto, kā mums palīdzēt. Eiropā lietu kārtība ir pavisam cita, nereti valda vilku likumi – taisnība ir stiprākajām un lielākajām valstīm.
Tikai intereses. Pirms vairākiem gadiem Latvijā tika organizēta akcija, lai atbalstītu mūsu ražotājus, palīdzētu viņiem realizēt savu preci – Ražots Latvijā. Brīdī, kad šī kampaņa bija izvērsusies, par to zināja faktiski ikviens valsts iedzīvotājs un pirmie pozitīvie rezultāti bija sasniegti, tā pēkšņi tika pārtraukta. Vaicāsiet - kāpēc? Pavisam vienkārši – Eiropas ierēdņi to uzskatīja par diskriminējošu un konkurenci ierobežojošu praksi citu Savienības valstu ražotājiem, jo, redz, latviešus tas izceļot, veicinot patriotismu un esot iemesls izvēlei par labu vietējam ražotājam. Tas neesot solidāri attiecībā uz citām valstīm!
Protams, nedz tajā brīdī, nedz tagad eirokrāti nepiemin, ka solidāri nav arī tas, ka atbalsts mūsu valsts zemniekiem nesasniedz 100 eiro, bet Maltas zemniekam – pārsniedz 800 eiro par hektāru. Šajos jautājumos izpratne par „solidaritāti” ir cita, tā tiek nolikta visdziļākajā un putekļainākajā stūrī. Paliek tikai intereses.
Imports pieaugs. Kā vienu no iemesliem, kāpēc mums noteikti vajadzētu iestāties eirozonā, šīs idejas aizstāvji piesauc to, ka mūsu ražotājiem būs ērtāk realizēt savu preci Savienības ietvaros, protams. Daļēji tas tā varētu būt, tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskā izaugsme pat tādā spēcīgā eirozonas valstī kā Vācija tuvojas nullei, patēriņš samazinās. Mums palielināt eksportu uz Eiropu būs arvien grūtāk.
Atvieglotām eksporta iespējām ir arī otra puse - ja līdz šim tas, ka Latvija nebija pievienojusies eirozonai, vienu otru ārvalstu importētgribētāju ir atturējis no ienākšanas mūsu tirgū, tad turpmāk šis šķērslis tiks likvidēts. Mēs noņemam pēdējo iespējamo Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības barjeru. Importētāju ekspansija var būtiski ietekmēt vairāku valsts tautsaimniecības nozaru izdzīvošanu. Tas varētu pasliktināt daudzu mūsu iedzīvotāju labklājību. Arī mūsu lauksaimniekiem būs vēl grūtāk konkurēt ar citu Eiropas valstu dāsni subsidētajiem lauksaimniekiem, vēl sarežģītāk būs realizēt savu produkciju vietējā tirgū. Savienības lielvalstīm tas, protams, ir izdevīgi. Bet ne mums un mūsu ražotājiem.
Par latu. Eiro aizstāvji kā vienu no argumentiem pārejai uz eiro min to, ka lats jau pašlaik ir saistīts ar eiro, ka mēs jau esot ar vienu kāju eirozonā. Bet, ja jau mūsu nacionālā valūta ir tik sasaistīta ar eiro, tad kāds gan sliktums var būt no tā, ka arī turpmāk izmantojam mūsējo latu, ne svešo naudu? Saglabājot mūsu pašu naudu, mēs iegūstam to, ka par lata devalvāciju nevar būt ne runas tik ilgi, kamēr eiro ir stabils. Bet gadījumā, ja nu kas slikts notiks ar eiro, mēs varēsim brīvi pārorientēties, piesaistīt latu valūtu grozam vai pielietot kādu citu risinājumu. Mums būs izvēles iespēja. Tā ir liela priekšrocība, jo, esot eirozonā, mums vairs nebūs nekādas rīcības brīvības, nekādas manevra iespējas. Un arī izstāties no eirozonas faktiski nebūs iespējams.
Ir pavisam skaidri redzams, ka stāsts par cenu necelšanos ir mīts. Runas par eksporta pieaugumu un ražošanas uzplaukumu ir vienpusējas un nepamatotas, ja netiek analizēti ārvalstu importa pieauguma riski, kas mūsu valsts jau tā nesabalansēto ekonomiku tikai graus, atvieglojot svešu un bieži ne jau tās labākās kvalitātes preču ievešanu Latvijā. Mums ir izdevīgi saglabāt latu kā manevra iespēju nākotnei, lai nepiedzīvotu jaunus, no mums neatkarīgu iemeslu dēļ radušos ekonomiskos satricinājumus. Ir jāsaprot, ka, stājoties eirozonā, mēs dodam savu akceptu ne tikai maksāšanas līdzekļa nomaiņai, mēs lemjam par Latvijas kā neatkarīgas valsts nākotni.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
