Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Dzīvesziņa

Jurģis Auziņš*
24.03.2020.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija viņas dzimtas uzvārds.

Stinkuļi bija lībieši, sena tauta, kuras saknes var izsekot 5000.gadu senā vēsturē, savulaik apdzīvoja tagadējās Latvijas teritoriju, bija kareivīga un drošsirdīga tauta, kas lielā mērā bija par iemeslu tās iznīcībai un vēlākai asimilācijai Latviešu tautā. Pēdējais no triecieniem Lībiešu tautai bija nevis karš, bet mēris, kas 18.gs plosījās tagadējā Eiropā un Latvijā.

Šobrīd pasaulē ir nepilni 300 cilvēku, kas sevi apzinās par lībiešiem un vēl mazāk, kas spēj runāt lībiešu valodā. Starptautiski zināmākais no lībiešiem ir zinātnieks Ivars Kalviņš, visiem zināmo zāļu Mildronāts autors, kurš ir devis savu artavu arī Ainas Mucenieces zinātnes sasniegumu attīstībā.

Aina Muceniece ir nākusi no strādnieku ģimenes, bērnība ir pagājusi, daudz strādājot un piedzīvojot gan trūkumu gan badu. Kā viņa pati savulaik ir teikusi - tas viss viņu ir norūdījis turpmākam dzīves cēlienam.

Viņas dzīve sagriezās virpulī 1941.g 27.jūnijā, kad 17 gadu jaunā meitene Aina devās uz ekonomikas tehnikuma vasaras prakses vietu fabrikas kancelejā Rīgā un sākās vāciešu uzlidojums ar sekojošu cilvēku mobilizāciju karam; mājās Aina atgriezās tikai pēc vairākiem gadiem...

Karavīri viņai kaklā uzkāra Sarkanā krusta somu un šauteni un beigās viņa ar vilcienu tika nosūtīta uz Krieviju un tālāk uz Baškīriju, lai izietu medmāsu apmācību Tirleānā un tālāk dotos uz kara hospitāli Jaroslavļā kopt ievainotos padomju karavīrus.

Lai arī jaunības grūtās dzīves norūdīta, bet tomēr sirdī trausla meitene, Aina ar šausmām un milzīgu pārdzīvojumu atceras pirmo laiku, kas bija jāpavada kara hospitālī: “...tās bija dežūras pat 48 stundas no vietas, kad iestājas pilnīgs nespēks, bet tu nedrīksti apstāties, jo visapkārt skan ievainoto karavīru vaidi, saucieni pēc mammas, nāves bailes, izmisums un daudzi neaprakstāmi sāpju kliedzieni, kad karavīriem tika amputētas rokas un kājas, un tas viss bez narkozes, ar parastu zāģi...un medmāsām šīs nozāģētās ķermeņa daļas bija jānes lielās bļodās ārā...tā visa bija tik daudz un laika tik maz, ka nereti bļodas tika izgāztas turpat pie ārdurvīm sniegā...”

Aina Muceniece nekad to neaizmirsa visas dzīves laikā un pat sirmā vecumā saviem mazbērniem stāstīja, ka no milzīgiem pārdzīvojumiem bija aizmirsusi, no kurienes viņa un kā sauc viņas vecākus, mammu, pat vēstules rakstīja ar adresātu - vecomātei Rumbulā.

Spriedze bija tik liela, ka Aina to vienā brīdī vairāk nevarēja izturēt ne fiziski ne garīgi, tas kļuva neizturami mokoši, un viņa paņēma striķi un devās uz tuvējo mežu, lai padarītu sev galu...Atmiņās viņa tik skaidri atceras to brīdi - ...iegāju mežā, apkārt bija bērza birztala, bija tāds klusums un miers un tad vienā brīdī bērzu galotnēs iešalca vējš un zari sakustējās un radās tik pazīstamā bērnības skaņa, Latvijas skaņa un tajā brīdī man viss apskaidrojās, es atcerējos savu mammu, tās bija spēcīgas emocijas, es sapratu, ka es gribu viņu vēlreiz satikt, atgriezties mājās Latvijā, apskaut mammu...

Tas bija lūzuma punkts; Aina Muceniece vairs dzīvē nenonāca tik smagas izšķiršanās priekšā. Pēc kara izrādījās, ka vēstules vecomātei bija sasniegušas adresātu. Kā Muceniece pati raksta savā autobiogrāfijā Dzīves ceļš - pakļauts Liktenim un Gribai: “...Iebraucu Rīgā 1944.gada 31.decembrī un devos naktī viena pāri Daugavas pagaidtiltam uz Torņakalnu, garām tagadējam Uzvaras laukumam, garām Arkādija parkam uz mazu vienistabas dzīvoklīti Vienības gatvē pretim Rīgas Bērnu slimnīcai, kur mana mamma bija apmetusies savas māsas, manas krustmātes dzīvoklī. Krustmāte no Salaspils koncentrācijas nometnes bija aizvesta uz Rāvensbrikas nometni Vācijā. “Es esmu pārnākusi, māmiņ!”, un, šodien to rakstot, uzviļņo šīs manas dzīves epizodes neaprakstāmā laime. Es esmu atkal mājās. Sākās atkal badošanās, aukstums, jo arī mammai pēckara sākumperiodā nebija darba.”

Jau kara laikā, kad apkārt valdīja bads posts, Aina atrada sevī spēku sākt medicīnas studijas uz Ufu evakuētā Maskavas medicīnas institūtā un kara beigās tās turpināja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Uzreiz pēc kara sāka savas darba gaitas medicīna un zinātnē Mikrobioloģijas institūtā, kur vēlāk nodibināja pasaulē pirmo vēža virusoloģijas laboratoriju.

16 gadu vecumā Muceniece sarakstīja dzejoli Meitenei, kas ļoti labi ilustrē tā laika sajūtas un izskaidro jauna cilvēka apņēmību iet cauri visām grūtībām. Dzejolis kļuva par vienu no Ainas Mucenieces ceļa rādītājiem un pašas iedvesmas avotiem visas dzīves garumā:

Meitenei

Valdi pār sevi meitene,

Neļauj, lai Tevi pazemo.

Tev jābūt lepnai,

Tu nedrīksti liekties,

Nekad pēc neīstas laimes tiekties.

Cīnies, cīņā Tu nedrīksti stāt!

Maldi nedrīkst tev, vilināt.

Viss cits lai Tev būtu tikai nieks,

Lai vienīgi darbs Tev īstais prieks.

Jā, darbs Tev , meitene, vienmēr lai svēts.

Tu nedrīksti darba bīties.

Ar darbu augs Tava nākotne,

Tev jāuzkāpj kalna galotnē!

(Uzrakstīts 16 gadu vecumā, 1940.gadā)

Savas dzīves laikā Aina Muceniece pieturējās pie lībiešu dzīvesziņas un nekad to nesauca par reliģiju. Tā sastāvēja no Dieva un dievībām, dabas un darba.

Ar Dievu Aina Muceniece un arī lībieši saprata augstāku kosmisku spēku un caur dievībām ar to komunicēja – bija meža māte, jūras tēvs, vēja māte u.c. Vēja māti Aina Muceniece piesauca, atceroties tā baigā gada notikumu mežā, kad sadzirdēja vēju koku galotnēs. Slikto enerģiju varēja atdot pie upes, iemetot akmeni vai koku, labo enerģiju smelties pie jūras.

Aina Muceniece bieži pastaigājās gar jūru un šādās pastaigās guva daudz jaunu ideju un atziņu. Ja vēlējies vienkārši parunāt ar Dievu, tad to varēja darīt mežā, ko Muceniece bieži arī darīja savās garajās pastaigās vai rudenī sēņojot. Lībiešiem nebija baznīcas, baznīca bija visa daba un svētvietas-ozoli, akmeņi, avoti, alas. Lībieši neklanījās un nepielūdza Dievu, bet godināja to un, ja bija panākumi, tad sniedza pateicības ar dažādiem ziedojumiem – dabas veltēm.

Liela nozīme Ainas Mucenieces un arī lībiešu dzīvē bija un ir darbam. Nereti darbs kā reliģija un darba vieta kā baznīca. Ainai Muceniecei bija svarīgi darbi, kas saistīti ar zemi, viņas baznīca bija ne tikai mežs, bet arī dārzs, kurā viņa līdz pat sirmam vecumam pati stādīja un raka kartupeļus un burkānus. Arī palīdzot un ārstējot savus pacientus, Aina Muceniece viņiem mācīja lībisko dzīvesziņu – būt tuvāk dabai, strādāt, kustēties svaigā gaisā un veselīgi ēst to, kas iegūts savā zemē.

Saviem līdzcilvēkiem, bērniem un mazbērniem Aina Muceniece vienmēr atgādināja - dzīvojiet tā, lai varat paši sev acīs skatīties. Savu panākumu pamatā Muceniece vienmēr atzīmēja liktenīgos cilvēkus, mīlestību pret darbu, grūtības caur kurām bija jāiet, kuras norūdīja un piešķīra lielu spītu, līdzīgi kā sensenos laikos, kad bija jālauž celmi un jāar tīrumi, lai iegūtu ražu un izdzīvotu par spīti visam.

Latvijas atmodas rītā, kad cauri daudzām grūtībām bija sasniegti ievērojami zinātniski augstumi, t.sk. radītas unikālas pretvēža zāles un palīdzēts tūkstošiem vēža pacientu, Muceniece radīja vēl vienu zīmīgu dzejoli, kas veltīts zinātnei:

Zinātne

Mēs saknēs turamies,

No saknēm augam.

Mēs degam, liesmojam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Mēs jaunus liesmu asnus dedzam.

Mēs tālāk redzam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

Mēs rokās turam domu spēku

Un domu spēks – mūs’ ierocis.

Lai spēks šis gaismā pārstaro

Un cilvēkcilti apgaismo.

Lai sirdsapziņu modina

No ļaunuma, kas pasargā.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

Mēs saknēs turamies.

No saknēm augam.

Mēs degam, liesmojam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Mēs dzīvīb’s vārdā savas domas raisām.

Mēs dzīvībai un dzīvai domai kalpojam.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

(Kleistos, 16.11.1988.)

Aina Muceniece devās aizsaulē 14.02.2010.gadā, pēc lībiešu tradīcijām viņa tika kremēta un apglabāta netālu no dzimtajām mājām Stinkuļi, Rumbulā, Daugavas malā esošajos Kapsila kapos kopā ar savu vīru, žurnālistu Rolandu Mucenieku.

* Ainas Mucenieces mazdēls

Novērtē šo rakstu:

110
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

FotoVisi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Lasīt visu...

12

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

FotoVakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot cilvēkus. Tāpat vakar vakarā uzzvanīju un papļāpāju ar latviešu ģimeni Norvēģijā, kuri komentārā pie mana ieraksta “Kāds ir Tavs telefona numurs?” bija ierakstījuši to. Maskas nav jāvalkā, policija nevienu priekšā neņem, rindās pie veikala nav jāstāv un bankomātā naudu ar groziņu nav jāizņem. Stāsts nav par to. Stāsts ir par Ģirģena atklāto divkosību.
Lasīt visu...

12

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

FotoEs kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Lasīt visu...

18

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

FotoThis you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir populārs, jo vairāki draugi FB to šēroja. Pateikšu dažus vārdus. Statistika un šērošana FB viennozīmīgi parāda, ka sabiedrības garīgi ideoloģiskais piedāvājums satiek garīgi ideoloģisko pieprasījumu. Un tagad paņemam piedāvājumu un ģeniālo rakstu, kas sākas ar vārdiem: "Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot." Un tagad pastāstīšu banālu stāstu.
Lasīt visu...

12

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

Foto1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem.
Lasīt visu...

6

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

Foto1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi nevar kritizēt par taviem izteikumiem, kā arī vēl mazāk vārda brīvība nozīmē, ka tu drīksti liet samazgas virsū citiem un cerēt, ka tādējādi tu izpelnīsies cieņu, apbrīnu, puķes un aizkustinājuma asaras.
Lasīt visu...

21

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

FotoNotikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku pārliecības jautājumu, bet daudzu politisko spēku un lielu biznesa struktūru izdzīvošanas jautājumu. Lielā mērā ir vietā teikt, ka cilvēkiem visiem kopā ir jāiznīcina Facebook, pretējā gadījumā Facebook iznīcinās cilvēkus. Tomēr tikt galā ar Facebook monopolu nav tik vienkārši, bet ne neiespējami. To tad arī apskatīsim.
Lasīt visu...

20

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

FotoEs kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres.
Lasīt visu...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...