Iesaki rakstu: 
Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie ideāli tiek izkropļoti, arī Latvijā ir svarīgi kritiski izvērtēt varas darbības un uzturēt izglītotu un informētu sabiedrību, lai nodrošinātu patiesu demokrātiju un novērstu varas ļaunprātības.
"Animal Farm" (latviski "Dzīvnieku ferma") ir Džordža Orvela alegorisks romāns, kas pirmo reizi publicēts 1945. gadā. Tas ir satīra par Padomju Savienību un kritizē totalitārismu jebkurā tā izpausmē. Orvels izmanto dzīvnieku tēlus, lai parādītu, kā revolūcijas ideāli var tikt izkropļoti un izmantoti, lai apspiestu tos, kuru vārdā tie sākotnēji tika izsludināti.
Galvenās domas un idejas
Vara korumpē: viena no romāna centrālajām idejām ir neizbēgamā varas korumpēšanās. Ar dzīvnieku fermas piemēru Orvels rāda, kā sākotnēji cēlie revolūcijas mērķi pakāpeniski tiek aizstāti ar alkatību un varaskāri.
Liekulība un propaganda: grāmatā spilgti attēlotas manipulācijas un propagandas metodes, ko vara izmanto, lai uzturētu kontroli pār masām. Piemēram, cūkas, kuras pārņēma varu fermā, pastāvīgi maina noteikumus un pārliecina pārējos dzīvniekus, ka tas tiek darīts viņu labā.
Nevienlīdzība un šķiru cīņa: "Dzīvnieku ferma" parāda, kā jauna elite, kas uzdodas par atbrīvotājiem, patiesībā var radīt tādu pašu vai pat lielāku nevienlīdzību nekā iepriekšējā vara.
Popularitātes iemesli
Tēmu universālums: varas, korumpēšanās un manipulācijas tēmas paliek aktuālas jebkurā politiskajā sistēmā un jebkurā laikā.
Alegorijas vienkāršība un dziļums: Orvels izmanto vienkāršus tēlus un situācijas, lai izskaidrotu sarežģītas idejas, kas padara grāmatu pieejamu un saprotamu plašai auditorijai.
Vēsturiskais konteksts: romāns tika uzrakstīts Otrā pasaules kara laikā un aukstā kara pirmajos gados, kad kritika par totalitārismu un padomju sistēmu bija īpaši aktuāla.
Mācības, kuras var iegūt
Kritiskā domāšana: "Dzīvnieku ferma" māca lasītājus būt uzmanīgiem pret varas darbībām un vārdiem, nepieņemt tos par pašsaprotamiem un vienmēr meklēt slēptos motīvus.
Absolūtās varas briesmas: grāmata atgādina, ka absolūta vara noved pie korumpēšanās un tāpēc kontrole un spēku līdzsvars ir nepieciešami, lai novērstu ļaunprātības.
Izglītības un informētības nozīme: tikai izglītoti un informēti pilsoņi var pretoties manipulācijām un aizstāvēt savas tiesības.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
