Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īpašuma un īres tiesību jautājumu risināšanā tiek izmantotas arvien agresīvākās metodes un savas taisnības pierādīšanai abas puses ir gatavas iesaistīt kā policiju, tā arī plašsaziņas līdzekļus. Sieviete, kura iegādājusies īres tiesības uz 99 gadiem, ir pārliecināta, ka viņas dzīvokli jaunais saimnieks ieņēmis nelikumīgi, savukārt īpašnieka jurists ir neizpratnē, kādēļ divas dienas nācies pavadīt policijas izolatorā. 

Atcerējusies īrnieku stāstu par firmas Ora et labora pārstāvja Mārtiņa Kundziņa rīcību, pārņemot viņu dzīvokli Rīgā, Ganu ielā 1, pie Pietiek vērsās Smaida Lieguma, kurai arī nācies saskarties ar šī kunga necilvēcīgo un agresīvo rīcību, izliekot viņu no dzīvokļa Rīgā, Valentīna ielā 19.

Kā stāsta Lieguma, viņa pirms 16 gadiem pie notāra noslēgusi līgumu par īres tiesību iegādi uz 99 gadiem, taču šogad ziemā pēkšņi viņas dzīvokļa durvis uzlauzuši trīs sveši vīrieši, kuru vidū bijis arī Kundziņš, paziņojot, ka viņai nav tiesību uzturēties šajā dzīvoklī un tas pieder citam īpašniekam, kuram nekas par īres tiesību līgumu neesot zināms. Par to, ka vīrieši laužas iekšā viņas dzīvoklī, ziņojuši kaimiņi, piezvanot, kad Lieguma bijusi darbā. Viņa nekavējoties devusies mājās, kā arī izsaukusi policiju.

Policija konstatējusi, ka dzīvoklī atrodas tikai sieviešu mantas un ka tajā dzīvo neviens cits,kā Lieguma, un nelūgtos viesus raidījusi prom. Tomēr viņi pamanījušies uzlikt signalizāciju, un vairākas dienas kundzei nācies pavadīt kopā ar nelūgtajiem viesiem, līdz viņa izlēmusi no dzīvokļa doties prom, jo viņai vairs pat nav bijušas dzīvokļa atslēgas.

Kad par jaunajiem dzīvokļa īpašniekiem uzdevušās personas sākušas nest ārā viņai piederošās mantas no dzīvokļa, policija saukta vēlreiz. Tad arī policija Kundziņu uz 48 stundām aizturējusi un ierosinājusi kriminālprocesu.

Tikmēr noskaidrojies, ka īpašnieks, no kura Lieguma nopirka īres tiesības, ir miris, un tagad dzīvoklim ir jauns īpašnieks, kurš to nopircis no mantiniekiem. Lieguma iesniegusi tiesā prasību, lūdzot uzlikt par pienākumu dzīvokļa jaunajam īpašniekam nodrošināt viņai iespēju dzīvot šajā dzīvoklī.

Lieguma ir pilnīgi pārliecināta, ka jaunais īpašnieks ar līgumu ir atzinis arī tajā iekļauto punktu, ka pārņem visas saistības un tiesības. Taču viņas īres tiesības zemesgrāmatā nebija nostiprinātas, un, pēc Liegumas teiktā, viņa to bez īpašnieka nav varējusi izdarīt, taču, tā kā līgums slēgts pie notāra, bijusi pilnīgi pārliecināta, ka nekādu juridisku problēmu nevar būt.

Savukārt dzīvokļa īpašnieka noalgotā jurista Kundziņa stāsts par notikumiem Valentīna ielā ievērojami atšķiras. Viņa klients esot nopircis dzīvokli, neko nezinot par īrnieci, pirkuma brīdī saņēmis atslēgas, turklāt īpašuma cena bijusi tik pievilcīga, ka pirms iegādes viņš to nemaz neesot apskatījis. Kad ieradies dzīvoklī, konstatējis, ka tajā atrodas dažādas drazas un atkritumi, tāpēc nomainījis atslēgu un uzstādījis signalizāciju, kā arī sācis dzīvokļa remonta darbus.

Pēc vairākām nedēļām pēkšņi esot ieradusies policija. „Iespējams, ka tad, kad strādnieks pie durvīm lika klāt signalizācijas ierīci, kaimiņi padomāja, ka notiek ielaušanās, un piezvanīja īrniecei,” spriež Kundziņš. Īres tiesību līgumu viņš nav redzējis, taču ir pilnīgi pārliecināts, ka tas nav stājies spēkā juridiski, jo slēgts laikā, kad dzīvokļa īpašnieks bija rīcībnespējīga persona, bet līgumu slēdzis aizgādnis. Likums nosaka, ka šādus līgumus ir jāapstiprina arī bāriņtiesai, bet tas neesot izdarīts, līdz ar to tam nav juridiska spēka.

Sieviete reāli dzīvoklī neesot dzīvojusi, jo esot ieradusies tikai pēc vairākām nedēļām. Pilnīgā neizpratnē viņš esot par iemesliem, kādēļ policija viņu aizturējusi uz 48 stundām. Tas noticis jau vairākus mēnešus pēc pirmās ierašanās dzīvoklī, kad viņš ieradies īpašumā kopā ar mērnieku, lai apzinātu, cik lielam zemesgabalam pie mājas atbilst pie dzīvokļa piederošās īpašuma domājamās daļas. „Es vispār stāvēju pagalmā, kad mani aizturēja par patvarīgu atrašanos svešā īpašumā, lai gan man bija īpašnieka pilnvara, kā arī zemesgrāmatas dokumenti,” stāsta Kundziņš. 

Savukārt Lieguma ir pārliecināta, ka īpašniekam nebija tiesību ar Kundziņa palīdzību izlikt viņu no dzīvokļa, jo šādi jautājumi jārisina tiesā, bet Kundziņš uzsver, ka īpašnieks neko neesot zinājis, ka dzīvokli kāds ir aizņēmis. „Šajā lietā jau bija iesniegta prasība tiesā par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu, bet prasība tika noraidīta, to vispār nepieņēma izskatīšanai,” norāda sieviete. Turpretī Kundziņš apgalvo, ka īpašnieks nekādu prasību tiesā neesot cēlis; viņam gan esot zināms, ka īpašnieks to esot kādam izīrējis apmaiņā pret remonta veikšanu dzīvoklī, un šis īrnieks esot mēģinājis savus zaudējumus par iegādātajiem remonta materiāliem un remontdarbiem piedzīt tiesas ceļā, bet prasība par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu neesot pieņemta, jo tādu var iesniegt tikai īpašnieks, ne īrnieks.

Lieguma, kura jau vairākus mēnešus ir spiesta īrēt citu mitekli, tā arī neesot atguvusi visas dzīvoklī esošās mantas: dažas esot pazudušas, bet citas – sabojātas. Viņa arī iesniegusi tiesā prasību par ievietošanu telpā, savukārt dzīvokļa īpašnieks sniedzis pretprasību par atzīt, ka īres tiesību līgums nav stājies spēkā. Kuram taisnība šajā lietā, lems Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa. Policijā turpinās izmeklēšana saistībā ar Kundziņa aizturēšanu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi