Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Eirotraģēdijas pirmā cēliena beigas

Smaka (literārs pseidonīms)
06.07.2015.
Komentāri (31)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz uzdots jautājumu par Grieķijas referenduma taimingu un saturu. Daudz dažādu viedokļu. Taču būtiskāk ir censties saredzēt to, kas sekos un ko tas nozīmē Latvijas izdzīvošanas cerībām.

Vakar Grieķijā notika referendums, kur bija jāizdara izvēle starp noliegumu (NĒ) līdzšinējai eksteritoriālās varas uzurpētajai ārvaldībai kapitālistisko bonzu interesēs vai jāsniedz mazohistiskais atbalsts (JĀ) pilnībā sevi diskreditējušajai neoliberālajai nožņaugšanas politikai.

Taču jāņem arī vērā, ka atsevišķās īpaši svarīgās jomās, kā banku depozītu apdrošināšana, nevienā gadījumā nav risinājuma. Referenduma dalībnieku vairākums nobalsoja JĀ, taču jebkurš referenduma iznākums būtu nozīmējis Eiropas Savienības likumdošanas abrogāciju: gan Eiropas Centrālās bankas kā finansiālās stabilitātes garanta anulāciju, gan LESD anulāciju sadaļā par Eirozonas integritāti, gan depozītu garantijas praktisko neesamību un veselu virkni lielāku un mazāku likumdošanas subversijas gadījumu.

Vispār ir jāstāda jautājums, kāda ir ES likumdošanas būtība pēc šī referenduma, ja tās darbības raksturs ir tik selektīvs un eksteritoriāls. Un cik tālu Latvijai būtu sevi jāsubordinē tik caurumaini selektīvai likumdošanai, piemēram, bēgļu jautājumā, kas var sagraut Latvijas sabiedrības eksistences kulturālo pamatu, turklāt ļoti īsā laikā.

Pēdējā pusgada laikā atrodamies informācijas cenzēšanas režīmā. Un t.s. starptautiskās preses viedokli arī nav vērts īpaši idealizēt. 2009. gadā šī starptautiskā prese aizgūtnēm rakstīja par nekaunīgo Latviju, kas negriež pensijas un nepiekrīt aizdevēju nosacījumiem, starptautiskie mediji bija pilni ar reportieru vēmekļiem par Latviju.

Visupirms interesants ir sabiedrības stratifikācijas vērtējums. Kas tad ir NĒ un JĀ nometnes Grieķijā?

Lielākā un redzamāka NĒ aizstāvoša grupa ir jaunieši. Šodienas Grieķija ir valsts, kura jauniešiem nespēj piedāvāt nekādu perspektīvu, jauniešu bezdarbs 55%. Ne tikai aizdevēju prasības, bet arī straujie novecošanās un marasmizācijas procesi ir radījuši visai spēcīgu gerontokrātiju. Grieķijā tāpat kā Latvijā nenormāli lielu darba vietu īpatsvaru aizņem pensionāri.

Ne mazāk svarīgs ir tūkstošgadu tradīcijās augušo jauniešu, arī bagāto, pretīgums pret tādu savu valsti, kura visu laiku atrodas ar ģīmi mēslos. Te gan jāpiezīmē, ka Latvijā šādas pašapziņas problēmas ir svešas, politiskais diskurss reklamē, ka mēsli ir labi, jo pūstot izdala siltumu.

Labi organizēta grupa NĒ nometnē ir valsts kalpotāji, t.sk. ierēdņi. Dažādas SVF programmas tradicionāli iekļauj valsts sektorā strādājošo rituālu pazemošanu. Tā ir tradicionālā shfela, kas ļauj izgaršot to cilvēku sakāvi, kuri lepni pārstāvēja savu valsti, bet nu spiesti rāpot uz ceļiem un lūgt palīdzību.

Šī pazemojuma dēļ arī kultūras un mākslas darbinieki ir NĒ atbalstītāji. Milzīgs skaits kultūras cilvēku no visas pasaules ir atbalstījuši NĒ balsojumu. Itālijas populārākās partijas vadītājs artists Grillo pilnībā nostājies NĒ pusē un rudenī gaidāmajās vēlēšanās kopā ar lielajām opozīcijas partijām plāno koalīciju, kuras vienīgais mērķis ir Itālijas izvešana no eiro. Pašreizējais premjerministrs Renci vairs nebauda savas sociāldemokrātiskās partijas atbalstu, vadošie sociāldemokrāti proponē kopējo ultimātu: vai nu akomodatīva finansiālā politika, vai arī iziešana no Eirozonas.

NĒ nometnei ir sava seja - premjerministrs Ciprs un finanšu ministrs Varufakis.

JĀ nometnes galvenais spēks ir pensionāri. Gerontokrātiskā valstī jebkuras pārmaiņas ir nevēlamas.

JĀ nometne ir vēl dažas mazas grupas kā, piemēram, Eiropas fondu apguvēji. No šiem fondiem Grieķijas tautsaimniecībai nav bijis nekāda labuma, bet tie ir radījuši šauru priviliģētu eirofondu mangotāju slāni, kas neko citu darīt neprot.

Te gan jāpiezīmē, ka struktūrfondu slaucēju aprindas ir mazinājušās, jo krīzes valstīm Eiropas Komisija struktūrfondus un citas centralizētas programmas neizmaksā. Tā jūnijā parādījās informācija, ka grieķu studentiem pēkšņi nogriezts finansējums no ERASMUS+.

Formāli Grieķijai iepriekšējā plānošanas periodā bija pieejami struktūrfondi 38 miljardu, pašreizējā periodā - 35 miljardu apmērā, taču atbilstošie projekti vairumā gadījumu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Arī Latvijā struktūrfondu izlietojumu nosaka zaļie baroni, un valsts konkurētspēju tie pasliktina, jo tiek būvēti un atjaunoti ceļi pie katras kūts, turklāt tērējot lielas summas Latvijas līdzfinansējumam.

JĀ nometnei nav savas sejas un identifikācijas. Daļēji to mēģina dot ASV dzimušais Atēnu pilsētas mērs Kaminis, kam ir ASV un Grieķijas dubultpilsonība. Pati mērija gan lielu atbalstu nebauda, jo zīmējusies ar dažādiem apšaubāmiem struktūrfondu apgūšanas brīnumiem.

Līdz ar to NĒ nometnei Grieķijā bija un arī pēc referenduma ir nepārprotams morāls pārsvars.

Referenduma sagatavošana un norise sniedza pieradījumus Eiropas dažādu līmeņu vadītāju un institūciju bezprecedenta antidemokrātiskiem uzbrukumiem suverēnai valstij. Eiropas Savienības eksteritoriālais un antidemokrātiskais raksturs vairs nav noslēpjams. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Šulcs šucmaņa cienīgā stilā draudēja Grieķijas tautai ar armagedonu, ja nobalsos pret troikas prasībām. Eiropas institūcijas aktīvi provocēja banku noguldītāju paniku Grieķijā.

Par referenduma taimingu. Daudz to, kam liekas, ka taču varēja to rīkot ātrāk. Patiesībā nevarēja. Taimings ir izvēlēts izcili, lai procesu vairs nevarētu apturēt. Ja referenduma ideja būtu cilāta jau agrāk, tad būtu mēģinājumi novākt jebkuriem līdzekļiem pašreizējo Grieķijas valdību. Paziņojot par referendumu 29. jūnijā un 30. jūnijā neatmaksājot kredīta daļu SVF, process kļuva neapturams. Periods, kurā varēja bez problēmām izņemt naudu no bankām, bija veseli 6 mēneši.

Tiešas sekas šim taimingam un SVF kredīta neatmaksai ir tas, ka SVF vairs nekad neielaidīsies šādās netipiskās programmās Eiropā. Tas vienmēr prasīs devalvāciju un parādu norakstīšanu būtiskos apmēros.

Tā kā uzvarējis NĒ viedoklis, visai drīz radīsim atbildi uz jautājumu, vai Eirozona vispār ir spējīga funkcionēt. Pagājušajā gadā ECB veica Eirozonas banku pārbaudes, visas 4 lielās Grieķijas bankas tika atzītas par maksātspējīgām. Ja nākamnedēļ sāksies procesi, kuru rezultātā tiks kaut daļēji konfiscēti depozīti zem 100.000 EUR, tad jebkuram ir jāsaprot, ka reālas depozītu apdrošināšanas Eirozonā nav. Šveicē ir, ASV ir. Bet ne Eirozonā.

Grieķijas banku krahs nevar būt izolēts notikums. Bulgārijā un Rumānijā milzīgu daļu no banku sektora aizņem grieķu bankas. Visiem vēl atmiņā Bank of Cyprus negaidītā slēgšana Rumānijā 2013. gadā, kad izrādījās, ka tā ir veikli izsūkta tukša. Depozītu garantijas maksāja Rumānijas valdība. Taču grieķu banku kraha gadījumā to nespēs ne Rumānija, ne Bulgārija milzīgo summu dēļ. Bloomberg raksta, ka ECB ir piedāvājusi Bulgārijas bankām pieeju diskonta logam. Tas ir ārkārtīgi neordināri, Latvijai kā valstij ārpus Eirozonas 2008. gadā to nepiedāvāja, Latvija arī atšķirībā no Dānijas un Zviedrijas nesaņēma ECB valūtas svapus. Bet tas arī norāda, cik dramatiskas sekas Balkānu reģionā būs Grieķijas bankrotam.

Nav jēgas cilāt vēlreiz cēloņus, kas šo situāciju ir radījuši. Taču ir būtiski Grieķijas krīzes cēloņi, kuri netiek plaši apspriesti. Tāds ir vājprātīgais bēgļu daudzums, kas ieplūdis Grieķijā – valstij ar 11 miljoniem iedzīvotāju jāuzņem 2 miljoni bēgļu. Grieķijas tūrisma industrija ir iznīcināta, jo skaistās pludmales ir nosētas ar labākas dzīves meklētājiem no Mazāzijas un Ziemeļāfrikas un viņu ekskrementiem. Politico publicēja šausminošu rakstu par to, kas notiek rietumu tūristu iemīļotajā Lezbas salā, kur ik dienas ierodas 700 izbadējušos bēgļu no Tuvajiem Austrumiem. http://www.politico.eu/article/europes-refugee-crisis-unfolds-on-greek-shores/

Būtībā Grieķijai būs vajadzīgi vairāki gadu desmiti, lai satīrītu kūrortus tādā līmenī, ka uz tiem kāds maksātspējīgs vispār gribētu braukt. Ja tiek iznīcināta valsts galvenā tautsaimniecības nozare, turklāt bēgļu rašanās un invāzija ir tiešas Rietumvalstu politikas sekas, tad grūti par to vainot Grieķiju. Un cik jauki ir dzirdēt babuškas Laimdotas litānijas, ka nu Dievzemītei būs jāuzņem visa Āfrika un Āzija.

Latvijas nekritiska līšana caurumos Vācijai jautājumos, kas saistīti ar Grieķijas krīzi, ir visai smieklīga. Katrs, kuram pēdējā laikā bijusi saskaršanās ar Vācijas un Krievijas pārstāvju mijiedarbību, ir šokēts, cik nenormāli liela ir Vācijas labvēlība pret Krieviju. Uz Molotova-Ribentropa pakta 2.0 tinte jau nožuvusi. Vācijas Siemens piegādās aprīkojumu jauno elektrostaciju iekārtošanai Krimā. Būtībā vienīgais Vācijas un Krievijas saplūšanas bremzējošais faktors ir ASV pozīcija, kas noteikti kļūs stingrāka, tuvojoties nākamajam Republikāņu prezidentam.

Jebkurā gadījumā dažu tuvāko dienu un nedēļu laikā mēs būsim liecinieki notikumiem, kas radīs jaunu izpratni par Eiropas Savienību. Tiem, kas neņems šīs mācības vērā, jāvaino pašam sevi, jo muļķiem palīdzēt nav iespējams.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...