Iesaki rakstu: 
Kādā jau pasenā krievu „Comedy Club” sērijā liftnieks atskrien pie Stīvena Sīgala un brēc – vajagot palīdzēt padsmit cilvēkiem, kas iesprūduši liftā. Pats Sīgals nevar, Fords un Švarcnegers arī ne, un beigu beigās izrādās, ka arī Brūss Villiss nekādi nespēj palīdzēt, jo viņš, lūk, cilvēkus glābjot tikai no pusotra miljona un uz augšu.
Šis mazais pastāstiņš ienāca prātā, lasot mediju pēdējā laika dažādas aizrautīguma pakāpes stāstus par Einaru Repši, kurš, lūk, pēc neilga brītiņa personiskajā „biznesā” un „zinātniskajā darbībā” sakās esam sapratis, ka latvju zemes attīstība neesot iespējama bez viņa un kompanjonu rūpēm un gādības, jo te, lūk, paša vārdiem izsakoties, „kaut kas nenotiek tā, kā vajag”.
Skaidrojumi strīpaini idejiskā mašīnu, motoru un meiteņu mīļotāja kārtējai interešu loka nomaiņai, protams, var būt visdažādākie. Atļaušos izteikt arī savu viedokli, pavisam vienkāršu un skaidru: gluži vienkārši līdzšinējie barotāji Repšes hobijus tāpat vien, skaistu acu dēļ, vairs neapmaksā un kundziņu sūta peļņā vienīgajā jomā, kur viņš ir bijis uz kaut ko spējīgs - darbā „valsts labā”, protams.
Kāpēc tik skarbi un nejauki? Tāpēc, ka atšķirībā no tradicionālās repšiskās burbuļretorikas reālie fakti ir vienkārši un skarbi: Repše savus reālos tautsaimnieka talantus jau politiķošanas laikā pierādīja, nekustamo īpašumu jomā unikālā kārtā tieši buma laikā spējot tautas saziedoto pusmiljonu notrallināt un vēl parādos iebraukt, un arī pēc politiķošanas beigām viņš pēc būtības ir izrādījies spējīgs tikai uz lielākoties svešas naudiņas noēšanu un citādu notrallināšanu.
Ja ieskatāmies atkārtotā valsts glābēja un attīstītāja pēdējā eksamatpersonas deklarācijā, tur velti meklēt kādu nopietnu uzņēmējdarbību vai kaut vai kārtīgu darbavietu. Tā vietā ekspolitiķis pēdējā gada laikā tikai turpinājis audzēt parādus (viņa parādi aizdevumus pārsniedz par vairāk nekā 400 tūkstošiem latu), tad vēl papildinājis savu braucamlīdzekļu parku un, kā jau no paša stāstītā zināms, pētījis mākslīgo intelektu – lai kas nu ar to realitātē būtu saprotams.
Dāsnāko jaunā valsts attīstītāja līdzšinējo māti barotāju mēs, šķiet, nojaušam gandrīz droši, - kas gan cits, ja ne Repšes kunga ilggadējais „labvēlis”, baņķieris Valērijs Belokoņs. Taču, rau, alus „na haļavu” agri vai vēlu vienmēr beidzas: Belokoņa kunga biznesam nebūt vairs nav ziedu laiki – politbizness Vidusāzijā skarbi un neatgriezeniski pievēries, tā ka aizrautīgā Einara un viņa hobiju dāsnā uzturēšana vairs varētu arī nebūt pa kabatai.
Savukārt pats Repše godīgi strādāt un pelnīt naudu sev un ģimenei, kā noprotams, ne grib, ne spēj, - kā jau tās sugas pārstāvis, kas labi un komfortabli jūtas tad, ja var „rūpēties par valsti”, kur var iztikt bez atskaitīšanās priekšniecībai, rūpēšanās par pozitīvu uzņēmuma bilanci un citiem nepatīkamiem sīkumiem. Ar vārdu sakot, pats sevi un ģimeni godīgi uzturēt nespēju, bizness nepadodas, algotā darbā negribu un neviens arī īsti neņem, bet glābt ļaudis no pusotra miljona un uz augšu – to vienmēr labprāt!
Līdz ar to faktiski jautājums ir tikai viens – vai tas ir bijis pats bez kabatas naudas atstātais Repše, kurš izdomājis, ka nāksies vien vēlreiz mēģināt paglābt valsti un nāciju, lai kaut kā sakasītu naudiņu personiskajai iztikšanai, vai arī Belokoņi, Mierkalni un Vaitaši, kuri gluži vienkārši pietiekami skaidri pateikuši – nu, zōniņ, mēs nu tevi tā kā būtu barojuši pietiekami, posies nu peļņā un nemaz nemēģini aizmirst arī mūs. Un, ja jaunā valsts attīstītāja plāniem būs kaut jel kāds reāls turpinājums, šis īlens no maisa izlīdīs pilnīgi noteikti.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
