Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dievzemītē diezgan laiski notiek sacīkstes par krēsliem Eiropas Parlamentā (EP). Tīkotāju pietiek! Starp 16 sarakstiem, kas pošas uz EP, nav NEVIENAS īsteni eiroskeptiskas listes, kas rosinātu Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Visi vienīgi sola Strasbūrā un Briselē par kaut ko cīnīties. Tas arī pareizi, jo gana fantazēt – Latvija var izkļūt no ES valgiem tikai šim namiņam brūkot vai citu ārēju faktoru rezultātā.

Tikmēr ļaudis sūkstās, ka EP vēlēšanās startē pārāk daudz partiju un esot grūti izvēlēties – par ko balsot. Palīdzēšu izvēli krietni saīsināt. Vienkārši jāatsijā partijas, kas atbalstīja piespiedu potēšanos un darbojās pēdējās trīs “Jaunās Vienotības” (JV) valdībās, jeb KOMPRADORU LISTES:

JV,

Apvienotais saraksts,

Jaunā konservatīvā partija,

Kustība “Par!”,

Latvijas attīstībai,

Nacionālā apvienība,

Progresīvie,

Zaļo un Zemnieku savienība,

Saskaņa.

Kompradoru partiju “ķidāšanu” uzskatu par bezjēdzīgu. Šo, “pa virsu peldošo sūdu” sortēšanu atstāju varas bļodlaižu ziņā. Cilvēkiem ar veselu saprātu un funkcionējošu pašsaglabāšanās instinktu nekādā gadījumā nevajag balsot par iepriekšminētajiem sarakstiem, kuru pārstāvji Eiropā darīs tikai skādi un kaunu Latvijas valstij un tautai.

“Saskaņa” nav bijusi valdībās, taču partijas spice piedalījās 2021. gada 12. novembra pučā*, tādējādi vienīgajā pasaules valstī ierobežojot cilvēku bez “lopa sertifikāta” politiskās tiesības. Pučists Igors Pimenovs iekļauts eirodeputātu kandidātu sarakstā.

Sausā atlikumā – septiņas listes ar opozīcijas partijām un politiķiem, kas bija pret spaidu “brīnumpoti”. Līdztekus šīs partijas aizstāv tradicionālās vērtības. Neizslēdzu, ka katrā var būt ielavījusies “melnā avs”, kas nesmādē “glābējinjekcijas” obligātumu un ačgārnību. Par kuru no septiņas sarakstiem balsot, ir katra paša ziņā, tomēr atļaušos pievienot savu subjektīvo viedokli. Sadalīju politiskās blices divos blokos.

Parlamentārā opozīcija:

liste nr. 4 – Latvija pirmajā vietā (LPV);

nr. 16 – Stabilitātei! (St!);

nr. 13 – Tauta. Zeme. Valstiskums (TZV).

Aktīvistu partijas:

nr. 6 – Centra partija + Latvijas Krievu savienība (CP + LKS);

nr. 7 – Apvienība Jaunlatvieši (AJ);

nr. 10 – Tautas varas spēks + Tautas kalpi Latvijai (TVS + TKL);

nr. 12 – Suverēnā vara (SV).

Medijos augstsirdīgi par aktīvistu partijām nokristītās politiskās organizācijas mēdz dēvēt arī par sīkpartijām, to līdz 5% nevelkošā elektorāta atbalsta dēļ. Ja ticam publiskotajiem partiju reitingiem, kuriem lielumis sliecos piekrist, tad manis piedāvātajā opozīcijas sarakstu uzskaitījumā strīpu cerībām nokļūt EP var pavilkt zem St!.

Amizanti, ka vēlēšanās ar savu sarakstu nepiedalās “Katram un katrai” (KuK) tiesību un pienākumu pārmantotāja “Platforma 21”, kas politiskām aktivitātēm saņem valsts budžeta naudu. Acīmredzot partijas vadība adekvāti novērtē savu potenciālu un vismaz EP vēlēšanās nevairos vējā palaisto balsu skaitu.

Pievērsiet uzmanību, ka pēkšņi pieklusuši vēlēšanu boikotētāji. Visticamāk, boikota spicei aizgriezts čungura krāniņš. Šoreiz, jo vairāk iedomu pasaulē dzīvojošu sapņotāju atnāks uz vēlēšanām un nobalsos par sīkpartijām, jo varnešiem labāk. JV ir ieinteresēti nogremdēt faktiski vienīgo konkurentu varas koridoros – LPV.

Prinča baltā zirgā gaidītāji noteikti par LPV nebalsos, jo partijas vadība daudziem asociējas ar nacionālo oligarhu laikiem, kas pastāvēja līdz sorosītu organizētajai Lietussargu revolūcijai. Tomēr, manuprāt, šīs komandas pārstāvji spēs ne tikai lietišķi runāt no Eiropas tribīnes, bet arī Latvijai kādu labumu “izsist”. LPV pragmatiski necīnās ar vējdzirnavām – ES un NATO, bet lūko, lai malums neaizietu Dievzemītei gar degunu.

Tāpat skaidrs, ka globālo Dienvidu uzņēmējus investīcijām Latvijā vilina tieši valsts piederība kolektīvajiem Rietumiem. Līdztekus LPV iemanās nekrist nedz urrāpatriotu, nedz potenciālo krievu tanku bučotāju grāvjos, vienlaikus esot gan par nacionālu valsti, gan godprātīgu attieksmi pret krieviem.

Nelabvēļi izzobo LPV par politiski nepieredzējušā partijas līdera dēla ielikšanu EP deputātu kandidātu sarakstā. Pats Ainārs Šlesers nestartē, tādējādi parādot, ka viņa darba lauciņš ir Latvijā. Tikmēr uzvārds Šlesers ir sava veida zīmols, tāpēc tā esamība listē ir loģiska. It īpaši svarīga šāda pieeja ir novados, kur meklēs nevis LPV, bet Šlesera sarakstu.

Uz krēslu EP nepretendē arī St! dibinātājs Aleksejs Rosļikovs. Sarakstā gan nevienu populāru kandidātu neatradu, lai gan krievu vidē varbūt kādu no viņiem atpazīst. St! elektorātu pārsvarā veido krievvalodīgā publika. Ļošas komanda šajā lauciņā konkurē ar vēl četrām partijām – CP, SV, TVS un EP LGBTI starpgrupu pārstāvošā smukā Nila malduguni “Saskaņa”. St! faktiski ir izaugusi no “Saskaņas” un TVS “aizgājējiem”, Saeimas vēlēšanās pierādot savu varēšanu. Šobrīd partija turpina veģetēt uz vecajiem lauriem sprīdi virs 5% barjeras.

Daudzi latvieši niknumā griež zobus: kā tie “vatņiki” uzdrošinās cīnīties par savām tiesībām! Alu laikmeta nacionālistiem krieviem ir tikai: “Muti ciet!” Šis ir viens no iemesliem, kālab krievu intereses aizstāvošie politiķi, ja arī klusībā cierē uz Krieviju, tad praksē apelē pie Eiropas vērtībām, kur civilizācija spērusi krietnu soli uz priekšu nacionālo jautājumu regulēšanā. Tagad gan “plaukstošā dārza” idille sāk izplēnēt, taču tā jau ir atsevišķa tēma.

Krievvalodīgie pilsoņi, visticamākais, atkārtoti EP iebalsotu Tatjanu Ždanoku, taču viņa izstājās no spēles, lai netiktu noņemta no trases. Virtuāli Taņa tomēr piedalās vēlēšanās. CP savā programmā sola turpināt Ždanokas darbu. Tomēr krievu vēlētājiem var izrādīties par grūtu aiz partijas neitrālā nosaukuma atpazīt PCTVL vai LKS, lai gan tautā smej, ka “centrists” Grostiņš piestrādā LKS par latvieti. Savulaik, kad LKS visu rullēja Ždanoka un Cilēvičs, ļaudis jokoja, ka Mitrofanovs tur ir “sestdienas krievs”. Starp citu, kovidlaikā Mitrofanovs cītīgi slavēja “glābējinjekciju”.

Turpretim SV vadītāja Jūlija Stepaņenko pandēmijas afēras laikā bija VIENĪGĀ Saeimas deputāte bez “lopa sertifikāta”. Šobrīd Jūlija vairāk pazīstama ar izvairīšanos nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā. Jāpiezīmē, ka Krievijas agresijas attaisnošana Latvijā ir krimināli sodāma, bet nenoteiktu pozīciju var tulkot dažādi. Nenosakāmā (lasi – neoficiāli prokremliskā) nostāja stipri sašaurina partijas latvisko elektorātu. Tiesa, SV atšķirībā no St! un LKS ir tomēr krietns pulks latviešu piekritēju, taču partijai skats uz 5% latiņu pagaidām nemainīgi ir no apakšas.

TVS un TKL koalīciju vien daļēji var dēvēt par uz krievisko elektorātu orientētu listi. Šādu viedokli drīzāk veido TVS pagātnes šleife, kamēr TKL ir parūpējušies par latviskumu ar latgalisku piesitienu. Nekādi negribu pelt deputātu kandidātus iz šā sarakstā. Gluži pretēji, viņi ir par visu labo tā tradicionālajā izpratnē un pret visu slikto, ko nes jaunais normālums. Diemžēl nedz naudasmaisi, nedz masas nav novērtējušas šo partiju līderu atraktivitāti un ambīcijas. Tādēļ neesmu pārliecināts, ka Saeimas velēšanu salikums 1% plus 1% EP gadījumā būs divi, par vairāk pat nesapņojot.

Eiroparlamenta vēlēšanās ir par ko balsot arī vēl nesenos absurdos epidemioloģiskos aizliegumus peļošiem nacionālistiem – velna duča liste TZV. Ierindoju šo partiju parlamentārajā opozīcijā, jo listes favorīts Aleksandrs Kiršteins ir Saeimas deputāts. Apskatot programmu un personālijas, var mālēties veidojums – Ukraina pirmajā vietā, taču sarakstā ir ne tikai urrāpatrioti, bet arī saimnieciskos jautājumos erudīti cilvēki. Visus, kas līdz šim plātīja rokas, ka nacionālās pozīcijas dēļ izņemot par švabrakiem ar “brīnumpoti” azotē no NA un AS, nav par ko balsot, lūgtum – TZV biļetens.

Līdz Glorijas Grevcovas izraidīšanai no Saeimas parlamentārās opozīcijas godā pabija arī AJ, kas partiju reitingu aptaujā ierindojas sadaļā “CITAS”. Man AJ komanda šķiet ļoti simpātiska, jo apvieno sarakstā patiešām plašu spektru režīma pretinieku. Varnešiem gan izdevās svītrot no deputātu kandidātiem bijušo LPSR 2.0 politieslodzīto Aivi Vasiļevski. Uz AJ pārgājuši arīdzan pāris LPV biedru. Savu jāvārdu šim KuK atzaram teicis Gobzems, pieticīgi ierindojoties pēdējais listē. AJ un SV publiski apliecināja draudzību, taču sarūmēties vienā sarakstā nespēja, tāpēc, noņemot rožainās brilles, abas partijas visdrīzāk paliks aiz EP borta.

Zinu, ka ļoti daudz pilsoņu nobalsos par kompradoru partijām. Gadsimtos ieaudzināto kalpa garu nav viegli izdzīt. Taču, ja agrāk kalpošana deva izdzīvošanas iespēju, tad tagad tā nozīmē izmiršanu. Atšķirībā no iepriekšējiem kungiem cilvēces izdeldētājiem latvieši nav vajadzīgi pat kā apkalpojošais personāls. Tāpēc EP nepieciešami politiķi, kas nepapildinās globālo bendesmaisu sešinieku kavu! Var likties, ka daži latvji EP neizmainīs ES kursu, taču reizēm mazs cinītis gāž lielu vezumu.

* https://t.me/ViedaisManels/5596

Novērtē šo rakstu:

44
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...