Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Eirovilka solījumi un realitāte

Iveta Grigule, 11. Saeimas deputāte
21.01.2013.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Masu medijos jau ir sākusies masīva valdības un Latvijas bankas propagandas kampaņa, krāšņi aprakstot visus tos labumus, kas pēc eiro ieviešanas mūsu dzīvē pēkšņi ienākšot nākamgad. Viens no karstākajiem eiro aizstāvjiem Vilks dedzīgi metas garantēt, ka cenas pēc eiro ieviešanas necelsies un ka ražotājiem un eksportētājiem dzīve kļūs pārtikušāka un vieglāka, jo viņiem beidzot vairs nebūs jāmaina mūsu lati pret eiro. Bet visam ir arī otra puse, par kuru eiro advokāti noklusē.

Cenas celsies. Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka jau pēc dažiem mēnešiem sāks uzraudzīt cenas vairāk nekā simt precēm, lai nepieļautu cenu kāpumu pēc 2014. gada 1. janvāra - brīža, kad Latvija būs pievienojusies eirozonai. Arī pārdesmit tūkstoši latu šim mērķim ir atvēlēti. Vai tiešām kāds domā, ka, ja ministrs Vilks un Co. uzraudzīs cenas, tad tās necelsies? Kā gan valsts var noteikt privātajiem komersantiem to, cik kam jāmaksā? Un izdevumi gan ražotājiem, gan tirgotājiem būs lieli – jāpārprogrammē kases aparāti, jāpārrēķina cenas, jāpārceno preces, jāpārveido visas grāmatvedības programmas. Kas viņiem segs zaudējumus? Vilks? Nē, izdevumus pieliks jaunajām cenām un mēs - patērētāji par to samaksāsim. Latvija pat valsts uzņēmumā Latvenergo nevar nodrošināt to, ka tas neceļ elektrības cenas, kur nu vēl privātajos uzņēmumos.

Pilnīgi visās Eiropas Savienības valstīs, kuras pārgāja uz eiro, cenas cēlās. Arī mēs nebūsim izņēmums. Un Eiropa mums nepalīdzēs. Nevajag iedomāties, ka Savienības birokrāti ir mūsu labvēļi, kas to vien dara kā prāto, kā mums palīdzēt. Eiropā lietu kārtība ir pavisam cita, nereti valda vilku likumi – taisnība ir stiprākajām un lielākajām valstīm.

Tikai intereses. Pirms vairākiem gadiem Latvijā tika organizēta akcija, lai atbalstītu mūsu ražotājus, palīdzētu viņiem realizēt savu preci – Ražots Latvijā. Brīdī, kad šī kampaņa bija izvērsusies, par to zināja faktiski ikviens valsts iedzīvotājs un pirmie pozitīvie rezultāti bija sasniegti, tā pēkšņi tika pārtraukta. Vaicāsiet - kāpēc? Pavisam vienkārši – Eiropas ierēdņi to uzskatīja par diskriminējošu un konkurenci ierobežojošu praksi citu Savienības valstu ražotājiem, jo, redz, latviešus tas izceļot, veicinot patriotismu un esot iemesls izvēlei par labu vietējam ražotājam. Tas neesot solidāri attiecībā uz citām valstīm!

Protams, nedz tajā brīdī, nedz tagad eirokrāti nepiemin, ka solidāri nav arī tas, ka atbalsts mūsu valsts zemniekiem nesasniedz 100 eiro, bet Maltas zemniekam – pārsniedz 800 eiro par hektāru. Šajos jautājumos izpratne par „solidaritāti” ir cita, tā tiek nolikta visdziļākajā un putekļainākajā stūrī. Paliek tikai intereses.

Imports pieaugs. Kā vienu no iemesliem, kāpēc mums noteikti vajadzētu iestāties eirozonā, šīs idejas aizstāvji piesauc to, ka mūsu ražotājiem būs ērtāk realizēt savu preci Savienības ietvaros, protams. Daļēji tas tā varētu būt, tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskā izaugsme pat tādā spēcīgā eirozonas valstī kā Vācija tuvojas nullei, patēriņš samazinās. Mums palielināt eksportu uz Eiropu būs arvien grūtāk.

Atvieglotām eksporta iespējām ir arī otra puse - ja līdz šim tas, ka Latvija nebija pievienojusies eirozonai, vienu otru ārvalstu importētgribētāju ir atturējis no ienākšanas mūsu tirgū, tad turpmāk šis šķērslis tiks likvidēts. Mēs noņemam pēdējo iespējamo Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības barjeru. Importētāju ekspansija var būtiski ietekmēt vairāku valsts tautsaimniecības nozaru izdzīvošanu. Tas varētu pasliktināt daudzu mūsu iedzīvotāju labklājību. Arī mūsu lauksaimniekiem būs vēl grūtāk konkurēt ar citu Eiropas valstu dāsni subsidētajiem lauksaimniekiem, vēl sarežģītāk būs realizēt savu produkciju vietējā tirgū. Savienības lielvalstīm tas, protams, ir izdevīgi. Bet ne mums un mūsu ražotājiem.

Par latu. Eiro aizstāvji kā vienu no argumentiem pārejai uz eiro min to, ka lats jau pašlaik ir saistīts ar eiro, ka mēs jau esot ar vienu kāju eirozonā. Bet, ja jau mūsu nacionālā valūta ir tik sasaistīta ar eiro, tad kāds gan sliktums var būt no tā, ka arī turpmāk izmantojam mūsējo latu, ne svešo naudu? Saglabājot mūsu pašu naudu, mēs iegūstam to, ka par lata devalvāciju nevar būt ne runas tik ilgi, kamēr eiro ir stabils. Bet gadījumā, ja nu kas slikts notiks ar eiro, mēs varēsim brīvi pārorientēties, piesaistīt latu valūtu grozam vai pielietot kādu citu risinājumu. Mums būs izvēles iespēja. Tā ir liela priekšrocība, jo, esot eirozonā, mums vairs nebūs nekādas rīcības brīvības, nekādas manevra iespējas. Un arī izstāties no eirozonas faktiski nebūs iespējams.

Ir pavisam skaidri redzams, ka stāsts par cenu necelšanos ir mīts. Runas par eksporta pieaugumu un ražošanas uzplaukumu ir vienpusējas un nepamatotas, ja netiek analizēti ārvalstu importa pieauguma riski, kas mūsu valsts jau tā nesabalansēto ekonomiku tikai graus, atvieglojot svešu un bieži ne jau tās labākās kvalitātes preču ievešanu Latvijā. Mums ir izdevīgi saglabāt latu kā manevra iespēju nākotnei, lai nepiedzīvotu jaunus, no mums neatkarīgu iemeslu dēļ radušos ekonomiskos satricinājumus. Ir jāsaprot, ka, stājoties eirozonā, mēs dodam savu akceptu ne tikai maksāšanas līdzekļa nomaiņai, mēs lemjam par Latvijas kā neatkarīgas valsts nākotni.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...