Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanu šovs ir beidzies. Un tagad pienākusi kārta nākamajam šovam – prezidenta vēlēšanu šovam. Kā zināms, Latvijas prezidentu ievēl Saeima un par prezidenta kandidātu ir jābalso vismaz 51 Saeimas deputātam. Šogad pirmoreiz prezidenta vēlēšanas būs atklātas – ikviens iedzīvotājs varēs redzēt, par kuru prezidenta kandidātu ir balsojis kurš deputāts.

Tādējādi deputātiem vairs nebūs iespēju slēpties, sakot, ka nevēlas atklāt, par kuru prezidenta kandidātu viņi ir atdevuši savu balsi. Kaut arī nepārtraukti dzirdamas vaimanas par demokrātijas mazināšanu, jo tagad partijas līderi un frakcijas vadība varēšot izdarīt spiedienu uz atsevišķiem deputātiem un viņiem vajadzēšot balsot pret savu sirdsapziņu, tomēr nav šaubu, ka vairums iedzīvotāju atbalsta šādu vēlēšanu kārtību.

Ņemot vērā iepriekšējos gados pieredzētos melus prezidenta vēlēšanās, kad publiski radio un televīzijā tika solīts viens rezultāts, bet praksē izrādījās pavisam citādi, nekas neliedz atsevišķam deputātam paskaidrot, kāpēc viņš nolēmis balsot pret kopīgo partijas vai frakcijas lēmumu. Iespējams, tas mazinātu pastāvošo viedokli par “pērkamajiem politiķiem” un kaut nedaudz atjaunotu uzticību Saeimai kopumā.

Tuvāko dienu laikā medijos gaidāmi vairāki izklaidējoši šovi, kuros piedalīsies izvirzītie prezidenta amata kandidāti – valdošās koalīcijas izvirzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, ZZS izvirzītais tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits, ko ir izvirzījuši atsevišķi Kaimiņa partijas deputāti.

Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, savukārt Šmits uzsver, ka labi orientējas ekonomikā. Zinot Šmita agrāk izteikto labvēlīgo attieksmi pret Krieviju, var pieļaut, ka par viņu balsos arī daļa no “Saskaņas” deputātiem.

Būs interesanti vērot visu kandidātu debates radio un televīzijā, kā arī citos medijos, kaut arī jau iepriekš ir skaidrs, ka tām ir tikai pakārtota nozīme. Tomēr šīs debates ļaus mazliet vairāk vērtēt deputātu kandidātu saziņas prasmes un oratora māku, kā arī to, cik labi viņi māk aizstāvēt savus viedokļus dažādos jautājumos.

Vērtējot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, redzams, ka šīs vēlēšanas atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Kā jau bija gaidāms, šajā skaistumkonkursā vairāk balsu saņēma tie partiju kandidāti, kuri jau ir zināmi vēlētājiem un tiek vērtēti visumā pozitīvi.

Visvairāk balsu saņēma “Jaunā Vienotība” (26, 2 %) un tās līderi Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, kā arī Nacionālā apvienība (16,4 %) un tās līderis Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Stabils atbalsts tika izteikts “Saskaņai” (17,5 %), kuras simbols Nils Ušakovs pēdējās nedēļās bija pazudis no Rīgas domes (kaut arī kā atstādinātajam Rīgas mēram viņam vajadzētu piedalīties pašvaldības darbā) un bēguļoja no medijiem, izvairoties no intervijām. Jāatzīst, ka šī taktika bija pareiza, jo visur “Saskaņas” sarakstu pārstāvošais Andris Ameriks mazāk kaitina latviešus un rada pārliecinošāku iespaidu par sevi.

Vienlaikus ir skaidrs, ka “Saskaņu” atbalstīja daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji, daļa no kuriem piedalījās arī lielākajā šīs partijas priekšvēlēšanu šovā 9.maijā pie tā sauktā “Uzvaras” pieminekļa. “Saskaņas” vēlētāji joprojām ir uzticīgi savam līderim Ušakovam un uzskata, ka sliktie “nacionālisti” veic uzbrukumus gan Ušakovam, gan “Saskaņai”. Jāņem arī vērā, ka pēdējo mēnešu laikā vērojamie korupcijas skandāli Rīgas domē faktiski nemainīja “Saskaņas” atbalstītāju viedokli un socioloģiskās aptaujas rāda, ka šajā laikā atbalsts “Saskaņai” praktiski nav mainījies.

Jāatzīst, ka stabila vēlētāju bāze joprojām ir Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai (6,2 %). Ždanoka atkal ir ievēlēta Eiropas Parlamentā un varēs turpmākos piecus gadus pildīt Kremļa uzdevumus, lai šķeltu Eiropas Savienību un mazinātu tās ietekmi pasaulē.

Vērtējot vairāku partiju izvēlēto taktiku – piesaistīt sabiedrībā zināmus viesstrādniekus ar slaveniem uzvārdiem, jāsecina, ka šī taktika nav sevi attaisnojusi. Redzams, ka vēlētāji balsoja galvenokārt par tām partijām, kuru līderi jau ilgstoši pārstāv šīs partijas un īsteno to politiku.

Vienīgais izņēmums ir partiju apvienības “Attīstībai/Par!” viesstrādnieks politologs Ivars Ijabs, kuram izdevās tikt Eiropas Parlamentā (par šo sarakstu balsoja 12,4 %). Visiem pārējiem partiju viesstrādniekiem, piemēram, Baibai Rubesai, Ievai Ilvesai, Andim Kudoram, Ansim Pūpolam un Otto Ozolam jāgaida labāki laiki, lai iestāstītu visiem, ka viņi ir piemērotākie darbam Eiropas Parlamentā.

Šī ir arī mācība partijām, ka tomēr nepietiek tikai ar kādu slavenību saraksta sākumā, lai garantēti saņemtu pilsoņu atbalstu vēlēšanās. Nepietiek ar to, ka šīs personas sola visiem dažādus labumus, sākot ar lielām algām un pensijām un beidzot ar milzīgām subsīdijām un citiem Eiropas maksājumiem. Cerams, ka partijas sapratīs, ka ir beigušies laiki, kad pietiek tikai ar slaveniem uzvārdiem. Izrādās, ka cilvēkus interesē arī tas, ko šīs partijas un to izvirzītie kandidāti ir darījuši līdz šim un kādi ir šo partiju darbības rezultāti.

Būs interesanti redzēt, ko turpmāk darīs pieaicinātie viesstrādnieki – vai viņi arī turpmākos gadus turpinās darboties partijās un piedalīsies arī citās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās. Vai arī šīs “slavenības” būs apvainojušās uz slikto tautu, kas nesaprot, cik ģeniālas ir šīs personas, un vairs neko negribēs zināt par politiku un partijām, kuras bija ar mieru tās virzīt uz Eiropas Parlamentu, tādējādi apliecinot, ka patiesībā stāsts bija tikai par labi apmaksātiem amatiem Briselē.

Novērtē šo rakstu:

24
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi