Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzas sabiedriskās organizācijas, īpaši, ja runājam par dzīvnieku vai dabas aizsardzības organizācijām, mūsdienās ir kļuvušas par leģitīmu tirgus pārdales instrumentu. Protams, ikviena humāna būtne ikdienā jūt empātijas pret dzīvniekiem un ir kategoriski pret viņu ciešanām. Taču, paužot simpātijas un empātiju pret cilvēkiem, kas dzīvnieku aizsardzībai velta savu laiku un naudu, šoreiz runa tikai un vienīgi par to, ka šādas organizācijas arvien biežā kalpo kā tirgus pārdales instruments.

Ja kādreiz amatpersonas “lielījās” ar savā rīcībā esošajām kompromatu mapītēm, tad mūsdienās šo mapīšu turētājas aizvien biežāk ir dažnedažādas biedrības un organizācijas, daļa no kurām ar sabiedrībai nozīmīgu vērtību aizstāvības karogu rokās ne tikai iegūst bezmaksas publicitāti, bet arī pārdala tirgu, šantažē savu finansētāju konkurentus un pieņem apmaksātus pasūtījumus jaunām akcijām. Turklāt pēdējā laikā manāms, kā situācija arvien eskalējas.

Ballīte par svešu naudu

Pēdējos gados zem sitiena nonākušas ir veselas nozares: pārtikas ražotāju, medicīnas, kokapstrādes, zemkopības un lauksaimniecības. Organizācijām, kas cīnās, finansējums plūst no visām pusēm – Eiropas fondu naudas, dāsniem ziedotājiem, tomēr lielākais finansējums plūst no “tiešajiem pasūtītājiem”. Jo kādēļ tērēt līdzekļus tirgus pārdalei ar mārketinga metodēm, ja iespējams izdarīt spiedienu uz konkurentiem, tos asi kompromitējot un panākot tirgus pārdali. Skandāls pēc trim mēnešiem būs aizmirsies, savukārt uzņēmumu reputācija būs sabojāta uz krietni ilgāku laiku.

Ja Latvijā notiktu čempionāts par to, kuras nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā ir bijušas redzamākās, tad čempiona tituls viennozīmīgi pienāktos Aivara Andersona vadītajai biedrībai Dzīvnieku brīvība, kas ar skaļām akcijām lielveikalu tīklam Rimi pieprasīja pārtraukt tirgot sprostos audzētu vistu olas. Gadu iepriekš cīņa tika uzsākta arī pret olu ražošanas uzņēmumu Balticovo, pārmetot tam cietsirdīgu izturēšanos pret dējējvistām. Sekoja biedrības rīkoti regulāri protesti pie Rimi lielveikaliem un liela aktīvistu rosīšanās sociālajos tīklos, piesaistot arī medijus.

Tomēr, šo kampaņu vērtējot, rodas sajūta, ka kaut kas nav pavisam “īsts”. Decembra vidū Rimi amatpersonas parakstīja memorandu, soloties līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos turētu vistu olas. Biedrība šo lēmumu uzskata par sava veida uzvaru. Un tomēr - vai Dzīvnieku brīvības masveidīgās aktivitātes, kuru rezultāts ir veikalu tīkla atteikšanās no sprostu olām pēc 8 gadiem, ir uzvara?!

No biedrības publiski tā arī nav izskanējuši komentāri, kāpēc tik skaļas protesta akcijas sāktas tieši pret vienu lielveikalu ķēdi, ja sprostu olas tiek tirgotas arī citos. Taisnības labad jāsaka, ka arī Maxima līdz 2025.gadam plāno īstenot šādu apņemšanos, kā arī lielveikali SKY janvārī paziņoja, ka beigs tirgot sprostu olas. Dzīvnieku brīvība pie šiem veikaliem ne rīkoja piketus, ne tos vispār bija pieminējuši savā publiskajā komunikācijā. Kā tā? Kāpēc tad piketi tieši pie Rimi?

Ekonomisti saka, ka šādos pasākumos, visticamākais, tiek iesaistīti ārvalstu partneri, institūcijas, kuru interesēs ir Latvijas ražotāju ekonomiskā lejupslīde.

Dzīvnieku brīvība savu pārliecību mēģina apliecināt visiem iespējamajiem veidiem. Piemēram, Zemkopības ministrija janvāra vidū savā sociālo tīklu profilā publicēja aptauju, kurā lūdza sniegt atbildes, vai iedzīvotāji ir gatavi pirkt tikai ārpus sprostiem audzētu vistu olas. Tika doti 5 atbilžu varianti, kas neiekļāva atbildi, ka patērētājs nelieto uzturā olas.

Un tad sākās – pie izsludinātās aptaujas zibenīgi parādījās Dzīvnieku brīvības vadītāja A.Andersona komentārs, lai ministrija noteikti pievieno atbilžu variantu – neēdu olas. Viņam uzreiz bija virkne sekotāju, kuri arī izteica līdzīgu viedokli, tādējādi taktiski virzot aptaujas rezultātus sev vēlamajā virzienā. Protams, ka aptaujas rezultāti pēc dažām dienām rādīja, ka apmēram 70% ir gatavi pirkt tādas olas neatkarīgi no cenas. Aptaujas rezultāti raisa zināmu skepsi, jo citas medijos veiktās aptaujas un komentāri pie publikācijām internetā atklāj pavisam citu ainu, proti, pircējiem visbūtiskākais ir cena.

Eiropas Savienībā pavisam drīz tiks ieviesta jauna regula par bioloģisko lauksaimniecību. Lai gan regula ir apjomīga un jau ilgi apspriesta, Dzīvnieku brīvība līdz šim neko nav izteikusies par šo likumdošanas normu, kas reāli uzlabos dzīvnieku audzēšanas apstākļus. Ļoti iespējams, ka klusēšanu varētu skaidrot, uzzinot biedrības naudas devējus. Pie viena veikala regulāri piketē, savukārt likumdošanu ignorē. Paliek iespaids, ka kaut kas te nav īsts.

Vēl kāds aizdomīgs fakts - Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā joprojām atļauj izmēģinājuma dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu dažādām procedūrām – gan farmācijas, gan parfimērijas un kosmētikas biznesā. Pagājušā gada vasarā, kad Dzīvnieku brīvība aktīvi piketēja pie Saeimas, lai panāktu grozījumus minētajā likumā, aizliedzot savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, par izmēģinājuma dzīvniekiem netika minēts ne pušplēsta vārda.

Vēlāk publiskajā telpā Dzīvnieku brīvībai atklāti tika norādīts uz divkosību – kāpēc tā dzīvniekus aizstāv tikai tā, pa pusei. Pārsteidzoša bija biedrības vadītāja A. Andersona atbilde – proti, eksperimenti nav Dzīvnieku brīvības kompetences sfēra. It kā dzīvnieki eksperimentos ciestu mazāk nekā cirkā. Dzīvnieku brīvībai sociālajā tīklā Twitter tika pārmests, ka farmācijas biznesam, kur apgrozās miljardi, viņi jau droši vien nedrīkstot neko pārmest…

Publiski par savu budžetu biedrība klusē, vien uzsverot, ka tajā darbojas brīvprātīgie darbinieki un alga nevienam netiekot maksāta. Pārdomāti rīkotās akcijas, profesionāli veidotie video materiāli, pilsētā izvietotās vides reklāmas, informācijas stendi, profesionāli veidotie plakāti, jauno aktīvistu apmācības un braukāšana pa Latvijas skolām gan atstāj iespaidu, ka biedrības budžetam vajadzētu būt visai iespaidīgam.

Politiķis un jurists Aivars Endziņš uzskata, ka atsevišķi ir jāapskata katrs konkrēts gadījums. “Katrā gadījumā situācija ir atšķirīga. Es uzskatu, ka personas, kas apzināti nomelno vienu vai otru uzņēmumu būtu jāsauc pie atbildības. Tas kropļo konkurenci.” Organizācijas Dzīvnieku brīvība iniciēto “olu karu” gadījumā pret Balticovo un Rimi viņš saskata konkurences cīņu: “Es domāju, ka šeit ir cīņa starp attiecīgo preču ražotājiem, kas vēlas ieiet vai palielināt ietekmi pārtikas tirgū.”

Šo sarakstu var turpināt - līdzīgus sitienus saņem gan lauksaimniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar cūkkopību, putnkopību, un pat Rīgas cirks. Pēc uzbrukumiem sociālajos tīklos nereti seko arī rīcība reālajā dzīvē. Tā, pēc Dzīvnieku brīvības kampaņas pret kažokādu audzētājiem, kas notika sociālajos medijos, dabas draugi pagājušā gada pavasarī ielauzās arī uzņēmuma Gauja AB zvēraudzētavā un atvēra būrīšus. Rezultātā dabā putnu ligzdošanas periodā izbēga 41 ūdele, savukārt būros nosala ap 90 ūdeļu mazuļu.

Vien dažas dienas pēc tam apmēram 400 būru tika atvērti arī ūdeļu fermā Baltic Devon Mink Iecavas novadā. Lai gan liela daļa ūdeļu mammu tika noķertas un novietotas atpakaļ, tās bija tik satrauktas, ka nespēja vairs barot savus mazuļus, kuri turklāt vieni paši nespēj uzturēt siltumu. Šāda rīcība nekādi neveicina rūpes par dzīvniekiem. Dzīvnieku brīvība gan publiski norobežojas no šiem pasākumiem. Lieki piebilst, ka Latvijas kažokādu audzētāji sastāda nopietnu konkurenci tai pašai Dānijas kažokzvēru industrijai.

Uz nākamo Saeimas sasaukumu Dzīvnieku brīvība sola gatavot grozījumus pret kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Visticamāk, tiks rīkoti arī jauni piketi un protesti. Jāpiebilst gan, ka kažokzvēru audzēšana valsts budžetā ik gadu ienes vairāk nekā 3 miljonus EUR.

Pateicīga auditorija

Ekonomikas eksperts un baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju naivums un “padomiskā” domāšana ir pateicīga augsne manipulācijām: “ Latvijā uzņēmumi ir mazi. Līdz ar to mūsu uzņēmumu struktūras ir primitīvākas un mazāk aizsargātas pret šādiem pasākumiem. Un es runāju ne tikai par nomelnošanas kampaņām, tas pats ir saistībā ar uzbrukumiem no maksātnespējas administratoru puses, tiesvedībām un tamlīdzīgiem uzbrukumiem. Savukārt oficiālās iestādes mums joprojām ir postpadomiskas. Joprojām cilvēks, kas ir turīgs, kas ir veiksmīgs uzņēmējs, tiek apriori lielā sabiedrības daļā uztverts kā negatīvs tēls. Tāds, pret kuru ir jāizturas ar aizdomām. Kurš visticamāk apkrāpj. Līdz ar to šādām sabiedrības prāta manipulācijas shēmām un nomelnošanas kampaņām Latvijā ir lieliska augsne.”

Eiropas Parlamentā pagājušajā rudenī risinājās asas debates par stingrāku ES atbalstīto nevalstisko organizāciju (NVO) finansējuma izlietojumu. Viens no Tautas partijas deputātiem piedāvāja NVO, piesakoties uz ES finansējumu, ieviest “rīcības kodeksu”, sniedzot norādījumus par juridiskajām saistībām un finansējuma izlietojumu. Tādējādi varētu izvairīties no finansējuma piešķiršanas tām organizācijām, kas darbojas pret ES pamatvērtībām, kaitē cilvēktiesību, drošības un ekonomiskajām interesēm. Priekšlikums tika noraidīts ar balsu vairākumu. Tātad Eiropas Parlamentā ir spēcīgs NVO lobijs.

Ekonomists un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits nesen publiski notikušajā diskusijā kādā no TV raidījumiem arī izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja Latvijā skaļas akcijas rīkojošajiem “vistu draugiem” patiesi rūpētu dzīvnieku labturība, tad viņiem būtu jābrauc un jālobē Eiropas Komisija. Taču šeit notiekošais izskatās tikai kā ekonomisko interešu cīņa.

Ekonomists un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits nesen publiski notikušajā diskusijā kādā no TV raidījumiem arī izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja Latvijā skaļas akcijas rīkojošajiem “vistu draugiem” patiesi rūpētu dzīvnieku labturība, tad viņiem būtu jābrauc un jālobē Eiropas Komisija. Taču šeit notiekošais izskatās tikai kā ekonomisko interešu cīņa.

Vēl bīstamāku ainu iezīmē Eiropas policijas birojs, kas pirms dažiem gadiem nāca klajā ar ziņojumu, ka vairākas dzīvnieku aizstāvju organizācijas Eiropā izmanto tik radikālas metodes, kas jau ir uz ekstrēmisma un terorisma robežas, proti, izmanto paštaisītus spridzekļus, atbrīvo izmēģinājuma dzīvniekus, atver kažokzvēru būrus fermās, dedzina automašīnas un ēkas. Protams, Latvijā, par laimi, tik tālu nonācis vēl nav, un cerams, ka nekad arī nenonāks.

Tomēr atklāts paliek jautājums – kas patiesībā stāv aiz šīm radikālajām biedrībām un NVO. Līdzīgi kā Eiropas Parlamentā, arī Latvijā NVO ir jāuztver kā spēcīgas lobiju mašinērijas. Minētie piemēri un ekspertu izteiktie argumenti liek domāt, ka tā tomēr nav tikai pārliecība un ticība idejai.

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...