Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Dzīvesziņa

Jurģis Auziņš*
24.03.2020.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija viņas dzimtas uzvārds.

Stinkuļi bija lībieši, sena tauta, kuras saknes var izsekot 5000.gadu senā vēsturē, savulaik apdzīvoja tagadējās Latvijas teritoriju, bija kareivīga un drošsirdīga tauta, kas lielā mērā bija par iemeslu tās iznīcībai un vēlākai asimilācijai Latviešu tautā. Pēdējais no triecieniem Lībiešu tautai bija nevis karš, bet mēris, kas 18.gs plosījās tagadējā Eiropā un Latvijā.

Šobrīd pasaulē ir nepilni 300 cilvēku, kas sevi apzinās par lībiešiem un vēl mazāk, kas spēj runāt lībiešu valodā. Starptautiski zināmākais no lībiešiem ir zinātnieks Ivars Kalviņš, visiem zināmo zāļu Mildronāts autors, kurš ir devis savu artavu arī Ainas Mucenieces zinātnes sasniegumu attīstībā.

Aina Muceniece ir nākusi no strādnieku ģimenes, bērnība ir pagājusi, daudz strādājot un piedzīvojot gan trūkumu gan badu. Kā viņa pati savulaik ir teikusi - tas viss viņu ir norūdījis turpmākam dzīves cēlienam.

Viņas dzīve sagriezās virpulī 1941.g 27.jūnijā, kad 17 gadu jaunā meitene Aina devās uz ekonomikas tehnikuma vasaras prakses vietu fabrikas kancelejā Rīgā un sākās vāciešu uzlidojums ar sekojošu cilvēku mobilizāciju karam; mājās Aina atgriezās tikai pēc vairākiem gadiem...

Karavīri viņai kaklā uzkāra Sarkanā krusta somu un šauteni un beigās viņa ar vilcienu tika nosūtīta uz Krieviju un tālāk uz Baškīriju, lai izietu medmāsu apmācību Tirleānā un tālāk dotos uz kara hospitāli Jaroslavļā kopt ievainotos padomju karavīrus.

Lai arī jaunības grūtās dzīves norūdīta, bet tomēr sirdī trausla meitene, Aina ar šausmām un milzīgu pārdzīvojumu atceras pirmo laiku, kas bija jāpavada kara hospitālī: “...tās bija dežūras pat 48 stundas no vietas, kad iestājas pilnīgs nespēks, bet tu nedrīksti apstāties, jo visapkārt skan ievainoto karavīru vaidi, saucieni pēc mammas, nāves bailes, izmisums un daudzi neaprakstāmi sāpju kliedzieni, kad karavīriem tika amputētas rokas un kājas, un tas viss bez narkozes, ar parastu zāģi...un medmāsām šīs nozāģētās ķermeņa daļas bija jānes lielās bļodās ārā...tā visa bija tik daudz un laika tik maz, ka nereti bļodas tika izgāztas turpat pie ārdurvīm sniegā...”

Aina Muceniece nekad to neaizmirsa visas dzīves laikā un pat sirmā vecumā saviem mazbērniem stāstīja, ka no milzīgiem pārdzīvojumiem bija aizmirsusi, no kurienes viņa un kā sauc viņas vecākus, mammu, pat vēstules rakstīja ar adresātu - vecomātei Rumbulā.

Spriedze bija tik liela, ka Aina to vienā brīdī vairāk nevarēja izturēt ne fiziski ne garīgi, tas kļuva neizturami mokoši, un viņa paņēma striķi un devās uz tuvējo mežu, lai padarītu sev galu...Atmiņās viņa tik skaidri atceras to brīdi - ...iegāju mežā, apkārt bija bērza birztala, bija tāds klusums un miers un tad vienā brīdī bērzu galotnēs iešalca vējš un zari sakustējās un radās tik pazīstamā bērnības skaņa, Latvijas skaņa un tajā brīdī man viss apskaidrojās, es atcerējos savu mammu, tās bija spēcīgas emocijas, es sapratu, ka es gribu viņu vēlreiz satikt, atgriezties mājās Latvijā, apskaut mammu...

Tas bija lūzuma punkts; Aina Muceniece vairs dzīvē nenonāca tik smagas izšķiršanās priekšā. Pēc kara izrādījās, ka vēstules vecomātei bija sasniegušas adresātu. Kā Muceniece pati raksta savā autobiogrāfijā Dzīves ceļš - pakļauts Liktenim un Gribai: “...Iebraucu Rīgā 1944.gada 31.decembrī un devos naktī viena pāri Daugavas pagaidtiltam uz Torņakalnu, garām tagadējam Uzvaras laukumam, garām Arkādija parkam uz mazu vienistabas dzīvoklīti Vienības gatvē pretim Rīgas Bērnu slimnīcai, kur mana mamma bija apmetusies savas māsas, manas krustmātes dzīvoklī. Krustmāte no Salaspils koncentrācijas nometnes bija aizvesta uz Rāvensbrikas nometni Vācijā. “Es esmu pārnākusi, māmiņ!”, un, šodien to rakstot, uzviļņo šīs manas dzīves epizodes neaprakstāmā laime. Es esmu atkal mājās. Sākās atkal badošanās, aukstums, jo arī mammai pēckara sākumperiodā nebija darba.”

Jau kara laikā, kad apkārt valdīja bads posts, Aina atrada sevī spēku sākt medicīnas studijas uz Ufu evakuētā Maskavas medicīnas institūtā un kara beigās tās turpināja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Uzreiz pēc kara sāka savas darba gaitas medicīna un zinātnē Mikrobioloģijas institūtā, kur vēlāk nodibināja pasaulē pirmo vēža virusoloģijas laboratoriju.

16 gadu vecumā Muceniece sarakstīja dzejoli Meitenei, kas ļoti labi ilustrē tā laika sajūtas un izskaidro jauna cilvēka apņēmību iet cauri visām grūtībām. Dzejolis kļuva par vienu no Ainas Mucenieces ceļa rādītājiem un pašas iedvesmas avotiem visas dzīves garumā:

Meitenei

Valdi pār sevi meitene,

Neļauj, lai Tevi pazemo.

Tev jābūt lepnai,

Tu nedrīksti liekties,

Nekad pēc neīstas laimes tiekties.

Cīnies, cīņā Tu nedrīksti stāt!

Maldi nedrīkst tev, vilināt.

Viss cits lai Tev būtu tikai nieks,

Lai vienīgi darbs Tev īstais prieks.

Jā, darbs Tev , meitene, vienmēr lai svēts.

Tu nedrīksti darba bīties.

Ar darbu augs Tava nākotne,

Tev jāuzkāpj kalna galotnē!

(Uzrakstīts 16 gadu vecumā, 1940.gadā)

Savas dzīves laikā Aina Muceniece pieturējās pie lībiešu dzīvesziņas un nekad to nesauca par reliģiju. Tā sastāvēja no Dieva un dievībām, dabas un darba.

Ar Dievu Aina Muceniece un arī lībieši saprata augstāku kosmisku spēku un caur dievībām ar to komunicēja – bija meža māte, jūras tēvs, vēja māte u.c. Vēja māti Aina Muceniece piesauca, atceroties tā baigā gada notikumu mežā, kad sadzirdēja vēju koku galotnēs. Slikto enerģiju varēja atdot pie upes, iemetot akmeni vai koku, labo enerģiju smelties pie jūras.

Aina Muceniece bieži pastaigājās gar jūru un šādās pastaigās guva daudz jaunu ideju un atziņu. Ja vēlējies vienkārši parunāt ar Dievu, tad to varēja darīt mežā, ko Muceniece bieži arī darīja savās garajās pastaigās vai rudenī sēņojot. Lībiešiem nebija baznīcas, baznīca bija visa daba un svētvietas-ozoli, akmeņi, avoti, alas. Lībieši neklanījās un nepielūdza Dievu, bet godināja to un, ja bija panākumi, tad sniedza pateicības ar dažādiem ziedojumiem – dabas veltēm.

Liela nozīme Ainas Mucenieces un arī lībiešu dzīvē bija un ir darbam. Nereti darbs kā reliģija un darba vieta kā baznīca. Ainai Muceniecei bija svarīgi darbi, kas saistīti ar zemi, viņas baznīca bija ne tikai mežs, bet arī dārzs, kurā viņa līdz pat sirmam vecumam pati stādīja un raka kartupeļus un burkānus. Arī palīdzot un ārstējot savus pacientus, Aina Muceniece viņiem mācīja lībisko dzīvesziņu – būt tuvāk dabai, strādāt, kustēties svaigā gaisā un veselīgi ēst to, kas iegūts savā zemē.

Saviem līdzcilvēkiem, bērniem un mazbērniem Aina Muceniece vienmēr atgādināja - dzīvojiet tā, lai varat paši sev acīs skatīties. Savu panākumu pamatā Muceniece vienmēr atzīmēja liktenīgos cilvēkus, mīlestību pret darbu, grūtības caur kurām bija jāiet, kuras norūdīja un piešķīra lielu spītu, līdzīgi kā sensenos laikos, kad bija jālauž celmi un jāar tīrumi, lai iegūtu ražu un izdzīvotu par spīti visam.

Latvijas atmodas rītā, kad cauri daudzām grūtībām bija sasniegti ievērojami zinātniski augstumi, t.sk. radītas unikālas pretvēža zāles un palīdzēts tūkstošiem vēža pacientu, Muceniece radīja vēl vienu zīmīgu dzejoli, kas veltīts zinātnei:

Zinātne

Mēs saknēs turamies,

No saknēm augam.

Mēs degam, liesmojam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Mēs jaunus liesmu asnus dedzam.

Mēs tālāk redzam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

Mēs rokās turam domu spēku

Un domu spēks – mūs’ ierocis.

Lai spēks šis gaismā pārstaro

Un cilvēkcilti apgaismo.

Lai sirdsapziņu modina

No ļaunuma, kas pasargā.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

Mēs saknēs turamies.

No saknēm augam.

Mēs degam, liesmojam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Mēs dzīvīb’s vārdā savas domas raisām.

Mēs dzīvībai un dzīvai domai kalpojam.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

(Kleistos, 16.11.1988.)

Aina Muceniece devās aizsaulē 14.02.2010.gadā, pēc lībiešu tradīcijām viņa tika kremēta un apglabāta netālu no dzimtajām mājām Stinkuļi, Rumbulā, Daugavas malā esošajos Kapsila kapos kopā ar savu vīru, žurnālistu Rolandu Mucenieku.

* Ainas Mucenieces mazdēls

Novērtē šo rakstu:

110
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

FotoVakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.
Lasīt visu...

21

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

FotoMēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
Lasīt visu...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....