Eiroparlamenta kandidāte apvaino vēlētājus, ka tie ignorēšot pašas izdomātu “pētījumu” par “latviešu princesēm”, taču nespēj auditorijai nosaukt ne “pētījumu”, ne tā “veicēju”
N. Andersons15.05.2024.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kandidāti cenšas uzrunāt auditoriju visdažādākos veidos, tajā skaitā ieinteresēt cilvēkus ar izteikumiem ne tikai par politiku, taču šie mēģinājumi var atnest pretēju efektu, ja vēlētāji izrādās konkrētajā tēmā gudrāki par kandidātiem.
Jaunās konservatīvās partijas kandidāte Eva Mārtuža ievietojusi “Facebookā” šādu tekstu: “Zviedrijā dzīvojošā latviešu pētniece ilgus gadus apzināja vietas, kur tika Vāczemēs aizprecinātas mūsu zemju jeb karaļvalstu princeses. Pētījums tulkots latviski, ir pieejams Akadēmiskajā bibliotēkā. Fakti pārliecinoši. Diemžēl latvietis pelēkais pētījumu ignorēs.”
Kandidātei par nelaimi, auditorija to uztvērusi kā ieganstu sākt reālu diskusiju par vēsturi. Saņemot jautājumus par to, kā šo “pētījumu” sauc, kas ir vārdā nenosauktā autore vai vismaz kas to tulkoja, E. Mārtuža nespēj atbildēt ne uz vienu no šiem jautājumiem. Netiek pievienots arī kaut viens attēls ar “pētījuma” izskatu. Tā vietā redzama bilde ar kaut kādiem lakstiem.
Ilze Vanadziene komentē: “Nav minēta ne pētniece, ne pētījuma nosaukums. Mani, piemēram, interesē plašāka informācija. Kamdēļ apkārtesošie ir jānoniecina par pelēko masu, ja pats teksts jau sākumā ir nekorekts?” Kāds cits lasītājs atbild: “Nav jau domāts pelēkajai masai, ko nu satraukušās. Zinātnieces un pētnieces, ****!”
Arī tulkotāju Silviju Brici interesē tas pats: “Dīvains paziņojums bez faktiem, toties ar princesēm un mūsu karaļvalstīm. “Vāczemes” – daudzskaitlī. Jautāju kā jau pelēkais latvietis: kas ir autore, kāds ir darba nosaukums?”
Mūziķis un apgāda “Jumava” darbinieks Miks Niedra, caur kura rokām gājis ne viens vien vēstures pētījumu sējums, ironizē: “Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Un pēkšņi izrādīsies, ka Liāna Langa un Eva Mārtuža ir Latvijas karaļu tiešās pēcteces – princeses!”
Komentētāji turpina uzdot kandidātei jautājumus: “Aizej tur, nezin kur; izlasi to, nezin ko? Tā arī jautāt Akadēmiskajā bibliotēkā?” – “Mjā… latviete gudrā būtu varējusi mazliet no saviem augstumiem nolaisties un latviešus pelēkos ne tikai paķircināt, bet palīdzēt no pelēcīgās neziņas kūņāties vismaz, svešzemju lakstu vietā kaut vai grāmatas vāka bildi ieliekot… Bet kur nu - uz pelēka fona esot vieglāk spīdēt…”
Nespējot nosaukt ne “pētījumu”, ne tā “autori”, E. Mārtuža mēģina citēt “Ilustrēto Zinātni”, kurā esot bijis rakstīts, ka ģermāņi, arī prūši miera laikā vēlējuši "karali", bet kara laikā "ķēniņu". Karalim bija obligāti jānāk pa karaļu asinslīniju, tātad no dzimtas, bet ķēniņš tika iecelts kā veiksmīgākais no karotājiem, bet ne obligāti no valdnieku dzimtas…”
Uz to lasītāji norāda acīmredzamo: senlatviešiem un viņu sabiedrības iekārtai nav nekādas saistības ar senprūšu valsts struktūru un vēl jo mazāk ar ģermāņu cilšu tradīcijām, savukārt attiecībā uz Latviju ne rakstītie avoti, ne arheoloģiskie atradumi neapliecina līdzīgu kārtību.
Gunta Bruģētāja rezumē: “Esmu izlasījusi Dainas. Karaļvalstis un princeses tur nav pieminētas, jeb arī ļoti reti. Pasakās biežāk, bet pasakas ir gana "ceļojošas", un to motīvi visai bieži pārnesas no vienas tautas uz otru. Es nedomāju, ka mūsu tauta ir tik apdraudēta un godkārīga, ka tās vēsturei jālipina klāt visādi "smukumi"!”
E. Mārtuža tālāk mēģina atsaukties uz viduslaiku autoru Vulstanu, dēvējot viņu par “Latvijas apceļotāju”, taču tūlīt pat izrādās, ka britu ceļotāja īstais vārds ir Vulfstans no Hedebijas un aprakstījis viņš ir nevis senlatviešus, bet tos pašus senprūšus, pie kuriem pabijis ap 890. gadu. Diskusiju noslēdz Ogres sportista Raimonda Pabrieža ieteikums E. Mārtužai parunāt vēl par “Daku valsti vai albāņiem, kas ar' no baltiem cēlušies”.
Pilnai jautrībai: https://www.facebook.com/photo/?fbid=7577973815596286
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
