E-pasta sarakste atklāj Meroni aktīvu iesaistīšanos politiskajās norisēs
PIETIEK17.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aivara Lemberga arestētās mantas apsaimniekotājs un izsaimniekotājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni pēdējos gados ir aktīvi iesaistījies politiskajās norisēs Latvijā, - šīs aizdomas kārtējo reizi apstiprina Pietiek rīcībā nonākusi sarakste starp Meroni un bēdīgi slaveno uzņēmēju un „lietu kārtotāju” Guntaru Kukulu.
2016. gadā, tātad pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Kukuls un Meroni apsprieduši virkni jautājumu, tostarp arī saistībā ar sadarbību ar politiskajām partijām un tām sniedzamu atbalstu.
Cita starpā Kukuls Šveices advokātu informē arī par to, ka viņš – acīmredzot pārstāvot Meroni – ir veicis pārrunas ar Saskaņas centru un „viņi arī ir gatavi sadarbībai Ventspilī un kopumā”. Uz šo informāciju Meroni Kukulam atbild, ka „acīmredzot Berķis arī ar viņiem ir runājis” un ka viņš iesaka „turpināt”.
Šī sarakste ir īpaši interesanta ne tikai tāpēc, ka Kukula formāli šķirtā sieva Sandra Sondore-Kukule joprojām ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece, bet arī tāpēc ka oficiālā līmenī sarakstē pieminētais Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis ir bijis zināms kā liels partijas Latvijas Attīstībai atbalstītājs. Zīmīga detaļa ir arī tā, ka Meroni dzīvesbiedre ir kāda Lidija Hitričenko - bijušā Krievijas armijas virsnieka meita.
Līdz šim plašāk bija zināms tikai par Meroni, iespējams, nelikumīgu finansiālu atbalstu Artusam Kaimiņam un viņa partijai, par ko ar iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēs 2017. gada sākumā vērsās Ilmārs Poikāns (Neo), taču tagad rodas iespaids, ka patiesībā "iebaroto" loks ir bijis daudz plašāks.
Poikāns iesniegumā detalizēti aprakstīja, kā „politiskās partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, iespējams, ilgstoši ir organizējis un neatļauti saņēmis finansējumu no Latvijas valsts interesēs arestētas mantas glabātāja Rūdolfa Meroni, bet šos naudas līdzekļus nav deklarējis savā amatpersonas deklarācijā, jādomā, to nelikumīguma dēļ, tāpat arī nav norādījis to kā politiskās partijas "KPV LV" finansēšanas avotu”.
Viss Poikāna iesniegums ir izlasāms šeit.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
