Iesaki rakstu: 
„Policistu auto apzadzēju lieta”, kas kalpoja par pamatu iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) demisijai, pieklusināta un abi par BMW džipa apzagšanu februāra beigās aizturētie policisti bez lieka trokšņa palaisti brīvībā. Valsts policijas (VP) Iekšējās drošības birojs nekādus komentārus par izmeklēšanu nesniedz, vien apstiprina Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka viens no policistiem brīvprātīgi nolēmis atvaļināties no dienesta. Šis un citi ar džipa apzagšanu saistītie apstākļi pastiprina jau Mūrnieces demisijas brīdī politikas kuluāros cirkulējošās versijas, ka tā, iespējams, bijusi provokācija.
Jau nākamajā dienā pēc Mūrnieces demisijas neoficiāli izskanēja versija – abi par zādzību aizturētie policisti drīz klusi pametīs darbu Valsts policijā un veiksmīgi iekārtosies citā darbā, bet džipa īpašnieka iesniegums policijā tiks vai nu paņemts atpakaļ, neizvirzot nekādas pretenzijas pret abiem 1977. un 1966. gadā dzimušajiem VP kārtībniekiem. Ja tā notiks, būs skaidrs, ka policistu zādzība no BMW džipa, iespējams, bijusi provokācija. Nav izslēgts, ka ar mērķi panākt izmaiņas Iekšlietu ministrijas vadībā brīdī, kad Mūrniece atrodas atvaļinājumā ārpus valsts, prognozēja zinātāji. Kopš traģiskās apšaudes Jēkabpilī, kurā bija iesaistīti policijas darbinieki, nebija pagājis pat mēnesis, un katrs nākamais skandāls, kas būtu saistīts ar policistu noziedzīgām darbībām, varēja sašūpot ministres krēslu.
No informētiem avotiem iekšlietu struktūrās Pietiek zināms: abi policisti liecinājuši, ka atlikuši no džipa paņemtās mantas – ģitāru un portatīvo datoru. Par spīti tam, ka džipa īpašnieks apgalvojot pretējo – mantas nav atdotas, iespējams, policistu liecības, ka mantas atliktas atpakaļ, bija formāls pamats viņu atbrīvošanai. Tas nav vienīgais apstāklis, kas raisa jautājumus šajā lietā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka 16. februārī portālā kompromat.lv ievietotais videonovērošanas kameras ieraksts notikušo incidentu neparāda līdz galam. Izmeklētāji pieprasījuši atklāt avotu, kas kompromat.lv nodevis videoierakstu, kurā nofilmēta šī zādzība, bet portāls to atteicies darīt.
Kāds informēts avots, kurš vēlējās palikt anonīms, Pietiek atklāja, ka policija sākotnēji džipa īpašnieka atrašanai veltījusi lielas pūles – nekavējoties apciemoti viņa ģimenes locekļi un vairāki draugi un paziņas, kas prasījis plašu policijas spēku iesaisti. Policija tobrīd skaidrojusi, ka tai steidzami nepieciešams iesniegums no džipa īpašnieka, lai būtu pamats abu aizdomās turēto policistu aizturēšanai. Tomēr neilgi pēc tam abi policisti bez lieka trokšņa atbrīvoti. „Izskatās, ka kādam bija vajadzīgs, lai ir šis iesniegums un ar troksni var aizturēt policistus. Skaidrs, ka kaut kāda interese aiz tā visa bija, bet nav skaidrs, kad tā parādījās – pirms vai pēc zādzības,” spriež Pietiek avots.
VP Iekšējās drošības birojs ar VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākā inspektora Aigara Bērziņa starpniecību vienīgi sniedza oficiālu apstiprinājumu Pietiek rīcībā esošajai informācijai, ka viens no aizdomās par džipa apzagšanu aizturētajiem policistiem pēc paša vēlēšanās pametis darbu policijā. Nekādu citu informāciju izmeklētāji nesniedz. „Tā ir katra cilvēka personiskā darīšana, vai viņš izvēlas turpināt strādāt, vai nē. Viņš ir atvaļinājies no dienesta pats pēc savas vēlēšanās,” par policista aiziešanu no darba VP izteicās Bērziņš. Tas, vai aiziešana saistīta ar zādzību no džipa, netiek atklāts. Tāpat netiek izpausti abu zādzībā iesaistīto policistu vārdi un tas, vai kriminālprocess turpinās un kāds ir abu statuss lietā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
