Dzīvojamo telpu īres likumprojekts ir fiktīvs, represiju akts
Biedrība AUSMA*21.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dzīvojamo telpu īres likumprojekts ir fiktīvs, represiju akts! Šis likumprojekts, mūsuprāt, ir veidots ar mērķi iznīcināt denacionalizēto māju īrnieku statusu – vai viņi maksā īri “par visu banku”, vai tiek padzīti uz ielas. Ar klaji fiktīviem, izdomātiem ieganstiem tiek vilkts cauri šis likumprojekts, līdzīgi kā Kopdzīves likumā uz neloģiska un viltīga pamatojuma tika vilkta cauri viendzimuma laulību reģistrācija. Visas tiesības, kas vēl saglabājās likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8., 13., 40. pantā un citos, tiek demonstratīvi atņemtas. Lasiet Ekonomikas ministrijas tēzes likumprojektam un mūsu atbildes.
Ekonomikas ministrija (EM). "Šobrīd dzīvojamo telpu īri regulē Augstākās Padomes 1993. gadā pieņemtais likums „Par dzīvojamo telpu īri”. Kopš šā likuma pieņemšanas ir pagājuši vairāk kā 25 gadi, līdz ar to tas vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai.”
ATBILDE. Nav taisnība, likums ir grozīts un modernizēts (“bojāts”) par labu namīpašniekiem 14 reizes!
EM. "Kā galvenās šobrīd esošās problēmas jāmin, ka izīrētājam ir augsti riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī nesamērīgi ilgstošs strīdu risināšanas process.
Tas savukārt ir radījis situāciju, ka netiek būvētas dzīvojamās mājas ar mērķi tās izīrēt, bet tie dzīvokļi, kas tiek izīrēti, īrniekiem tiek piedāvāti par neatbilstoši augstu cenu, īsiem īres līguma termiņiem, bieži vien pat nenoslēdzot rakstveida līgumu.
Ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību un īres namu būvniecību Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”.”
ATBILDE. Tas ir klajš izdomājums, ka ir riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem. Kā tas iespējams, ja likumīgi noslēgts īres līgums? Un kā īrnieks var tikt ielaists dzīvoklī, izsniegtas atslēga, ”bieži vien nenoslēdzot rakstveida īres līgumu”? Cits gadījums – ja izīrētājs neslēdz īres līgumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, tad gan var rasties problēmas. Bet šis likums tādas attiecības ne par graša tiesu nenovērš. Tāpat pilnīgas aplamības, ka risku dēļ netiek būvētas mājas. Latvijā un citur vēl nav manīts tāds brīnums, ka būvēs dārgas mājas un īres maksa tiks noteikta atbilstoši proletariāta darba algas līmenim! Drīzāk konstatējam citus riskus, ka visās jaunbūvēs ir augstas īres cenas, neatbilstošas Latvijas algām un pensijām, kas ir viens no iemesliem, ka īrnieki kādu laiku īrē dzīvokli, cieš zaudējumus un izlemj - labāk atstāt valsti un aizbraukt projām no nabadzības, pat nereti nesamaksājot kādu parāda daļu.
Ievērojiet, likumprojekts ir dziļi mānīgs, viltīgs, ar manipulācijām, ka līgums jāslēdz tikai uz noteiktu termiņu. Īrnieks ir pārcēlies uz dzīvi, varbūt sākumā maksā pieticīgāku cenu, iekārtojas darbā, jau pieradis pie šīs vietas un sadzīves un te - nu, īrniek, slēdzam jaunu līgumu, taisi vaļā maciņu vai tu vācies projām.
EM. "Lai samazinātu iespējamos riskus gan īrniekiem, gan izīrētājiem, likumprojekts paredz, ka īres līgumi būs reģistrējami zemesgrāmatā.
Tas ļaus piemērot saistību bezstrīdus izpildi par šādiem jautājumiem:
• īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt īrēto dzīvojamo telpu;
• īres maksas parādu;
• īrnieka pienākumu ATSTĀT īrēto dzīvojamo telpu, ja zemesgrāmatā neierakstīta īres līguma darbības laikā tiek ATSAVINĀTS IZĪRĒTAIS ĪPAŠUMS. Turpretī, ja īres līgums būs ierakstīts zemesgrāmatā, tas būs saistošs jaunajam dzīvojamās telpas īpašniekam.”
ATBILDE. Ar kādiem līdzekļiem likumprojekts teikto cer panākt, ieraudzīt nevar. Toties likums zemesgrāmatas (ZG) nepamatoti pārvērš par parastu tiesu, kurai “Tiesu varas likumā” nav šādu tiesību.
Pirmkārt, zemesgrāmatām tas rada milzīgu slogu un prasa lielus papildu resursus. Otrkārt, tiek radīts precedents tiesiskuma principu graušanai: tiesu spriedīs trīs personas – namīpašnieks, ZG tiesnesis un tiesu izpildītājs. Treškārt, ZG tiesnešiem nav piešķirts vispārējās tiesas procesuālās tiesības izšķirt strīdu, izskatīt prasības pieteikumus, tātad tiek pārkāptas Civilprocesa likuma 1.pantā noteiktās tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā, tajā skaitā piemērot CL 1229. un/vai 2134.pantu un citas noteiktās tiesības, turklāt, kad ir virkne apstākļu, kas pārtrauc īres līguma termiņu, vai kad iestājas tā saucamās „īres tiesiskās attiecības” – viena puse klusē, pieņem maksu, otra puse maksā un daudzi citi apstākli, nejaušības, slimība utt.
Īrnieks, ģimene tiešā veidā tiek deportēta uz ielas uz trīs cilvēku ierosinājuma pamata.
EM. "Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt tiesvedības ilgumu, kas šobrīd var ilgt pat vairākus gadus. Vienlaikus tas ļaus arī IZSKAUST FIKTĪVOS ĪRES LĪGUMUS, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.
Lai veicinātu īres līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā, likumprojekts paredz vienkāršotu kārtību nostiprinājumu lūgumu iesniegšanai, tostarp paredzot, ka nostiprinājuma lūgums var tikt parakstīts un iesniegts elektroniski. Bez tam likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūdzēji ir atbrīvoti no izmaksām, kas ir saistītas ar nostiprinājuma lūguma apliecināšanu zemesgrāmatā.”
ATBILDE. Tiesvedības ilgumu un fiktīvos līgumus var risināt bez jauna īres likuma, ar atsevišķiem grozījumiem citos likumos. Bet kā EM paredz ar šo likumu atrisināt fiktīvos īres līgumus? Namīpašnieks ar spēka paņēmienu, brutāli izmetīs ģimeni uz ielas ar visām mantām? Faktu izmeklēs zemesgrāmatas tiesnesis? Atbildes nav, tātad atsauce uz fiktīviem līgumiem ir izdomājums. Paliek tās pašas attiecības – uz tiesu vai totalitāras netaisnības, vardarbība pret "fiktīvo" īrnieku?
EM. "Citas būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu ir šādas:
• Īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Īres līguma termiņu nevar pagarināt, bet īres līgumu var noslēgt no jauna.
• Ģimenes locekļi patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Ģimenes locekļi nav solidāri atbildīgi par īres līguma saistībām.
• Izīrētājs var paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā ir paredzēti noteikumi un kārtība īres maksas paaugstināšanai.”
ATBILDE. Tiek pārkāpts Civillikuma 1229.pants, kas nosaka, ka dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs. Šādas likuma normas, ko paredz likumprojekts, ir prettiesiskas. Un atrodiet šajā EM izdevumā, kur ir īrnieka tiesības apstrīdēt vai iebilst par īres maksu. Viņam paliek “tiesības” pēc principa - negribi, negaršo, paliec neēdis vai kar zobus vadzī.
EM. "Lai sagatavotos jaunajam likumā ietvertajam regulējumam, likumprojektā ir paredzēts divu gadu pārejas periods, kuram izbeidzoties, īrniekam un izīrētājam būs jānoslēdz jauns īres līgums. Šāds pienākums būs tikai gadījumā, ja īrnieks lieto dzīvojamo telpu, pamatojoties uz īres līgumu, kuru ir noslēdzis iepriekšējais izīrētājs.
Tāpat likumprojekts paredz piecu gadu pārejas periodu, kura laikā visi šobrīd noslēgtie īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā.”
ATBILDE. Likumprojektā ir virkne pretrunu un aplamību. 41.pantā ielikta izcila klauzula – īrnieka īres līgumu tiesnesis automātiski anulē ar lēmumu, ja uz īpašumu pieteicies cits, jauns īpašnieks.
Turklāt visus šos līgumus ieraksta vai piespiež ar tiesas spriedumu ierakstīt zemesgrāmatā, ko bez paplašinājuma nosaka likuma 35.pants un 41.panta 3.daļa.
Tā kā šiem likumprojekta pantiem nav atrunas, skaidrojuma, neviens cits pants nav jāpiemēro, ir izpildāms ar minētās „troikas” paņēmienu, kas rada visaptverošus precedentus principa uz taisnīgu tiesu pārkāpumus. Proti, vienā normā noteikts, ka atliek termiņu, otrā - visi līgumi jāieraksta zemesgrāmatā un citur - ja līgums nav zemesgrāmatā vai to neieraksta, vilcina viena no pusēm, tas vairs nav saistošs jaunajam īpašniekam, pārpircējam un rezultāts ir viens un tas pats - atliktie termiņi uz 2 gadiem vai pieciem – nedarbojas. Kam domātas likumā iestrādātās viltības vai nenoteiktības? Galvenais pamats izlikšanai ir jaunā īres maksa, kad beigsies terminētais līgums, maksa, kuru īrnieks nevarēs samaksāt, jo likumā jau iekļauti visi maksājumi par mājas tirgus vērtības atjaunošanu un remontu. Tiesai te nav kur iesprausties, spriest tiesu. Kurp doties denacionalizētās mājas piespiedu īrniekam, kad nokļūst uz ielas? Labākajā gadījumā ekonomiskajā trimda., sliktākajā - … vai pie miskastēm, kur brīvu vietu nav.
* Uz Ekonomikas ministrijas viedokļiem atbildes sagatavojusi Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrība „AUSMA”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
