Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Izlaidīsim saviesīgā sarīkojuma tradīcijas aspektus. Nevēlos atņemt Valsts prezidenta padomniekam Dr. iur. Jānim Plepam "maizīti", ko sakarā ar Latvijas Universitātes Satversmes sapulces vēlēšanu organizēšanas procesu, iespējams, būs daudz grūtāk nopelnīt, iztiekot ar nieka 43 455.29 EUR Valsts prezidenta kancelejā bez Latvijas Universitātes atalgojuma 15 844.71 EUR apmērā. Galu galā, vai tad latvieši nevar uzrakstīt ko līdzīgu 2012. gada Džima Bendeta grāmata "Democracy's Big Day: The Inauguration of Our President, 1789–2013".

Vispārējos tiesību principus gan var apskatīties, lai arī jārēķinās ar risku, ka nepilnas kvalifikācijas juristam augstā amatā atkal varētu parādīties slimīga tieksme uz citu atreferēšanu, smalki noklusējot atreferētā avotu.

Tiesiskuma princips paredz, ka rīcības brīvības izmantošanā jāievēro tiesības - rakstītas un nerakstīts. Latvijas Republikas Satversmes ievads, kura idejiskais autors ir Egils Levits, bet izpildītājmāksliniece Ilma Čepāne (dzimusi Kundziņa), paredz, cita starpā: "Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.”

Tas nozīmē, ka rīcības brīvībai jāatspoguļo sekošana Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam. Ja uz inaugurācijas balli aicina personas, kas neatzīst okupācijas faktu, kas noliedz pretošanos un brīvības atgūšanu, kas atsakās godināt brīvības cīnītājus, kas piemin okupācijas īstenotājus kā varoņus un tātad atbilstīgi nepiemin svešo varu upurus, kas nenosoda totalitārismu un totalitārisma noziegumus, tā jāuzskata par rīcības brīvības īstenošanu pretēji tiesiskuma principam.

Tas vien, ka kāds bauda vēlēšanu tiesības, neatceļ pienākumu sekot Latvijas Republikas Satversmei, tāpēc Eiropas Parlamenta deputāta aicināšana uz inaugurācijas saviesīgo sarīkojumu, neievērojot rīcību, kas neatbilst Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana.

Latvijas Republikas Satversmes ievadā cita starpā teikts arī: "Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības."

Ja kāda persona ar savu politisko darbību ir apkarojusi demokratizācijas procesus Latvijā un izmantojusi valsts varu personiska labuma gūšanai, turpinot gūt labumu arī pēc tam, kad formāli nepilda valsts amatu, tā ir rīkojusies pretēji Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām tiesību normām.

Šādu personu aicināšana uz inaugurācijas saviesīgo daļu, atrunājoties kā nodevu savulaik attiecīgās personas ieņemtajam amatam, vērtējama kā konstitūcijai neatbilstoša. Turklāt, ievērojot to, ka uz inaugurācijas saviesīgo daļu aicināti gan Satversmes tiesas tieneši (bijušie un esošie), gan arī personas, kas aicināja un rīkojās, lai likvidētu Satversmes tiesu, liecina arī par tādu politisku nekompetenci, kas Valsts prezidentam ir nepiedodama.

Tā varētu vēl ilgi turpināt, tāpēc pievērsīsimies pie tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības.

Lai varētu atsaukties uz konstitucionālu tradīciju inaugurācijas saviesīgu pasākumu rīkošanā, ir jāveic darbības, kas pierāda, ka konstitucionālo tradīciju ievēro, un kas nodrošina, ka šo tradīciju ievēros arī nākotnes Valsts prezidenti. Šim nolūkam jābūt vismaz principu līmenī skaidrība konstitucionālās tradīcijas aprisēm, tātad arī par aicinātajiem.

Tiesiskā noteiktība, kā arī tiesiskā paļāvība pieprasa, lai Valsts prezidents varētu ticami atbildēt uz jautājumu: "Kāpēc ne es?" Turklāt, lai izvairītos no situācijas, ka valsts amatpersonu, piemēram, tiesnesi tur aizdomās par "favorītismu", tiesneša gadījumā - par nostāšanos Valsts prezidenta kancelejas pusē bez objektīva pamata -, jābūt pārliecībai, ka ielūgums būtu saņemts neatkarīgi no Valsts prezidenta gribas.

Savukārt privātpersonu "izlasē" jābūt pārliecībai, ka Valsts prezidenta inaugurācijas saviesīgā sarīkojuma apmeklējums nav saistāms ar tirgošanās ar ietekmi. Tātad arī šajā ziņā jābūt Valsts prezidenta gribu ierobežojošiem aspektiem, kas padara viņa izvēli iepriekš paredzamu. Ja Dziesmusvētku biļetes aicina sadalīt ar izlozes palīdzību, varbūt arī privātpersonu izlasi var šādi veidot, izmantojot par pamatu sarakstus no Valsts prezidenta, Ministru kabineta apbalvotām personām, olimpiāžu uzvarētājiem, Latvijas un pasaules čempioniem, pasaules prestižo balvu saņēmējiem dažādās jomas. Ja nepieciešams, var izveidot pat sarakstu ar "influenceriem" un tad vilkt lozi, bet tad arī, lūdzu, velciet lozi no visiem iespējamajiem variantiem.

Atklātības princips rīcības brīvības īstenošanā ir svarīgs, lai pārliecinātu sabiedrību par to, ka Valsts prezidenta rīcība ir tiesiska, un lai šādā veidā nostiprinātu konstitucionālās tradīcijas ievērošanu un radītu pamatu pilnveidei.

Novērtē šo rakstu: