Iesaki rakstu: 
Neslēpšu, mūsdienu sabiedrība saistībā ar pēdējiem notikumiem ir ļoti aizdomīga, ja tiek runāts par labiem amatiem valsts pārvaldē vai arī pašvaldībā. Reizēm kaut kāda loģiskā saikne ir redzama uzreiz un pat ar neapbruņotu aci, reizēm atkal jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Kurš to var uzminēt, kurš kuram savulaik ir bijis klasesbiedrs, draugs vai citādāks labvēlis.
Labi, tagad pie lietas: nesen par “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāju iecelta līdzšinējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa.1 It kā atrauti skatoties nekā aizdomīga – viss kā parasti ir noticies godīgi un objektīvi, konkursā uz valdi bija pieteikušies 176 kandidāti, bet….
Kaut kur šis vārds un uzvārds jau man šķita pazīstams, īpaši, ka visnotaļ zīmīgs, un tamdēļ nepaslinkoju un ar google palīdzību mēģināju sameklēt ko vairāk. Neslēpšu, atrastā informācija vismaz mani neatstāja vienaldzīgu.
Jau iesākumā – oficiālais ieņemamo amatu saraksts ir gana plašs. Proti, darba pieredze valsts pārvaldē ir liela. Bet te jautājums – kādu apstākļu vai motīvu vadīta Dž.Innusa pati ir pieteikusies konkursā uz valdes locekļa amata vietu? Īpaši, ja redzams, ka ar labi apmaksātiem amatiem viņa vienkārši ir lolota.
No publiski pieejamām valsts amatpersonu deklarācijām, redzamas no 2000.gada, var ieraudzīt šādu ainu:
No 2000.gada līdz 2004.gadam - daļas vadītāja – Ekonomikas ministrijas Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
2005.gadā - Ekonomikas ministrija, departamenta direktore.
2006.gadā - Akciju sabiedrība "Rīgas siltums", Padomes locekle.
2007.gadā - Ekonomikas ministrija, departamenta direktore.
2008. – 2009.gads – Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietniece.
2010. – 2018.gads – Satiksmes ministrija, valsts sekretāra vietniece.
Turklāt 2018.gadā paralēli ir veikti arī šādi amata pienākumi:
VAS Starptautiskā lidosta Rīga kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas gaisa satiksme kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas dzelzceļš kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
Valdes locekle Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.
Tiesa, 2018.gadā atalgojums saņemts no: Satiksmes ministrija, Alga 30592.97 EUR; Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Alga 51004.47 EUR
2018.gada amatu pienākumu saraksts iespaidīgs. Savukārt, runājot par atlīdzību, izskatās, ka atalgojums par darbu Liepājas speciālā ekonomikas zonas pārvaldē ir par 20411,5 EUR labāk apmaksāts nekā darbs pamatdarbā. Turklāt - kā iespējams tos visus darbus kvalitatīvi paveikt? Īpaši, ja viena darbavieta atrodas Rīgā, otra Liepājā.
Savukārt 2019.gada 28.februārī Dž.Innusa iecelta Rīgas Brīvostas valdē,2 kur, kā zināms, arī tiek maksāta laba alga.
Izskatās, ka Dž.Innusai labi apmaksāti amati birst kā no pārpilnības raga. Tas nekas, ka, saprātīgi domājot, nav pat iespējams iztēloties, cik stundas diennaktī jāstrādā, lai tos visus darbus apdarītu. Par padarīto darbu apjomu informācijas nav, bet par gūtajiem ienākumiem kopumā jau šis tas ir parādījies iepriekš.
Proti, 2016.gada 6.jūnija nra.lv bija publiskots raksts “Arī valsts pārvaldē ir simtstūkstošnieki”, kurā minēts: Otrajā vietā ir Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura, pildot pienākumus valsts pārvaldē, kopā pērn guvusi 105 600 eiro ienākumus. Tos veido alga pamatdarbā, kā arī «u.c. ienākumi» par darbu Ventspils brīvostas pārvaldē un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Bez pamatdarba Dž. Innusa ieņēmusi vēl astoņus amatus, un tas, izrādās, nebūt nav rekords.3
Piekritīsiet – tas viss izskatās vairāk nekā iespaidīgi. Tomēr, visā šajā medus mucā ir arī kāda karotīte darvas, kura, iespējams, parāda, kādēļ tik liela labvēlība ir šai ierēdnei.
Darvas karotīte parādās 2013.gadā, kad Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” atklājis, ka Satiksmes ministrijā izveidots speciāls amats tā brīža Saeimas deputāta Andra Buiķa (“Vienotība”) dēlam, dzejniekam Emīlam Buiķim. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa noliedz, ka kāds no ,,Vienotības” pārstāvjiem būtu mudinājis pieņemt darbā Buiķi. Taču apstiprina, ka ,,nevienai citai kapitālsabiedrībai šādi speciāli koordinatori nav un nebūs”.4
Iepriekš minēto “darvas karotīti” katrs var tulkot, kā tikai vēlas, bet – pie rokas neesi pieķerts, tātad... Tomēr, saprātīgi domājot, rodas vairāki jautājumi.
Proti, netika teikts, ka neviens no Vienotības ar viņu par šo jautājumu nav runājis. Runāšana ir viena lieta – mudināšana pavisam cita. Pilnīgu neloģisku ainu veido arī tālāk minētais - ,,nevienai citai kapitālsabiedrībai šādi speciāli koordinatori nav un nebūs”. Interesanti, kādu apstākļu dēļ konkrētajā gadījumā šāda amata vieta tika izveidota. Nejaušība? Piedodiet, kaut kā tam nu noteikti negribas ticēt.
Visbeidzot, kāda tad šī raksta jēga? Man nav pamata apšaubīt Dž.Innusas darba spējas un kompetenci, bet piekritīsiet - redzot amatu izklāstu un saņemtos atalgojumus, rodas ļoti daudz jautājumu, kādēļ viena ierēdne tiek aplaimota ar labi apmaksātiem amatiem, turklāt vairākiem vienlaikus. Pieļauju domu, ka pašlaik uz šiem jautājumiem atbildes neatrast, bet šāda darba varone jāatceras, un, mazums, pēc kāda laiciņa viss nostāsies savās vietās.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/par-rigas-satiksmes-valdes-priekssedetaju-iecelta-dzineta-innusa.a343478/
2 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rigas-brivostas-valde-iecel-zepu-rebenoku-un-innusu.d?id=50868961
3 https://nra.lv/latvija/174679-ari-valsts-parvalde-ir-simtstukstosnieki.htm
4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sm-izveidots-specials-amats-dzejniekam-deputata-delam.a54776/
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
