Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau ilgāk nekā divus gadus Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, ikdienā dēvēta vienkārši par Ekonomikas policiju, „marinē” Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm jau 2015. gada sākumā nosūtīto Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) slēdzienu par iespējamu krāpniecību, kuras iedvesmotājs bijis kādreizējais Latvijas eiroparlamentārietis Aleksandrs Mirskis un kuras rezultātā Eiropas Parlamentam nodarīti vairāk nekā 204 tūkstošu eiro lieli zaudējumi. Izmeklētāja pašreizējais slēdziens pēc būtības ir – viņam neesot ticības OLAF detalizēti aprakstītajiem faktiem.

OLAF slēdziens: iedvesmotājs - Mirskis

Ziņojumā, ar kuru OLAF 2015. gadā vērsās pie Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca, birojs A. Mirska un viņa tolaik akreditētās palīdzes Anitas Laizānes ilgākā laika posmā (2009. – 2012.) veiktās „finanšu nekārtībās” bija nepārprotami konstatējis „interešu konfliktus un konkursa procesu neievērošanu virknē iepirkumu par kopējo aprēķināto apjomu – 204 831,88 eiro”.

Turklāt ziņojumā saistībā ar šī ikvienam eiroparlamentārietim atvēlētā „personiskā” budžeta tērēšanu bija īpaši norādīts: „No iegūtajiem faktiem šķiet acīmredzams, ka persona, kas ir bijusi uzskaitīto nekārtību un iespējamās veiktās krāpniecības iedvesmotāja, ir bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.”

No ziņojuma, kura teksts ir Pietiek rīcībā, redzams, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir ne tikai rekomendējis, ka „Eiropas Parlamentam vajadzētu veikt šādu darbību: veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu 204 831,88 eiro atgūšanu”, bet arī šo dokumentu 2015. gada sākumā nosūtījis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Saistīti uzņēmumi, augstākas cenas

Dokuments rāda, ka OLAF izmeklētāji ir paveikuši ievērojamu darbu, izsekojot, kā Eiropas Parlamenta finanšu līdzekļus – jau minētos vairāk nekā 204 tūkstošus eiro – „iespējamās krāpniecības iedvesmotājs” ir virzījis uz uzņēmumiem, kas bijuši saistīti ar viņu pašu vai viņam tuvām personām.

„Faktiskie apstākļi liecina, ka rēķinus izstādīja un naudas līdzekļus saņēma ar bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Aleksandru Mirski tieši vai pastarpināti saistītie uzņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka rēķinos norādītie pakalpojumi faktiski nekad netika saņemti.

Turklāt minētais fakts norāda arī uz to, ka pakalpojumu, ja tādi jebkad tika sniegti, cena ir būtiski augstāka nekā šo pakalpojumu cena tā brīža tirgū,” iespējamās krāpniecības būtību Pietiek skaidro zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska, kura šajā lietā pārstāv Eiropas Parlamentu.

Primitīvas „paslēpes”

OLAF ziņojumā ir minēta vesela virkne šādu ar A. Mirski tieši vai netieši saistītu uzņēmumu, kuri ar „iespējamā krāpniecības iedvesmotāja” palīdzību ir saņēmuši no Eiropas Parlamenta līdzekļiem iespaidīgas summas.

Šo uzņēmumu vidū ir SIA T.E.A.M., kuras īpašnieku vai amatpersonu vidū ir bijis gan pats A. Mirskis, gan viņa māte Esfira Mirska, gan bijusī sieva Natālija Mirska, gan viņa Eiropas Parlamenta palīdze A. Laizāne, kā arī cieši saistītie uzņēmumi Autoradio Rēzekne, Autoradio Latgalē un Autoradio Riga-Novoe Radio.

Tāpat no Eiropas Parlamenta līdzekļiem ir barojušies tādi uzņēmumi kā SIA Radio NR (īpašniece un valdes locekle bijusi A. Laizāne), pilnsabiedrība Latgales būvprojekts (saistīta gan ar A. Laizāni, gan ar N. Mirsku), SIA Rhino Group (īpašnieks un valdes loceklis – cits A. Mirska bijušais palīgs Jevgeņijs Griškevičs) u.c.

Kā izriet no OLAF dokumenta, reizēm tikuši veikti arī diezgan nemākulīgi slēpšanās mēģinājumi: piemēram, par SIA Autoradio Daugavpils īpašnieku 2010. gada vasarā kļuvis Igaunijā reģistrētais uzņēmums Radio N. Taču, pēc Eiropas Parlamenta rīcībā esošās informācijas, minētā uzņēmuma oficiālā pārstāve ir bijusi A. Laizāne.

Turklāt, ka rāda Lursoft dati, līdz pat 2016.gada pavasarim uzņēmumam bijušas reģistrētas trīs komercķīlas par labu A. Mirskim un viena komercķīla par labu E. Mirskai, faktiski liecinot par reālu A. Mirska kontroli pār uzņēmumu.

Iemīļotā rēķina summa – nepilni 14 tūkstoši

Summas, ko saņēmuši ar bijušo eiroparlamentārieti saistītie uzņēmumi, ir bijušas pietiekami lielas, taču nav pārsniegušas 14 tūkstošu eiro robežu, turklāt izmantoto uzņēmumu skaits ir bijis ievērojams, līdz ar to ilgāku laiku neradot Eiropas Parlamenta kontrolējošo iestāžu aizdomas.

Kā minēts OLAF ziņojumā, vismaz četrus rēķinus Eiropas Parlamentam piestādījusi jau pieminētā SIA T.E.A.M. 2010. gada maijā un jūnijā tā piestādījusi kopā trīs rēķinus par 4021, 1340 un 7304 eiro, savukārt gadu vēlāk, 2011. gada jūnijā – rēķinu jau par 13 688 eiro.

Arī vairāki citi ar A. Mirski saistītie uzņēmumi Eiropas Parlamentam piestādījuši ļoti līdzīgu apmēru rēķinus, kuros summas ir bijušas nedaudz zem 14 tūkstošiem eiro: pilnsabiedrība Latgales būvprojekts rēķinu par 13 538 eiro izstādījusi 2010. gada 8. martā, bet jau dienu vēlāk rēķinu par 13 689 eiro piestādījusi SIA Rhino Group.

Vēl vienu gandrīz tādu pašu, tikai par 11 eiro lielāku rēķinu Rhino Group Eiropas Parlamentam piestādījusi gadu vēlāk, 2011. gada 1. martā, savukārt trešais rēķins par 13 784 eiro piestādīts vēl pēc gada, 2012. gada 8. februārī.

Arī SIA Radio NR 2011. gada 6. maijā piestādījusi Eiropas Parlamentam rēķinu par kopējo summu - 13 797 eiro, un tā šis saistīto uzņēmumu uzskaitījums būtu turpināms vēl ilgi.

Kriminālprocesu „marinē” jau divus gadus

Nevar teikt, ka, saņemot OLAF ziņojumu, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes nebūtu reaģējušas vispār. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai dokuments to rīcībā nonāca 2015. gada februāra beigās, tika sākts kriminālprocess, un tā paša gada 23. novembrī tika noteikta kriminālprocesa kvalifikācija pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – krāpšana lielā apmērā.

Dienai zināms, ka šī kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklētas „iespējami prettiesiskas darbības saistībā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas veiktiem darījumiem ar Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, kā rezultātā, iespējams, no Eiropas Savienības naudas līdzekļiem nepamatoti tika apmaksāti kā pamatotie izdevumi deklarēti izdevumi”.

Procesa virzītājs ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) 2. nodaļas galvenais inspektors Andrejs Semizarovs – spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, viens no trūcīgākajiem un vientuļākajiem tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem visā Latvijā.

Taču izrādās, ka vairāk nekā divu gadu laikā šī izmeklētāja pārraudzībā kriminālprocess, neraugoties uz Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm faktiski „uz paplātes” pasniegto OLAF ziņojumu un tajā minētajiem faktiem, tiek „marinēts” un būtiski uz priekšu nav pavirzījies.

Kāds kaitējums? Kam kaitējums?

Pat vairāk – šā gada 7. jūnijā A. Semizarovs ir noraidījis Eiropas Parlamenta pārstāves pieteikumu šī kriminālprocesa ietvaros atzīt šo Eiropas struktūru par cietušo.

Saskaņā ar izmeklētāja rakstiski pausto viedokli vairāk nekā divus gadus ilgās izmeklēšanas rezultātā pašlaik esot tāda „pirmstiesas izmeklēšanas stādīja” (saglabāta oriģinālrakstība), kurā „nav iegūti objektīvi pierādījumi, kas apstiprinātu informācijā OF Nr.OF/2012/1201/A1 [OLAF ziņojums] sniegtās ziņas”.

Līdz ar to Ekonomikas policijas izmeklētājs uzskatot, ka neesot iegūti arī objektīvi pierādījumi, kas viņam liktu ticēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai secinājumiem un tam, ka izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma rezultātā Eiropas Parlamentam tiešām būtu nodarīts OLAF aprēķinātais kaitējums vairāk nekā 204 tūkstošu eiro apmērā.

Pašlaik Eiropas Parlamenta oficiālā pārstāve šī kriminālprocesa ietvaros J. Kvjatkovska Ekonomikas policijas izmeklētāja lēmumu ir pārsūdzējusi prokuratūrā.

Eiropas Parlamenta amatpersonas neizpratnē

Norādot uz kriminālprocesa datu konfidencialitāti, advokāte precīzo pārsūdzības tekstu neatklāj, taču Pietiek min – ir patiesi pārsteidzoši, ka vairāk nekā divu gadu laikā kopš kriminālprocesa uzsākšanas izmeklēšanai ir izdevies neiegūt apstiprinājumu OLAF ziņojumā norādītajiem faktiem.

OLAF ziņojums jau tā satur lielāko daļu pierādījumu, kurus vispār ir iespējams un nepieciešams iegūt, - detalizētu faktu analīzi un ziņas par uzņēmumiem, to dibinātājiem un amatpersonām, ziņas par rēķiniem, to apmaksu un naudas līdzekļu kustību,” situāciju skaidro J. Kvjatkovska.

Šādā situācijā viņas pārstāvētā Eiropas Parlamenta amatpersonas esot patiesā neizpratnē par to, kādas tad vispār procesuālās un izmeklēšanas darbības kriminālprocesa ietvaros Latvijā ir tikušas veiktas divu gadu laikā, ja tādas vispār tikušas veiktas.

„Eiropas Parlamenta ieskatā, ja kriminālprocesa virzītājs būtu vismaz izlasījis OLAF ziņojumu un iepazinies ar tam pievienotajiem dokumentiem, tad viņam nerastos šaubas nedz par Aleksandra Mirska un citu ziņojumā norādīto personu saistību ar konkrēto kriminālprocesu, nedz arī par to, ka Eiropas Parlamentam kriminālprocesā izmeklējamā noziedzīga nodarījuma rezultātā ir nodarīti zaudējumi,” norāda J. Kvjatkovska.

Mirskis un policija klusē

Pats A. Mirskis aizvadītajā nedēļā neatbildēja ne uz telefonzvaniem, ne uz īsziņu, kurā tika izklāstīta situācija un lūgts viņa komentārs. Arī Valsts policija saistībā ar kriminālprocesu un tā iespējamo „marinēšanu” bija tikpat nerunīga.

Ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ne Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska nevēlējās sniegt nekādus komentārus arī saistībā ar izmeklētāja lēmumu – neuzskatīt Eiropas krāpnieku apkarotāju ziņojumu par vērā ņemamiem faktiem un neatzīt Eiropas Parlamentu par cietušo no līdzekļu izkrāpšanas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...