Eiroparlamenta vēlēšanas būs sīvas; visticamāk kandidēs arī Broka un Pabriks
PIETIEK23.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Eiropas parlamenta vēlēšanas maijā partijas plāno izmantot kā ģenerālmēģinājumu četrus mēnešus vēlāk gaidāmajām 12. Saeimas vēlēšanām, liek domāt asā konkurence uz vietām kandidātu sarakstos un plāni tajos iekļaut partiju "lokomotīves" un sabiedrībā zināmas personas.
Lai gan kandidātu saraksti Eiropas parlamenta vēlēšanām vēl oficiāli nav apstiprināti, partiju iekšienē jau izkristalizējušies sarakstu pirmie trijnieki, kuros būs gan esoši ministri, gan iepriekšējās vēlēšanās uzlekušas zvaigznes, noskaidroja Pietiek.
Jau faktiski nolemts, ka Nacionālā apvienība (NA) savā Eiropas parlamenta saraksta pirmajā trijniekā blakus Robertam Zīlem izliks arī Rīgas domes vēlēšanās šovasar partijai pārsteidzošu rezultātu nodrošinājušo juristi Baibu Broku (attēlā). Zināms, ka pirmajā trijniekā NA iekļaus arī kādu no "jaunajiem niknajiem", kuri politikā ienāca no Visu Latvijai!. NA iekšienē šajā sakarā tiek apspriesti Saeimas deputāts Jānis Dombrava un Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks. Izskan viedokļi, ka Saeimas deputāti tomēr turpinās darbu parlamentā līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām un tādā gadījumā uz Eiropas parlamentu varētu kandidēt Iesalnieks.
Pagaidām nav skaidrs, pirmā trijnieka izkārtojums - tas, vai pirmie divi numuri būs pragmatiskākie Zīle un Broka, vai ar otro numuru startēs kāds radikālāks kandidāts, būšot atkarīgs no tā, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēsies NA. Teorētiski kārtis vēl var sajaukt NA vēlme Broku izvirzīt apspriešanai uz eirokomisāra amatu gadījumā, ja tiktu virzīti Saeimā iestrēgušie likuma grozījumi, kas eirokomisāra izvēlē dotu ietekmi parlamentam.
Lai gan Vienotībā ir sīva iekšēja konkurence par vietam Eiropas parlamenta kandidātu sarakstā, un esošie četri partijas eiroparlamentārieši labprāt vēlētos, lai šis loks netiktu paplašināts ar jaunām sejām, šobrīd esot skaidrs, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks visticamāk būs partijas 2. numurs vēlēšanās maijā, Pietiek zināms no avotiem partijā. Tas rada iekšējo nervozitāti, jo, ņemot vēra prognozes par vēlētāju zemo aktivitāti un sabiedrības atbalsta zudumu Vienotībai, partija neatkarīgi no publiskiem paziņojumiem, rēķinās ar vienu - diviem Eiropas parlamenta deputātu mandātiem.
Saskaņas centrs kā pirmo numuru Eiropas parmaneta vēlēšanās plāno izlikt Saeimas deputātu Borisu Cileviču, bet kā otrais numurs visticamāk kandidēšot Saskaņas ģenerālsekretārs, Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons. Trešais un ceturtais numurs attiecīgi varētu būt Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs un žurnālists Andrejs Mamikins, Pietiek apstiprināja avoti SC.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
