Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Dzīvesziņa

Jurģis Auziņš*
24.03.2020.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija viņas dzimtas uzvārds.

Stinkuļi bija lībieši, sena tauta, kuras saknes var izsekot 5000.gadu senā vēsturē, savulaik apdzīvoja tagadējās Latvijas teritoriju, bija kareivīga un drošsirdīga tauta, kas lielā mērā bija par iemeslu tās iznīcībai un vēlākai asimilācijai Latviešu tautā. Pēdējais no triecieniem Lībiešu tautai bija nevis karš, bet mēris, kas 18.gs plosījās tagadējā Eiropā un Latvijā.

Šobrīd pasaulē ir nepilni 300 cilvēku, kas sevi apzinās par lībiešiem un vēl mazāk, kas spēj runāt lībiešu valodā. Starptautiski zināmākais no lībiešiem ir zinātnieks Ivars Kalviņš, visiem zināmo zāļu Mildronāts autors, kurš ir devis savu artavu arī Ainas Mucenieces zinātnes sasniegumu attīstībā.

Aina Muceniece ir nākusi no strādnieku ģimenes, bērnība ir pagājusi, daudz strādājot un piedzīvojot gan trūkumu gan badu. Kā viņa pati savulaik ir teikusi - tas viss viņu ir norūdījis turpmākam dzīves cēlienam.

Viņas dzīve sagriezās virpulī 1941.g 27.jūnijā, kad 17 gadu jaunā meitene Aina devās uz ekonomikas tehnikuma vasaras prakses vietu fabrikas kancelejā Rīgā un sākās vāciešu uzlidojums ar sekojošu cilvēku mobilizāciju karam; mājās Aina atgriezās tikai pēc vairākiem gadiem...

Karavīri viņai kaklā uzkāra Sarkanā krusta somu un šauteni un beigās viņa ar vilcienu tika nosūtīta uz Krieviju un tālāk uz Baškīriju, lai izietu medmāsu apmācību Tirleānā un tālāk dotos uz kara hospitāli Jaroslavļā kopt ievainotos padomju karavīrus.

Lai arī jaunības grūtās dzīves norūdīta, bet tomēr sirdī trausla meitene, Aina ar šausmām un milzīgu pārdzīvojumu atceras pirmo laiku, kas bija jāpavada kara hospitālī: “...tās bija dežūras pat 48 stundas no vietas, kad iestājas pilnīgs nespēks, bet tu nedrīksti apstāties, jo visapkārt skan ievainoto karavīru vaidi, saucieni pēc mammas, nāves bailes, izmisums un daudzi neaprakstāmi sāpju kliedzieni, kad karavīriem tika amputētas rokas un kājas, un tas viss bez narkozes, ar parastu zāģi...un medmāsām šīs nozāģētās ķermeņa daļas bija jānes lielās bļodās ārā...tā visa bija tik daudz un laika tik maz, ka nereti bļodas tika izgāztas turpat pie ārdurvīm sniegā...”

Aina Muceniece nekad to neaizmirsa visas dzīves laikā un pat sirmā vecumā saviem mazbērniem stāstīja, ka no milzīgiem pārdzīvojumiem bija aizmirsusi, no kurienes viņa un kā sauc viņas vecākus, mammu, pat vēstules rakstīja ar adresātu - vecomātei Rumbulā.

Spriedze bija tik liela, ka Aina to vienā brīdī vairāk nevarēja izturēt ne fiziski ne garīgi, tas kļuva neizturami mokoši, un viņa paņēma striķi un devās uz tuvējo mežu, lai padarītu sev galu...Atmiņās viņa tik skaidri atceras to brīdi - ...iegāju mežā, apkārt bija bērza birztala, bija tāds klusums un miers un tad vienā brīdī bērzu galotnēs iešalca vējš un zari sakustējās un radās tik pazīstamā bērnības skaņa, Latvijas skaņa un tajā brīdī man viss apskaidrojās, es atcerējos savu mammu, tās bija spēcīgas emocijas, es sapratu, ka es gribu viņu vēlreiz satikt, atgriezties mājās Latvijā, apskaut mammu...

Tas bija lūzuma punkts; Aina Muceniece vairs dzīvē nenonāca tik smagas izšķiršanās priekšā. Pēc kara izrādījās, ka vēstules vecomātei bija sasniegušas adresātu. Kā Muceniece pati raksta savā autobiogrāfijā Dzīves ceļš - pakļauts Liktenim un Gribai: “...Iebraucu Rīgā 1944.gada 31.decembrī un devos naktī viena pāri Daugavas pagaidtiltam uz Torņakalnu, garām tagadējam Uzvaras laukumam, garām Arkādija parkam uz mazu vienistabas dzīvoklīti Vienības gatvē pretim Rīgas Bērnu slimnīcai, kur mana mamma bija apmetusies savas māsas, manas krustmātes dzīvoklī. Krustmāte no Salaspils koncentrācijas nometnes bija aizvesta uz Rāvensbrikas nometni Vācijā. “Es esmu pārnākusi, māmiņ!”, un, šodien to rakstot, uzviļņo šīs manas dzīves epizodes neaprakstāmā laime. Es esmu atkal mājās. Sākās atkal badošanās, aukstums, jo arī mammai pēckara sākumperiodā nebija darba.”

Jau kara laikā, kad apkārt valdīja bads posts, Aina atrada sevī spēku sākt medicīnas studijas uz Ufu evakuētā Maskavas medicīnas institūtā un kara beigās tās turpināja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Uzreiz pēc kara sāka savas darba gaitas medicīna un zinātnē Mikrobioloģijas institūtā, kur vēlāk nodibināja pasaulē pirmo vēža virusoloģijas laboratoriju.

16 gadu vecumā Muceniece sarakstīja dzejoli Meitenei, kas ļoti labi ilustrē tā laika sajūtas un izskaidro jauna cilvēka apņēmību iet cauri visām grūtībām. Dzejolis kļuva par vienu no Ainas Mucenieces ceļa rādītājiem un pašas iedvesmas avotiem visas dzīves garumā:

Meitenei

Valdi pār sevi meitene,

Neļauj, lai Tevi pazemo.

Tev jābūt lepnai,

Tu nedrīksti liekties,

Nekad pēc neīstas laimes tiekties.

Cīnies, cīņā Tu nedrīksti stāt!

Maldi nedrīkst tev, vilināt.

Viss cits lai Tev būtu tikai nieks,

Lai vienīgi darbs Tev īstais prieks.

Jā, darbs Tev , meitene, vienmēr lai svēts.

Tu nedrīksti darba bīties.

Ar darbu augs Tava nākotne,

Tev jāuzkāpj kalna galotnē!

(Uzrakstīts 16 gadu vecumā, 1940.gadā)

Savas dzīves laikā Aina Muceniece pieturējās pie lībiešu dzīvesziņas un nekad to nesauca par reliģiju. Tā sastāvēja no Dieva un dievībām, dabas un darba.

Ar Dievu Aina Muceniece un arī lībieši saprata augstāku kosmisku spēku un caur dievībām ar to komunicēja – bija meža māte, jūras tēvs, vēja māte u.c. Vēja māti Aina Muceniece piesauca, atceroties tā baigā gada notikumu mežā, kad sadzirdēja vēju koku galotnēs. Slikto enerģiju varēja atdot pie upes, iemetot akmeni vai koku, labo enerģiju smelties pie jūras.

Aina Muceniece bieži pastaigājās gar jūru un šādās pastaigās guva daudz jaunu ideju un atziņu. Ja vēlējies vienkārši parunāt ar Dievu, tad to varēja darīt mežā, ko Muceniece bieži arī darīja savās garajās pastaigās vai rudenī sēņojot. Lībiešiem nebija baznīcas, baznīca bija visa daba un svētvietas-ozoli, akmeņi, avoti, alas. Lībieši neklanījās un nepielūdza Dievu, bet godināja to un, ja bija panākumi, tad sniedza pateicības ar dažādiem ziedojumiem – dabas veltēm.

Liela nozīme Ainas Mucenieces un arī lībiešu dzīvē bija un ir darbam. Nereti darbs kā reliģija un darba vieta kā baznīca. Ainai Muceniecei bija svarīgi darbi, kas saistīti ar zemi, viņas baznīca bija ne tikai mežs, bet arī dārzs, kurā viņa līdz pat sirmam vecumam pati stādīja un raka kartupeļus un burkānus. Arī palīdzot un ārstējot savus pacientus, Aina Muceniece viņiem mācīja lībisko dzīvesziņu – būt tuvāk dabai, strādāt, kustēties svaigā gaisā un veselīgi ēst to, kas iegūts savā zemē.

Saviem līdzcilvēkiem, bērniem un mazbērniem Aina Muceniece vienmēr atgādināja - dzīvojiet tā, lai varat paši sev acīs skatīties. Savu panākumu pamatā Muceniece vienmēr atzīmēja liktenīgos cilvēkus, mīlestību pret darbu, grūtības caur kurām bija jāiet, kuras norūdīja un piešķīra lielu spītu, līdzīgi kā sensenos laikos, kad bija jālauž celmi un jāar tīrumi, lai iegūtu ražu un izdzīvotu par spīti visam.

Latvijas atmodas rītā, kad cauri daudzām grūtībām bija sasniegti ievērojami zinātniski augstumi, t.sk. radītas unikālas pretvēža zāles un palīdzēts tūkstošiem vēža pacientu, Muceniece radīja vēl vienu zīmīgu dzejoli, kas veltīts zinātnei:

Zinātne

Mēs saknēs turamies,

No saknēm augam.

Mēs degam, liesmojam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Mēs jaunus liesmu asnus dedzam.

Mēs tālāk redzam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

Mēs rokās turam domu spēku

Un domu spēks – mūs’ ierocis.

Lai spēks šis gaismā pārstaro

Un cilvēkcilti apgaismo.

Lai sirdsapziņu modina

No ļaunuma, kas pasargā.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

Mēs saknēs turamies.

No saknēm augam.

Mēs degam, liesmojam.

Mēs - zinātkāro cilts.

Mēs dzīvīb’s vārdā savas domas raisām.

Mēs dzīvībai un dzīvai domai kalpojam.

Zinātne, zinātne vienojies,

Cilvēci sargāt, apsolies.

(Kleistos, 16.11.1988.)

Aina Muceniece devās aizsaulē 14.02.2010.gadā, pēc lībiešu tradīcijām viņa tika kremēta un apglabāta netālu no dzimtajām mājām Stinkuļi, Rumbulā, Daugavas malā esošajos Kapsila kapos kopā ar savu vīru, žurnālistu Rolandu Mucenieku.

* Ainas Mucenieces mazdēls

Novērtē šo rakstu:

95
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...