Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājis mēnesis, kopš uzrakstīju vēstuli, daloties pārdomās par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un Igaunijā. Skaidra lieta, ka vislielākā rezonanse pēc publikācijas bija par VID izdarībām, un nav jau nekā pārsteidzoša. Lai gan nebiju domājusi rakstīt turpinājumu, tomēr pāris notikumi aizvadītajā mēnesī ir bijuši ievērības cienīgi, lai aprakstu turpinātu un ļautu domai lidot zelta spārniem.

PALDIES

Paldies par labajiem vārdiem, par n-tajām pārpublikācijām dažādos portālos, par dalīšanos sociālajos tīklos, par visāda veida komentāriem un diskusiju, kas radās pēc pirmās vēstules publikācijas. Visiem komentētājiem vēlreiz apstiprināšu, ka visi manis minētie piemēri ir reāli un salīdzinājumi atbilst patiesībai.

ČUM UN MUDŽ

Man ir diezgan plašs paziņu loks, esmu pietiekami komunikabla, un arī paceltā tēma bija pietiekami interesanta, lai satiktos, runātos, diskutētu un dalītos pieredzē ar citiem uzņēmējiem.

Pēc nedēļas man likās, ka mana galva uzsprāgs.

Simtiem piemēru un reāli stāsti par ierēdniecības un uzņēmēju saskarsmi, ko var nosaukt vienā vārdā. Ja šim vārdam ir jābūt vairāk mazāk pieklājīgam, tad es izvēlēšos “bezpreģels” (tulkojums – ierēdniecības bezkaunībai nav robežu!)

Esat redzējuši zivjaudzētavās dīķus, kuros audzē zivis? Ir tādi, kuros zivis čum un mudž. Tāds ir mūsu dīķis, kuros sadzīti mazie un vidējie uzņēmēji. Gribētos runāt un pateikt, bet nevar, jo zivis taču nerunā. Visi esam vienā dīķī, tāpēc labāk mazāk lieku kustību, lai “neuzķertos uz āķa”, taču visiem ir skaidrs - agrāk vai vēlāk mūs visus “uzceps”.

Mēs – uzņēmēji – esam baigi izturīgie, ja neesam vēl izgājuši ielās. Bet uz kurieni tad mēs ietu?

VAI TAD MUMS VISPĀR NEKĀ LABA NAV?

Ir. Mūsu Rīgas uzņēmuma darbinieki. Un to es novērtēju tikai tad, kad uzņēmums Igaunijā jau bija atvērts. Es gribētu klonēt savu Rīgas restorāna komandu, atvest uz Tallinu un izbaudīt to jauko kombināciju = Latvijas komanda + Igaunijas uzņēmējdarbības vide.

CILVĒKI UN STRAUSS

Igaunijā ir problēmas darba tirgū. Arī šeit daudzi ir aizbraukuši, iespējams, proporcionāli vēl vairāk kā Latvijā, jo Helsinki ir tepat blakus, nokļūt ātrāk nekā līdz Liepājai…

Un vietējais tirgus šeit ir daudz mazāks kā Latvijā. Darba algas šeit ir augstākas, dzīve dārgāka…

Taču Igaunija nav strauss, kas, iebāzis galvu smiltīs, izliekas, ka neredz problēmas. Iespējams, tādēļ arī uzņēmējdarbības vide šeit draudzīgāka.

MEDUS MAIZE VAI SAPNIS VASARAS NAKTĪ RĪGAS RESTORĀNIEM

Varat 150 reizes minēt (un neuzminēt), cik ilgu laiku man aizņēma vasaras terases saskaņošana restorānam Tallinas vecpilsētā?

1 (vienas) stundas laikā, esot 2 dažādas institūcijās, es saņēmu nepieciešamās atļaujas uz 3 (trīs) gadiem. Pēc nedēļas aiziešu pakaļ jau gatavam līgumam ar pilsētu.

Sazinājos ar dažiem restorāniem Rīgā, kuriem ir vasaras terase. Aptuvenais laiks 1-1,5 mēnesis + kuriozi gadījumi, kad process var ievilkties arī ilgāk. Un tā katru gadu…

SĪKUMS, BET PATĪKAMI

Skaņojot vasaras terasi, pabiju institūcijā, kas pēc līdzības būtu mūsu Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Inspekcijas darba sēdes ir ceturtdienās, uzņēmēji brīvi nāk un iet, pajautā kaut ko vienam, apspriežas ar citu, turpat blakus ne tikai komisijas biedri, bet arī citi darbinieki. Kaut kā visi kopā, un kaut kā viss notiek ļoti raiti, bez liekas izrādīšanās un mērīšanās, kurš krutāks. Kāds vēl pajoko par manu krievu valodas akcentu (jo runāju krieviski, un nevienam tā neliekas problēma) un iestarpina pāris vārdus latviešu valodā. 5 minūšu laikā esmu dabūjusi zīmogus un parakstus uz diviem dokumentiem.

Ja kādam ir bijusi līdzīga pieredze Rīgā, uzrakstiet...

JŪS VĒL ESAT?

Šis ir jautājums, kuru, skaņojot vasaras terasi Tallinā, man uzdeva abās valsts institūcijās. Var jau šo uztvert kā igauņu humoru, bet abas situācijas diezgan gaumīgas.

Tā kā vasaras terase mums bija jau pagājušajā vasarā, tad šogad ar pagājušā gada līgumu un terases shēmu devos pakaļ jaunam saskaņojumam.

Abās vietās “vajadzīgo parakstu” personas ir kundzes labākajos gados. Abas no sirds nopriecājas, ka mūsu restorāns vēl strādā, apjautājas, kā iet, un atvainojas, ka jau iepriekšējā gadā nav izsnieguši atļauju terasei uz 3 gadiem, piebilstot, ka jauni restorāni reti “dzīvo” ilgāk par gadu.

Sajutos kā Alise Brīnumzemē.

Par šo pašu jautājumu “Jūs vēl esat?” mēs bieži ironizējam Rīgā. Pasniegšu anekdotes formā: “Ierēdnis iet, skatās. Oooo, uzņēmējs atvēris jaunu vietiņu. Un sākas. Viena pārbaude, otra pārbaude, trešā, ceturtā, piektā... Paiet gads. Ierēdnis iet, skatās. Koooo, Jūs vēl esat? Nu, ja vēl esat, tātad zogat...”

Kur atšķirība? Igaunijā visi tā sapriecājās, ka terasi saskaņoja 1 stundas laikā uz nākamajiem 3 gadiem. Latvijā – absolūti neadekvāti valsts institūciju lēmumi ar izrietošām sekām.

Un abas šīs lietas vienā un tajā pašā dienā.

VID – SMEJIES VAI RAUDI...

Nu, par šo fenomenu laikam varētu rakstīt kopotos rakstus.

Tikko esmu saņēmusi lēmumu par vairāku tūkstošu eiro soda naudas piemērošanu ar mērķi – audzināt pārkāpēju un atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas. Un tas ir par pārkāpumu, kas radies nevērības dēļ, kas novērsts tajā pat dienā, kad mums norādīja uz tā esamību, un kā rezultātā valstij nebija un nav nodarīts zaudējums pat 1 eiro centa vērtībā.

Ja nav nodarīti zaudējumi, kāpēc nav iespējams piešķirt minimālo sodu, kas ir 5 reizes mazāks? Feini, vai ne?

Manuprāt, šādos gadījumos vispār varētu iztikt ar brīdinājumu, ņemot vērā, ka iepriekš nekādi pārkāpumi nav bijuši un par konkrēto gadījumu ir minēti tikai vainu mīkstinoši apstākļi.

Pasakiet man, lūdzu, tad kāds ir pārkāpums, kuram tiek piemērots minimālais sods? Vai tas, ka mēs vēl elpojam?

Turpretim VID savus aizdomās turamos darbiniekus rotēs uz visām pusēm. Lai gan vēl pat nezina, vai ir nodarījuši valstij reālus zaudējumus vai nav.

Uzņēmējs maksā, VID rotē.

Uzņēmējs zagļus izmet ārā pa durvīm, VID rotē.

Vispār man šis rotācijas princips nav izprotams. Aizrotējot uz citu amatu, paiet laiks, kamēr “iebrauc lietās”, un vai tiešām ierēdņiem ir nepieciešamās zināšanas, kompetences, lai varētu strādāt vienā, otrā, trešā amatā?

Pat, ja kāds man varētu ieskaidrot, ka rotācija ir kaut kas labs, tās galvenais minētais iemesls – izvairīšanās no korupcijas un interešu konflikta – ir “bezpreģels 2”.

Kukuļi VIDam tiek maksāti un tiek ņemti pretim vēl joprojām. Takse gan ir augstāka, visticamāk pateicoties ažiotāžai ap šo kantori.

Viena liela, rotējoša bēdu ieleja.

REKVIZĪTUS VAJAG?

Igaunijā šī prasība ir tikai rekomendējoša un arī tikai par uzņēmuma nosaukumu un atrašanās vietu. Līdz šim nevienu čeku grāmatvedībā neesmu iesniegusi ar rekvizītiem. Un, ticiet man, arī tā ir laika ekonomija un atteikšanās no liekas birokrātijas.

SAUDZĒSIM DABU VAI KĀDS IR TAVS PARAKSTS?

Ir viena vai pat vairākas dienas gadā, kad, pildot birokrātijas prasības, man ir jāparaksta visi tie nevienam nevajadzīgie dokumenti.

Tā ir diena, kad pēc stundas es jau neieredzu savu parakstu, kad man liekas, sajukšu prātā no bezjēdzīgu papīrīšu aizpildīšanas un parakstīšanas.

Varētu uzfilmēt vienu īsfilmu paātrinātā versijā, kā izmainās paraksts no normāla līdz tādam, ka ir jau vienalga… jo tas ir mans trīstūkstošais nevienam nevajadzīgais paraksts. Bet normatīvie akti prasa. Un mēs kā pirmrindnieki ejam un darām. Aizpildām un parakstām papīru kalnus.

Mīļie, ir 21.gadsimts!!!

Nu šobrīd jau man ir grūti iedomāties, ka Igaunijā mana grāmatvede varētu palūgt kaut ko līdzīgu. Ja palūgs, es noteikti par to uzrakstīšu.

APRĪLIS = JŪNIJS?

Latvijā uzņēmumu gada pārskati jāiesniedz līdz 30.aprīlim, Igaunijā – līdz 30.jūnijam.

Sīkums? Nedomāju vis!

Kas būtiski mainītos VIDam, ja gada pārskatus iesniegtu līdz 30.jūnijam vai 31.jūlijam? Ēka taču pilna ar darba skudrām!

Visi manis aptaujātie grāmatveži atzina, ka gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšana būtiski atslogotu grāmatvežu darbu. Un neaizmirsīsim arī par birokrātiskā sloga atšķirībām.

Interesanti, kā ir citās valstīs?

CIEMOS AR SAUSIŅIEM

Sarkastiskie jociņi par izmaiņām Krimināllikumā un vārda brīvību, ceru, paliks tikai sarkastiskie jociņi.

VĒLOS SVEIKT

Apsveicu Solvitu Āboltiņu ar jaunu matu griezumu un Ināru Pētersoni ar noturēšanos VID ģenerāldirektores amatā!

Apsveicu savu Igaunijas grāmatvedi ar trim jauniem klientiem no Latvijas nedēļas laikā (no manis neatkarīgu apstākļu dēļ).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...