Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada jūlijā Eiropas Komisija publiskoja "Fit for 55" ("Gatavi mērķrādītājam 55%") pakotni, kas sastāv no 13 tiesību aktiem, kuri palīdzētu sasniegt Eiropas Savienības kopējo mērķi – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicinātu virzību uz Eiropas Savienības klimatneitralitāti 2050. gadā.

Taču tas ir tikai Eiropas Komisijas projekts, un tagad sākas darbs pie pakotnes grozīšanas, ko veic gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Savienības valstu valdības Eiropas Padomē. Gala rezultātu vēl nezinām, bet no Eiropas Komisijas piedāvātajiem 13 tiesību aktiem jau var noprast, kā tie varētu ietekmēt Latvijas intereses. Tātad – ko paredz "Fit for 55"?

Transports un mobilitāte

Transporta nozare, kas nodrošina preču un cilvēku pārvietošanos Eiropas Savienībā, pēc radītā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma ir pārliecinoši pirmajā vietā. 2019. gadā visā Eiropas Savienībā transports radīja vairāk nekā miljardu tonnu siltumnīcefekta gāzu emisiju (rēķināts CO2 ekvivalentos). Proporcionāli visvairāk to rada iekšzemes transports – 835 miljonus tonnu, jūrniecība – 139 miljonus, aviācija – 133 miljonus tonnu emisiju gadā.

Visvairāk iedzīvotājus skars jaunā regula, kas attiecas uz iekšzemes transportu. Tā paredz, ka no 2030. gada vairs nevarēs ražot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju privātai lietošanai, no 2035. gada – arī komerciālai lietošanai. Tiks ražoti tikai elektroauto vai auto, kas darbināmi ar ūdeņradi. Tāpat paredzēts iekļaut jaunajā emisijas tirdzniecības sistēmā fosilās degvielas tirgotājus un ēkas, kas tiek apkurinātas ar fosilo kurināmo.

Pat Francijas zaļie un liberāļi no Makrona partijas, to skaitā ietekmīgās Eiropas Padomes Vides komitejas vadītājs Paskāls Konfēns, jau izteikuši bažas, ka kvotu sistēmā varētu iekļaut komerciālās ēkas, bet ne mājokļus, citādi cilvēki dosies ielās tāpat kā 2018. gadā, kad Francijā notika "dzelteno vestu" nemieri.

Regula paredz, ka Eiropas valstīs ik pēc noteikta kilometru skaita jāizbūvē dažādu jaudu elektriskās un ūdeņraža uzlādes stacijas. Galvenais jautājums: kad un par kādu naudu tiks veidota šī uzlādes infrastruktūra?

Bažas ir par to, ka Latvijai izbūvēt uzlādes tīklu nebūs ekonomiski izdevīgi, jo IKP uz iedzīvotāju Latvijā ir krietni mazāks un līdz ar to arī maksātspējīgais pieprasījums ir zemāks nekā turīgākajās Eiropas valstīs. Arī iedzīvotāju blīvums un satiksmes intensitāte Latvijā ir krietni mazāka nekā Rietumeiropā. Ja alternatīvās enerģijas transportlīdzekļu skaits Latvijā ievērojami nepalielināsies, bez Eiropas vai Latvijas nodokļu maksātāju subsīdijām neviens uzņēmums nevēlēsies attīstīt šo infrastruktūru.

Nesenā "Politico" diskusijā (https://twitter.com/i/broadcasts/1dRJZlzenNaKB) vācu koncerna "MAN" sponsorētā pasākumā, kurā piedalījos arī es, bija redzams, ka Vācijas e-mobilitātes grupas "ABB" pārstāvis lobē elektroauto biznesu, vēloties ieviest visā Eiropā viņu izstrādes standarta uzlādes rozetes un uzlādes staciju tehnoloģijas, tādējādi iegūstot sev milzīgu tirgu visā Eiropā. Šādiem spēlētājiem šī alternatīvas uzpildes infrastruktūras regula nodrošinās pasakainus ienākumus, bet mēs vairāk būsim maksātāju pusē.

Kas attiecas uz kuģniecību, "Fit for 55" paredz izveidot regulāciju attiecībā uz jebkuras valsts karoga kuģiem, vai tie būtu Eiropas Savienības vai ārpus Eiropas Savienības karoga valsts kuģi. Ierodoties Eiropas Savienības valsts ostā, būs jāievēro maksimāli pieļaujamais siltumnīcefektu izraisošo gāzu limits degvielā, ko tie lieto, kā arī, atrodoties ostās, būs jālieto bezemisiju enerģijas krasta savienojumi. Attiecīgi ostām būs jāizbūvē jauna infrastruktūra, lai varētu uzpildīt kuģus ar elektroenerģiju, kamēr tie atrodas iekraušanas vai izkraušanas operācijās.

Jāpiebilst, ka Eiropai ir mazas izredzes to pašu regulējumu panākt Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (International Maritime Organisation), tādēļ ES riskē padarīt jūrniecības biznesu saviem kuģiem daudz dārgāku un globāli mazāk konkurētspējīgu. Grieķijas premjerministrs jau paudis kritiku šiem plāniem, jo vairāk nekā puse Eiropas Savienības karogvalsts kuģu ir reģistrēti Grieķijā.

Aviācijā ir līdzīgi, arī tā turpmāk tiks iekļauta emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. Šobrīd lielajām aviokompānijām, balstoties uz vēsturiskiem datiem, pienācās daudz bezmaksas kvotu, savukārt jaunākām kompānijām, piemēram, "airBaltic", bezmaksas kvotu bija maz.

"Fit for 55" paredz izbeigt bezmaksas kvotu sistēmu līdz 2026. gadam. Jaunām kompānijām tas var palielināt konkurētspēju, taču aviācijā kopumā tas noteikti novedīs pie aviobiļešu cenu sadārdzinājuma, jo emisiju kvotu cena pieaugs, krietni palielinot pieprasījumu. Zīmīgi, ka daļu no pašlaik straujā energoresursu cenu pieauguma ietekmē arī emisiju kvotu strauji pieaugusī cena – kopš gada sākuma to cena pieaugusi aptuveni trīs reizes.

Apkopojot "Fit for 55" ietekmi uz transporta nozari, var paredzēt, ka palielināsies Latvijas iedzīvotāju izdevumi par transportu, degviela kļūs dārgāka, savukārt elektroauto daudzi nevarēs iegādāties augstās cenas dēļ. Šobrīd privāto automašīnu ir daudz, tās ir videi nedraudzīgas, un cilvēkiem, kas saskarsies ar energonabadzību transporta jomā, nāksies mainīt paradumus – piemēram, mazāk apceļot Latviju vai retāk braukt uz kapu svētkiem ar personīgo auto. Šajā kontekstā arī ir neskaidrs, kurš sabiedrības slānis īsti būs ieguvējs, ja valstis sāks subsidēt jau tā dārgo elektroauto iegādi, piemēram, cenas pazeminot no 30 līdz 25 tūkstošiem eiro.

Nozare, kas rada lielu siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu, ir lauksaimniecība. To, kā "Fit for 55" pakotne varētu ietekmēt lauksaimniecību, portālā "Delfi" publicētā rakstā ļoti labi raksturojusi Maira Dzelzkalēja-Burmistre (https://www.delfi.lv/news/versijas/maira-dzelzkaleja-burmistre-cik-ilgi-politiki-splaus-acis-zinatnei-zala-kursa-butaforija.d?id=53702123).

Enerģētika

"Fit for 55" paredz elektroenerģijas ražošanā izmantot vismaz 40% atjaunīgo energoresursu (iepriekš prasība bija 32%). Ja paskatāmies Latvijas enerģētikas portfeli, uz citu Eiropas valstu fona izskatāmies labi – lielā mērā pateicoties HES, Latvija 52% elektrības ražo no atjaunīgajiem resursiem. Līdz ar to mums nav vajadzības obligāti palielināt atjaunīgo resursu īpatsvaru elektrības ražošanā, jo vajadzīgos kritērijus Latvija izpilda jau tagad. Citās publikācijās esmu paudis skepsi par vēja parku būvniecību Latvijā.

Tas, kas Latvijai rada problēmas, ir mērķis samazināt emisijas par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu, un skaidrs, ka aizvietot pēdējos procentus enerģētikas portfelī ir grūtāk, nekā samazināt fosilo resursu īpatsvaru pirmoreiz. Atjaunīgie resursi ir mainīgi, bet tehnoloģiski nav attīstījušās citas bāzes jaudas kā vien tās, ko darbina ar fosilajiem resursiem (TEC-1 un TEC-2).

Elektrības ražošanai Latvijā izmanto arī šķeldu (kas šoziem paglābs daudzu pašvaldību iedzīvotājus no dramatiski pieaugušiem apkures tarifiem, kā tas ir tajās pašvaldībās, kur apkuri nodrošina ar gāzi), bet "Fit for 55" kontekstā šķelda netiek uzskatīta par klasisku enerģētiski atjaunīgo resursu, jo koksnes ieguves un pārstrādes atkritumi drīzāk būtu jāizmanto, lai ražotu produktus ar pievienoto vērtību. Šis skatījums Latvijai ir neizdevīgs.

Vēl viens liels nezināmais ir jaunā ES likumdošana, kas klasificēs privāto investīciju "zaļumu", – tā sauktā taksonomija, proti, nozaru klasifikācija, kas nosaka, kurās nozarēs investīcijas tiks uzskatītas par zaļām un kurās ne. Eiropas Komisijai būs jāizstrādā tādi kā "Ministru kabineta noteikumi" (ES terminoloģijā – deleģētie akti), kas noteiks, vai atomenerģija un gāze ir zaļa enerģija vai ne.

Francija, kur 70% elektrības saražo AES, Somija, Polija un Čehija uzskata, ka atomenerģija noteikti jāiekļauj taksonomijā kā zaļā enerģija, un vairākas Vidusjūras valstis, arī Vācija un Polija uzskata, ka pārejas periodā zaļās enerģijas sarakstā kā resursu, kas rada salīdzinoši maz emisiju, varētu iekļaut arī gāzi. Polija, veidojot jaunus gāzesvadu savienojumus, spēs samazināt ogļu īpatsvaru enerģijas ražošanā, kas rada vairāk emisiju nekā gāze.

Dalībvalstu pretrunu dēļ Eiropas Komisija pagaidām nespēj pieņemt lēmumu, sola to gada beigās. Šī situācija parāda, kā viens lēmums var mainīt miljardu eiro naudas plūsmu visā Eiropā. Par maz diskusijās iekļauto atomenerģētiku Latvijā vai Igaunijā ir zināms maz, jo tas ir politiski neērts jautājums, lai gan lielie valsts energouzņēmumi šajās valstīs, visticamāk, ir vērtējuši kopīgu mazo moduļu reaktora būvniecību.

Tā ir moderna atomenerģijas iegūšanas tehnoloģija, ko izstrādājis gan "Rolls-Royce", gan citi uzņēmumi un kas tiek plaši lietota pasaulē kā viens no inovatīvākajiem enerģijas iegūšanas veidiem. Salīdzināt mazo moduļu reaktorus ar, piemēram, Černobiļas vai Fukušimas AES ir, maigi izsakoties, nekorekti. Īpaši gadījumā, ja Francijas nostāja atomenerģētikas investīciju klasifikācijas pozīcijā ņems virsroku, tas ir viens no risinājumiem, ko Latvijai varbūt vajadzētu apsvērt. Skaidrs, ka rodas radioaktīvie atkritumi, bet tas ir risināms jautājums.

Toties šādas stacijas nerada vizuālo piesārņojumu atšķirībā no vēja parkiem. Izvēloties, kādus energoresursus lietot, jāpatur prātā Francijas un Vācijas piemērs. Pēc Fukušimas avārijas Vācija pieņēma politisku lēmumu atteikties no atomenerģijas. Pēc ekspertu aprēķiniem, rezultātā Vācijai investīcijas un līdz ar to elektrības ražošanas izmaksas būs krietni dārgākas nekā Francijai, kas izmanto AES.

Tāpēc Vācijai bija vajadzīga gāze, "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2", jo ir skaidrs, ka ar vēja ģeneratoriem vien nevar aizvietot atomenerģijas iztrūkumu. Neapšaubāmi, zaļais kurss videi ir vajadzīgs, taču pretestība atomenerģijas izmantošanai dzen dalībvalstis lielākās izmaksās un nestabilākā energoapgādes sistēmā.

Sociālās sekas

Viens no "Fit for 55" pakotnes 13 tiesību aktiem paredz veidot Sociālo klimata fondu. Saprotot, ka Eiropas zaļais kurss var iedzīt cilvēkus energonabadzībā, paredzēts no šī fonda sniegt atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Plānots, ka no 2025. līdz 2030. gadam fondā būs pieejami 72,2 miljardi eiro, kas tiks iegūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.

Zinot, ka no šiem pašiem emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumiem ir plānots līdz 2058. gadam atdot "Next Generation EU" ("Nākamās paaudzes ES") fonda aizņēmumu, naudas, visticamāk, visam nepietiks. Latvijā, ļoti iespējams, vajadzēs atbalstīt pat vairāk nekā pusi iedzīvotāju, kurus skars energonabadzība un mobilitātes nabadzība "Fit for 55" rezultātā, un man nav pārliecības, ka Sociālais klimata fonds sasniegs visus tos Latvijas iedzīvotājus, kam atbalsts būs nepieciešams.

Secinājumi

Kopumā Eiropas zaļais kurss ir iešana pareizajā virzienā, bet tas jādara ar saprātīgām ekonomiskajām metodēm un atbilstošiem sociālajiem spilveniem. Mani nepamet sajūta, ka Eiropas Savienība ir politiski apjukusi un globāli zaudē līdera lomu.

Lisabonas līgumā pirms aptuveni 20 gadiem tā izvirzīja ambiciozus mērķus – būt ģeopolitiskajiem līderiem pasaulē teju visās jomās –, taču šie mērķi nav sasniegti. Šobrīd izskatās, ka vienīgais globālais mērķis ir pierādīt, ka Eiropas Savienība ir viszaļākā pasaulē. Diemžēl izskatās, ka būt globālajam līderim "zaļumā" ir Eiropas līderu pēdējais karogs, viss, kas atlicis no iepriekšējām ambīcijām.

Novērtē šo rakstu:

51
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...