Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas gan Valsts prezidenta kancelejai un “tiesiskuma pīlāram” ir tik ļoti slēpjams saistībā ar nedaudz virs simt eiro gabalā izmaksājušajām bēdīgi slavenajām Egila Levita „prezidenta medaļām”? Šodien pietiek.com ekskluzīvi publicē fragmentus no vēl vienas jaunās grāmatas „Viltvārdis” nodaļas, kuras ieraksts audiogrāmatas formā atrodams Lato Lapsas YouTube kanālā ŠEIT.

“Šodien tiku uzaicināts uz Pili, lai saņemtu Latvijas valsts prezidenta Egila Levita Medaļu. Šis man bija jauks pārsteigums. Gods kalpot Latvijai,” – tā 2022. gada 31. oktobrī “Facebook” lentē lepni ieraksta trīspadsmitās Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. Acīmredzot labi saprotot, ka, lai arī pirmais aprīlis sen pagājis, reti kurš varētu noticēt kaut kam tik absurdam, tautas kalps pievieno arī fotoattēlus. Vienā redzama medaļa ar bukletiņu “Latvijas valsts prezidenta Egila Levita Medaļa”, otrā – labi barotā tautas kalpa acīmredzami nodzertajai, pagodinājumā starojošajai fizionomijai blakus redzams viegli saviebies prezidents.

Pat visrūdītākajiem un visjūsmīgākajiem Egila Levita faniem šis ir kaut kas šokam līdzīgs. Valsts prezidenta mājaslapā nekāda informācija par šādu notikumu vēl nav atrodama, taču pa sociālajiem tīkliem ātri izplatās ziņas, ka ar valsts prezidenta medaļu apbalvots ne tikai labi zināmais valsts apkrāpšanā apsūdzētais deģenerāts, melis, sieviešu izmantotājs un žūpa, bet arī tādi “godavīri” kā autostāvvietas caurlaižu blēdis Juris Pūce, savdabīgā “bezkompromisu tiesiskuma” ieviesējs, kažokmetējs Jānis Bordāns un vēlēšanās tāpat caurkritušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, par kura veikumu viņa atbildības jomā jautājumu ir daudz vairāk nekā atbilžu.

Tikai krietni vēlāk Valsts prezidenta kanceleja, kas pirms apbalvošanas par gaidāmo pasākumu pretēji ierastajai praksei nav minējusi ne pušplēsta vārda, sarosās un publicē šādu lakonisku aprakstu:

“Noslēdzoties 13. Saeimas pilnvaru termiņam, valsts prezidents Egils Levits 31. oktobrī pasniedza valsts prezidenta medaļas politiķiem, kuri paveikuši nozīmīgu darbu Latvijas valsts attīstībā, īstenojot visai sabiedrībai būtiskas reformas, taču darbu 14. Saeimā neturpinās. Ar valsts prezidenta medaļu E. Levits arī pateicās par veiksmīgo divpusējo sadarbību.

Valsts prezidenta medaļu par pamatu likšanu augsti attīstītas Latvijas armijas veidošanā saņēma Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Valsts prezidenta medaļu par tiesiskuma stiprināšanu Latvijā saņēma Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Valsts prezidenta medaļu par Administratīvi teritoriālās reformas un Pašvaldību likuma virzīšanu Saeimā saņēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Valsts prezidenta medaļu par Latviešu vēsturisko zemju un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu virzīšanu Saeimā un Nacionālās partizānu bruņotās pretošanās atceres dienas un Valsts valodas dienas iekļaušanu atceres un atzīmējamo dienu sarakstā saņēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.”

Neko vairāk medaļu izsniedzējs sabiedrībai paskaidrot pat netaisās, un paiet nedēļa, līdz Egilam Levitam nākas atbildēt uz virkni viņam acīmredzami neērtu, iepriekš nesaskaņotu “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistu Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona jautājumu:

“– Slavenās Egila Levita medaļas, kas sabiedrības vairākumā izsauca milzīgu sašutumu. Vismaz trim cilvēkiem, kuriem jūs pasniedzāt prezidenta medaļu, reputācija ir zem grīdlīstes.

Reputācija tomēr bija pietiekama, lai šos cilvēkus ar lielu vairākumu ievēlētu Saeimā.

Un tad? Ko tik neievēlē mūsu daudzcietušajā Saeimā!

Nevis “un tad”, bet viņus ievēlēja. Šī medaļa ir par divpusēju sadarbošanos. Ja runājam par Artusu Kaimiņu, viņš sadarbojās un sniedza savus priekšlikumus par Sabiedrisko mediju likumu, par Valsts valodas dienu, par Latviešu vēsturisko zemju likumu, par Nacionālās pretošanās kustības dienu – visi šie jautājumi gāja caur viņa vadīto komisiju.

Tas bija viņa darba pienākums – virzīt šos jautājumus.

Protams, bet viņš varēja šos jautājumus atbalstīt, bet varēja arī neatbalstīt.

Vai, piešķirot šādus apbalvojumus, nav jāvērtē arī cilvēka personiskās īpašības un reputācija?

Ja tas būtu valsts apbalvojums, noteikti tas viss tiktu vērtēts. Arī, runājot par Juri Pūci, – administratīvi teritoriālā reforma bija vajadzīga, tā vēl jāuzlabo, bet viņš to aizsāka. Tas nebija politisks vērtējums, kāpēc viņam pasniedzu medaļu, vēl jo vairāk – ne personisks vērtējums.

Cilvēki to gan saistīja ar personisko vērtējumu. Artusu Kaimiņu cilvēki atcerēsies kā izcilu skandālistu, Juri Pūci – kā amatpersonu, kas krāpās ar autostāvvietu kartēm, Jāni Bordānu – kā politiķi, kurš skrēja uz Ameriku nosūdzēt Latviju un kurš apmeta politisko kažoku, piekrāpjot savus vēlētājus. Viss nosauktais ir reputācijas jautājums. Turklāt – medaļu piešķiršana pazemina jūsu – kā valsts prezidenta – prestižu.

Ar medaļu piešķiršanu nav saistīts personisks vērtējums. Te bija runa tikai par konkrētu sadarbību. Ar šo cilvēku palīdzību tika pieņemti likumi, kurus arī es atbalstīju. Un nevajag tur kaut ko interpretēt.

Es tikai izsaku daudzu cilvēku viedokli.

Es arī izsaku savu viedokli.

Kas jums ieteica apbalvot šos cilvēkus?

Man bija diezgan aktīva sadarbība ar daudziem, tagad nevarēšu konkrēti pateikt…”

Salīdzinoši īsajā intervijas fragmentā medaļu izsniedzējs ir spiests pateikt – vai, pareizāk sakot, nepateikt – vairākas būtiskas lietas. Pirmkārt, tā arī nekļūst skaidrs, par ko medaļas piešķirtas, – it kā par “divpusēju sadarbošanos”, bet tai pašā laikā tas neesot ne personisks, ne politisks, ne reputācijas vērtējums, un vēl “nevajag tur kaut ko interpretēt”. Otrkārt, valsts prezidents acīmredzami ir stomīgs, kad runa ir par viņa konsultētājiem un padomdevējiem šī lēmuma pieņemšanā. Treškārt, viņš zīmīgi attaisnojas – “ja tas būtu valsts apbalvojums”. Tātad valsts prezidenta medaļa nemaz nav valsts apbalvojums – bet kas tad ir šis apaļais sudraba priekšmets?…

Reti kurā jautājumā sabiedrības sašutums un mediju ņirgas ir tik intensīvas un vienprātīgas. Taču neviens no “sadarbības partneru apmedaļošanas” izsmējējiem un kritiķiem nepievērš uzmanību Egila Levita intervijā paklusi atzītajam – ka tas nemaz nav valsts apbalvojums. Un tā tiešam ir – metāla izstrādājums kastītē, kas oficiāli tiek saukts par valsts prezidenta medaļu, patiesībā ir tikai… reprezentācijas priekšmets, tāds pats kā krūzīte, pildspalva vai mapīte ar Egila Levita ģīmetni, parakstu vai ko citu.

Valsts prezidenta un viņa kancelejas interneta lapā president.lv sadaļā par valsts prezidenta medaļu tik vien ir kā šie divi teikumi:

“Valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets MEDAĻA ir māksliniecisks dārgmetāla izstrādājums ar dārgmetālā atveidotu valsts prezidenta parakstu. Valsts prezidenta medaļu pēc savas iniciatīvas piešķir un pasniedz valsts prezidents fiziskai personai, lai izteiktu atzinību par veikumu Latvijas valsts vai sabiedrības labā vai kā personīgu piemiņas velti atsevišķos fiziskai personai vai Latvijas valstij nozīmīgos notikumos.”

Nav diez ko izsmeļoši, vai ne? Turklāt nevar taču būt, ka “izcilais latviešu jurists un politologs”, kurš tik regulāri piemin tiesiskuma un godprātības principus, nebūtu parūpējies, lai valsts prezidenta medaļa tiktu pasniegta augstākā mērā tiesiski un godprātīgi, atbilstoši detalizētam nolikumam un tamlīdzīgi. Taču, kad par to tiek pajautāts Egila Levita kancelejai, paiet pāris nedēļas, un saņemtā atbilde ar nelieliem īsinājumiem ir šāda:

“Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) 2022. gada 3. novembrī ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā atsaucoties uz to, ka gatavojat subjektīvā faktu novērtējumā balstītu izdevumu un, iespējams, to papildināsiet ar Kancelejas sagatavotajām un Jums sniegtajām atbildēm, esat norādījis, ka vēlaties saņemt informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu ierosināja izveidot valsts prezidenta reprezentācijas priekšmetu – medaļu. Atbildei prasiet pievienot attiecīgās Kancelejas lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniegt skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti;

2) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma lēmumu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – medaļas nepieciešamību un lietderīgumu. Atbildei prasiet pievienot attiecīgās Kancelejas lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniegt skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti;

3) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma nolikumu vai līdzīgu dokumentu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – medaļas piešķiršanu. Atbildei prasiet pievienot attiecīgā nolikuma kopiju vai arī sniegt skaidrojumu, kāpēc šāds dokuments nav ticis pieņemts;

4) kas, kad un ar kādiem nosacījumiem organizēja iepirkumu par medaļu izgatavošanu, kas uzvarēja šajā iepirkumā. Atbildei pievienojiet iepirkuma dokumentācijas kopijas un lietvedības dokumentu kopijas par medaļu pasūtīšanu un iegādi. Prasiet sniegt izsmeļošu informāciju par visām izmaksām saistībā ar šo medaļu pasūtīšanu un izgatavošanu;

5) kādu iemeslu dēļ Kancelejas mājaslapā minēta “valsts prezidenta medaļa”, bet no publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka pašreizējais valsts prezidents Egils Levits ir pasniedzis medaļu, no kuras vizuālā noformējuma izriet, ka tā ir vienas konkrētas valsts prezidenta amatu ieņemošas personas medaļa. Kurš, kad, ar kādu pamatojumu apstiprināja tieši šādu medaļas vizuālo risinājumu;

6) tā kā Kancelejas mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta medaļa ir “valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, prasiet sniegt atbildi uz jautājumu – kādas tieši valsts prezidenta reprezentācijas funkcijas palīdz īstenot valsts prezidenta medaļa;

7) no kādiem līdzekļiem ir finansēta valsts prezidenta medaļas pasūtīšana, izgatavošana un iegāde;

8) tā kā Kancelejas mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta medaļa ir “valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, prasiet sniegt atbildi uz jautājumu – kādu iemeslu dēļ valsts prezidenta medaļu izgatavošana netiek segta no līdzekļiem, kas ik mēnesi tiek izmaksāti valsts prezidentam reprezentācijas vajadzībām.

Atbildot uz Jūsu pieprasīto informāciju par valsts prezidenta medaļu, paskaidrojam, ka atbilstoši Senāta judikatūrā atzītajam tas, ka persona iestādei uzdod jautājumus par kaut kādiem faktiem un vēlas kaut ko uzzināt, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka iesniegums ir izskatāms atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

Šāds personas prasījums sniegt konkrētas ziņas ir aplūkojams kā informācijas pieprasījums vienīgi tad, ja no pieprasījuma izriet, ka personas mērķis ir saņemt konkrētus iestādes rīcībā esošus datus, kuriem pieprasītāja ieskatā būtu jābūt dokumentētiem. Savukārt, izlemjot šādu pieprasījumu, vispirms jāpārbauda, vai tiešām prasītā informācija ir tāda, kas iestādē ir vai kurai būtu jābūt dokumentētai.

Ja konstatējams, ka pieprasītā informācija dokumentētā veidā nav iestādes rīcībā un tā arī nav informācija, ko iestādei būtu vajadzējis dokumentēt, iestāde atsaka pieprasītās informācijas sniegšanu sakarā ar to, ka iestādes rīcībā šādas dokumentētas informācijas nav (tas, protams, neizslēdz, ka iestāde var sniegt atbildi Iesniegumu likuma izpratnē) (sk. 2020. gada 30. janvāra Senāta sprieduma lietā Nr. SKA-249/2020 10. punktu).

Izvērtējot Jūsu iesnieguma 1., 2., 5., 6., 8., jautājumu būtību, atzīstams, ka minētās ziņas nav informācija, kura Kancelejai atbilstoši tās kompetencei būtu jārada, tādēļ Kanceleja šādu informāciju Jums izsniegt nevar. Attiecīgi Jums tiek atteikts izsniegt informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē.

Vienlaikus atbilstoši labas pārvaldības principam paskaidrojam, ka valsts prezidenta medaļa ir tradicionāla valsts prezidenta institūcijas protokolāra dāvana. Tā tāpat kā citas protokolāras dāvanas ir reprezentācijas priekšmets. Reprezentācijas priekšmetu iegādes plānošanu Valsts prezidenta kancelejā veic valsts prezidenta protokols sadarbībā ar Kancelejas vadītāju, Kancelejas vadītāja vietnieku un valsts prezidenta padomniekiem.

Atbildot uz iesnieguma 3. jautājumu, informējam, ka Kancelejas iekšējos normatīvos aktus saskaņā ar Kancelejas nolikumu apstiprina Kancelejas vadītājs. Kancelejas iekšējie normatīvie akti ir ierobežotas pieejamības informācija.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajai daļai personai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, ir jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam tā tiks izmantota. Tas nepieciešams, lai, lemjot par pieprasītās informācijas izsniegšanu, varētu izsvērt tiesisko interesi, kuras aizsardzībai informācija noteikta kā ierobežotas pieejamības, salīdzinājumā ar tiesisko interesi, kuras dēļ informācijas pieprasītājam informācija nepieciešama. Informācijas izsniegšana ir pieļaujama gadījumā, ja informācijas saņemšanas nepieciešamības interese prevalē pār to interesi, kuras aizsardzībai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

Ņemot vērā minēto, aicinu precizēt informācijas pieprasījumu, norādot mērķi, kādam Jums ierobežotas pieejamības informācija ir nepieciešama.

Atbildot uz iesnieguma 4. jautājumu, informējam, ka medaļas dizains veidots, ņemot par pamatu Valsts prezidenta kancelejas fotogrāfa Ilmāra Znotiņa fotogrāfiju “Rīgas pils” un Kancelejas sadarbībā ar medaļas dizaina autora Giedrius Paulauskas veidotu dizaina projektu. Normatīvie akti neparedz izsludināt iepirkumu par apbalvojuma vizuālo tēlu un attiecīgi šāds iepirkums nav ticis izsludināts.

Vienas medaļas cena ir 115,56 EUR.

Atbildot uz iesnieguma 7. jautājumu, informējam, ka reprezentācijas priekšmeti tiek iegādāti no Kancelejai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.”

Un tagad šo pagaro penteri īsi iztulkosim visiem saprotamā latviešu valodā. Ticiet vai ne, bet “nācijas tēva” un “tiesiskuma pīlāra” kancelejas vadītājs, tas pats padomju kolaborants Andris Teikmanis, bez mazākās kautrēšanās paziņo – kāpēc lai mēs sabiedrībai kaut ko vispār skaidrotu?

Jūs mums jautājat, kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu ierosināja izveidot valsts prezidenta reprezentācijas priekšmetu – medaļu? Ne Egils Levits, ne mēs jums to neatklāsim, jo “šīs ziņas nav informācija, kas mums būtu jārada”.

Jūs mums jautājat, kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma lēmumu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – medaļas nepieciešamību un lietderīgumu? Ne Egils Levits, ne mēs jums to neatklāsim, jo “šīs ziņas nav informācija, kas mums būtu jārada”.

Jūs mums jautājat, kādu iemeslu dēļ mūsu mājaslapā minēta “valsts prezidenta medaļa”, bet no publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka pašreizējais valsts prezidents Egils Levits ir pasniedzis medaļu, no kuras vizuālā noformējuma izriet, ka tā ir vienas konkrētas valsts prezidenta amatu ieņemošas personas medaļa? Ne Egils Levits, ne mēs jums to neatklāsim.

Jūs mums jautājat: tā kā mūsu mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta medaļa ir “valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, tad kādas tieši valsts prezidenta reprezentācijas funkcijas palīdz īstenot valsts prezidenta medaļa? Ne Egils Levits, ne mēs jums to neatklāsim.

Jūs mums jautājat: tā kā valsts prezidenta medaļa ir “valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, kādu iemeslu dēļ valsts prezidenta medaļu izgatavošana netiek segta no līdzekļiem, kas ik mēnesi tiek izmaksāti valsts prezidentam reprezentācijas vajadzībām? Un arī to ne Egils Levits, ne mēs jums neatklāsim, jo “šīs ziņas nav informācija, kas mums būtu jārada”.

Papildus tam no Andra Teikmaņa parakstītā dokumenta skaidri izriet – lai gan vārdos “izcilais latviešu jurists un politologs” vienmēr ir bijis par tiesiskumu un visu norišu likumīgu reglamentēšanu, pats uz savu darbību viņš to nav vēlējies attiecināt, sak, tā ir mana medaļa – kam gribu, tam dodu un nevienam par to neatskaitīšos. Varbūt mums medaļas piešķiršanas nolikums ir, varbūt nav – bet jūs vispirms pierādiet, ka jums ir tiesības ar to iepazīties! Un, protams, odziņa uz tortītes – nezināmu iemeslu dēļ Latvijas valsts prezidenta medaļas dizaina veidošanai, nekādus iepirkumus neizsludinot, ir ticis piesaistīts… lietuvietis.

Te, protams, var jautāt – kas gan Valsts prezidenta kancelejai un “tiesiskuma pīlāram” ir tik ļoti slēpjams saistībā ar nedaudz virs simt eiro gabalā izmaksājušajām sudraba medaļām, kuras pasūtītas 2020. gadā? Kāpēc daļa informācijas “vienkārši nav dokumentēta”, bet daļai noteikts ierobežotas pieejamības statuss?

Vismaz zināmā mērā tas kļūst skaidrs, beigu beigās tomēr rodot iespēju iepazīties ar tik uzcītīgi slēptajiem Valsts prezidenta kancelejas iekšējiem dokumentiem par medaļu piešķiršanu un par to pasūtīšanu un vispirms jau atklājot, ka kā Lietuvā izgatavojamo medaļu (un otru prezidenta izdomāto reprezentācijas priekšmetu – plakešu) kopējā iegādes cena noteikti 9999,99 eiro.

Kāpēc tik dīvaina cena? Atbilde var būt tikai viena: tāpēc, ka runa ir par prastu divkosību un principu “klausieties manos vārdos, bet neskatieties manos darbos”. Tā paša Egila Levita kanceleja, kurš, stājoties prezidenta amatā solījies izmēzt māju no visvisādiem mēsliem, tostarp krāpšanās iepirkumos, jau dažus mēnešus pēc viņa prezidentūras sākuma ir primitīvi blēdīgi “palīdusi” zem publisko iepirkumu 10 000 eiro sliekšņa.

Savukārt 2020. gada 22. aprīlī apstiprinātie iekšējie noteikumi ar nosaukumu “Valsts prezidenta medaļas un valsts prezidenta plaketes piešķiršanas, glabāšanas un uzskaites kārtība” apliecina to, kas jau tāpat bija viegli nojaušams, – patiesībā tie nav nekādi noteikumi, Egila Levita vajadzībām ir sagatavots dokuments, kas viņam ļauj prezidenta medaļas izdāļāt, kam vien ienāk prātā.

“Valsts prezidenta medaļu pēc savas iniciatīvas piešķir un pasniedz valsts prezidents fiziskai personai, lai izteiktu atzinību par veikumu Latvijas valsts vai sabiedrības labā, vai kā personīgu piemiņas velti atsevišķos fiziskai personai vai Latvijas valstij nozīmīgos notikumos,” – tas arī ir viss. Patiešām viss. Tas pats teikums no prezidenta mājaslapas.

Intereses vērts vēl ir tikai aiz “ierobežotas pieejamības informācijas” statusa noslēptais fakts, ka, lai gan runa ir tikai par reprezentācijas priekšmetu, ne par valsts apbalvojumu (kas līdz ar to attaisno Egilam Levitam dotās tiesības to izdāļāt bez kāda vērā ņemama pamatojuma), visā šajā apmedaļošanā ir iesaistīts Ordeņu kapitula sekretārs. Tiesa, tikai kā sīks klerks, – viņa pienākums ir medaļas pasūtīt, uzglabāt un uzskaitīt.

Neviens no Egila Levita kancelejas ierobežotās pieejamības dokumentiem gan nesniedz ne mazāko skaidrību jautājumā – kāpēc vispār viņam šīs medaļas un plaketes? Nevis vienkārši Latvijas valsts prezidenta medaļas, bet tieši prezidenta Egila Levita medaļas? Lai tās pasniegtu tiem, kam vēlas viņš pats, ne ar vienu citu, tostarp sabiedrības viedokli un elementāru piedienīgumu, nerēķinoties?

“Pirms viņa bija pieci prezidenti – Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Zatlers, Bērziņš, Vējonis. Vai kāds no viņiem izdomāja, aizgāja tik tālu, lai dibinātu personālu apbalvojumu ar savu vārdu – medaļu, kur reversā ir Levita vārds, bet aversā viņa citāti? Viņš ir sācis ticēt, ka viņš ir tautas tētiņš, vairāk neko.

Protams, viņš izvairījās to nosaukt par apbalvojumu, tā ir prezidenta dāvana, bet pēc būtības viņš ļoti labi zina, ka pastāv reglamentējoši dokumenti par apbalvojumu ieviešanu un dibināšanu, tāpēc izvairījās no šīs medaļas nosaukšanas par apbalvojumu. Tas ir smieklīgi un nožēlojami,” saka jau pieminētās publikācijas ar zīmīgo virsrakstu “Lūk, personības kulta latviskais variants: kā Levits ar Ļeņinu baļķi stiepa” autors, rakstnieks un bijušais tautfrontietis Vladlens Dozorcevs.

Savukārt kāds Rīgas pilij tās pašreizējā veidolā tuvs cilvēks šīs grāmatas autoriem izsakās krietni tiešāk:

“Viss tur ir skaidrs. 2019. gada jūlijā prezidenta amatā stājās cilvēks, kurš bija ļoti rūpīgi slēpis gan savus motīvus, gan savu pasaules uzskatu, gan savu milzīgo ego. Mēs pilī to lieliski pamanījām jau pirmajās dienās. Tā ka personiskie Levitkunga apbalvojumi – tā vēl bija tikai tāda iesildīšanās!

Ļoti ātri visiem pilī tika skaidri norādīts – te ir tikai viens pravietis un gandrīz vai Dievs tas Kungs, viņam ne par ko nevienam nav jāatskaitās, un viņam vienmēr ir taisnība. Vīķei-Freibergai šāds augstprātības un iedomības līmenis bija tikai otrā prezidentūras termiņa beigās. Levitam tāds parādījās uzreiz, un ir viegli prognozēt, kas notiks, ja viņu pārvēlēs uz otro termiņu un viņš vairs vispār ne no kā un ne no viena nebūs atkarīgs. Tad tikai sāksies pa īstam…”

Vismaz vienā ziņā viņam ir taisnība: savus personiskos apbalvojumus – lai kā arī tie blēdīgi būtu nodēvēti – Egils Levits ievieš jau dažus mēnešus pēc sēšanās valsts prezidenta krēslā, kad nav pat ķēries pie lielākās daļas savu nedaudzo priekšvēlēšanu runās uzskaitīto konkrēto darbu veikšanas. Un jau drīz izrādās, ka personiskā medaļa un personiskais par plaketi nosauktais dārgmetāla izstrādājums tiešām ir tikai ziediņi.

Novērtē šo rakstu:

92
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi