Ehhhh, kā mums pietrūkst tāda kārtīga komunisma! Jo citādi Igors ar perforatoru pelna vairāk nekā es – 32 gadus jauna ziņu portāla un TV raidījuma redaktore!
Krista Draveniece, la.lv20.10.2024.
Komentāri (92)
Iesaki rakstu: 
Esmu 32 gadus jauna ziņu portāla un TV raidījuma redaktore, kura Latvijas Universitātē ir ieguvusi augstāko izglītību. Aktīvi strādāju jau 13 gadus savā profesijā, šobrīd baudu prieku strādāt no mājām, ir maiņu darbs, bet vakaros ģimeni satieku, un ilgos komandējumos nav jābrauc, kā tu domā, lasītāj, cik liela ir mana alga?
Kautrīgais latvietis jau parasti par šādām tēmām skaļi nerunā, “nu tā nav smuki līst otra maciņā”, bet, katru dienu rakstot ziņas par to, ka eļļa ir divreiz dārgāka un kafija jau sen vairs nemaksā piecus eiro, nu nav iespējams nerunāt par to, cik liela alga Latvijā ir pieņemama.
Šobrīd, ja tā pavisam godīgi, man nav ne jausmas, kāds skaitlis būtu jānosauc, pašai atbildot uz savu jautājumu, jo viens draugs pelna 1000 eiro, cits 3000. Vai tas nozīmē, ka pirmais dunduks un otrais normāls vai pirmais vidējs latvietis un otrais veiksminieks?
Vecs tautas ticējums vēsta, ka laba alga ir tad, ja divas minimālās saliek kopā. Tā šobrīd Latvijā ir 700 eiro, tātad 1400 būtu tīri ciešami uz rokas. Ko saka zinātne?
Tikko, 10. oktobrī, LETA rakstīja, ka dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos – 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais šī gada pētījums.
Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos – 1397 eiro bruto. Šo pieaugumu gan, paskatoties, cik maksā izīrēt divistabu vai, nedod Dievs, trīsistabu dzīvokli Rīgas rajonā, gribētos ļoti apšaubīt.
Peldot pa internetu, atradu tādu interesantu mājaslapu algas.lv, kur, ierakstot savu atalgojumu, pienākumus, nozari, pieredzi, ar visu varenā interneta spējām tiek aprēķināts, vai tava konkrētā alga, salīdzinot ar citiem amata brāļiem, ir pieņemama. Salīdzinājumam tika norādītas redaktoru algas arī Igaunijā, Lietuvā un Serbijā (?!).
Smieklīgi šķita interesantie fakti – “pēc 15 minūšu nostrādāšanas varat iegādāties vienu Big Mac”.
Vai, paldies! Tagad laime pilnīga! Bet kā būs ar gāzi apkurei vai ziemas zābakiem?
Katrs pats savas laimes kalējs, un kam vispār tagad viegli, kāpēc es te kaut ko ar neveikla humora pieskaņām cenšos šķetināt? Man vienmēr šķitis, ka kādai taisnības skalai šajā jautājumā jāeksistē, sākot no praktikanta krekla, tālāk kāpjot pa savām karjeras kāpnēm, saņemot paaugstinājumu, pierādot savas prasmes, iegūstot pieredzi un atzinību. Šobrīd ar savu algu esmu apmierināta, bet tajā brīdī, kad dažādu nozaru profesionāļu mājaslapā man
Igors par pusnobrukušu betona kāpņu flīžu nokalšanu pieprasīja 800 eiro, sajutos kā ar slapju zivi pa seju dabūjusi. Tas ir vienas dienas darbs.
Vienas dienas darbs ar perforatoru rokās. Tad tā katru dienu… Nē, jāatpūšas jau arī ir. Teiksim, ka, tikai trīs dienas nedēļā rukājot, Igors nopelna gandrīz 10 000 eiro mēnesī? Tagad skaidrs, kam Ikšķilē tās dārgās villas pieder. Uz kuras planētas mēs dzīvojam?
Prieciņam pāris faktu, kas sajauks Tavu galvu vēl vairāk:
-Didrihsoni mēnesī nopelna 15 000 eiro;
-vidējais skolotāja atalgojums par slodzi mēnesī ir 1478 eiro;
-Rīgas mērs Ķirsis pērn nopelnījis 68 408 eiro jeb 5700 eiro mēnesī;
-vidējā alga ukraiņu karavīriem ir 70 000 Ukrainas grivnas, kas ir aptuveni 1400 eiro;
-Igors (kura pakalpojumus es, protams, nevarēju atļauties) par kāpņu demontēšanu dienā nopelna 800 eiro.
Re, kādus lieliskus rakstus es māku rakstīt:
https://www.la.lv/krista-draveniece-radio-karali-pret-apsaubamas-izcelsmes-tv-damam-vai-izklaide-ir-mirusi#mce_temp_url#
Seko mums 
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu, un skaidrās naudas rezerves bija palikušas tikai vienai nedēļai.
Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo skatu uz goda plāksni ar daudzajiem labāko laukstrādnieku attēliem.
Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem.
