Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada martā ir veikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietu izskatīšanas termiņu apkopojums un datu analīze par laika periodu no 2000. līdz 2023.gadam, apkopojot ECT mājas lapā publiski pieejamos datus par Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju un Norvēģiju. Apkopotie dati pierāda, ka Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā spriedumi tiek pieņemti vidēji 40 mēnešus ilgāk nekā Igaunijas iedzīvotājiem, 23 mēnešus ilgāk nekā Lietuvas iedzīvotājiem, 32 mēnešus ilgāk nekā Somijas iedzīvotājiem un 40 mēnešus ilgāk nekā Norvēģijas iedzīvotājiem.

Apkopotie dati pierāda, ka Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā lēmumi tiek pieņemti vidēji 33 mēnešus ilgāk nekā Igaunijas iedzīvotājiem, 16 mēnešus ilgāk nekā Lietuvas iedzīvotājiem, 30 mēnešus ilgāk nekā Somijas iedzīvotājiem, 36 mēnešus ilgāk nekā Norvēģijas iedzīvotājiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā 455 ierosinātajās lietās pret Latviju spriedumi tiek pieņemti vidēji 2575 dienās, bet lēmumi – vidēji 1877 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 2121 diena.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā 540 ierosinātajās lietās pret Lietuvu spriedumi tiek pieņemti vidēji 1871 dienā, bet lēmumi – vidēji 1401 dienā. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1651 diena.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā 453 ierosinātajās lietās pret Somiju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1609 dienās, bet lēmumi – vidēji 951 dienā. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1135 dienas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā 143 ierosinātajās lietās pret Norvēģiju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1374 dienās, bet lēmumi – vidēji 795 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1067 dienas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā 194 ierosinātajās lietās pret Igauniju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1371 dienā, bet lēmumi – vidēji 887 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1089 dienas.

Šie lietu izskatīšanas termiņi ir diskriminējoši arī, ja analizē datus pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesā ieviestajām lietu svarīguma pakāpēm (1, 2, 3).

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 14.pants nosaka: „Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.”

Tomēr no datiem ir redzams, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savu administratīvo un organizatorisko vadību faktiski realizē tādā veidā, kas diskriminē Latvijas iedzīvotājus pēc to valstiskās piederības.

Tabulas ar apkopotiem datiem atrodamas ŠEIT.

Novērtē šo rakstu:

75
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi