Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par dzimstību šobrīd uztraucas faktiski visā pasaulē. Ne tikai Latvijā. Francijā dzimstība krītas jau kopš 19. gs. Tolaik viņi satraucās, ka vācieši traki vairojoties un būšot grūti pret viņiem noturēties. Mūsdienās traki nevairojas vairs ne tikai vācieši. Pat Bangladešā bērnu skaits uz sievieti ir samazinājies līdz 1.93, kas ir zem atražošanās līmeņa.

Dzimstības līmenis ir samazinājies gan bagātās, gan nabadzīgās valstīs. Gan tādās, kur pabalsti ir salīdzinoši lieli, gan tādās, kur to nav nemaz. Dzimstības līmenis ir samazinājies gan ticīgās valstīs, gan neticīgās. Arī musulmaņu valstīs tas samazinās. Tam ir dažādi skaidrojumi, taču neviens īsti nezina, kāpēc tas notiek.

Pagaidām salīdzinoši augsts dzimstības līmenis saglabājas tikai Āfrikas valstīs un Afganistānā, bet arī tur tas samazinās, un pat Afganistānā, tendencei saglabājoties, pēc 50 gadiem dzimstības līmenis būs tāds kā šobrīd Latvijā. 

Dzimstības veicināšanas pasākumi nav nostrādājuši nevienā valstī, kur tas mēģināts, vai arī nostrādājuši uz īsu brīdi, un tad dzimstība samazinājusies vēl straujāk. 

Visticamāk, ka tik zema dzimstība nav bijusi nekad cilvēces vēsturē. Grieķu vēsturnieks Polībijs (200-118 pirms Kristus) ir satraucies par dzimstību - ka tā noved pie helēnistiskās pasaules sabrukuma. Kasijs Dio raksta, ka imperators Augusts pārmetot romiešiem, ka tiem ir zema dzimstība un, lai to kompensētu, pilsonība jādod bijušajiem vergiem, taču vecās romiešu dzimtas tad izzudīšot. Par to laiku mums trūkst dzimstības statistikas, taču, visticamāk, dzimstība diez vai nokritās zemāk par 4-5 bērniem uz sievieti, tajos laikos vienkārši bija krietni augstāka (it sevišķi bērnu) mirstība. 

Visu cilvēces pastāvēšanas laiku cilvēku skaita pieaugums bija salīdzinoši lēns līdz pat 19. gs., kad, uzlabojoties medicīnai, strauji samazinājās tieši bērnu mirstība un visā pasaulē iedzīvotāju skaits ļoti strauji pieauga. Taču tad - vispirms Eiropā un pēc tam arī pārējā pasaulē - dzimstība sāka samazināties. Šobrīd tādas valstis kā Dienvidkoreja, Japāna un Ķīna jau apdzen Eiropas zemākos dzimstības rādītājus. Pat Indijā dzimstības līmenis ir nokrities zem atražošanās līmeņa, un šobrīd ir 2 bērni uz sievieti. 

Dzimstību, kā liekas, sevišķi neietekmē arī valstu reliģiozitāte. Katoliskajā Polijā dzimstības rādītāji ir zemāki nekā Latvijā vai Igaunijā. Dzimstība krītas arī musulmaņu valstīs. Bangladešā, kas ir musulmaņu valsts, turklāt nekādā veidā nav pieskaitāma pie bagātām valstīm, dzimstība ir nokritusies līdz 1.9 bērniem uz sievieti un turpina kristies. 

Kādas tam būs sekas? To neviens nezina. Visticamāk, būs problēmas ar pensiju sistēmām, kuras visā pasaulē darbojas līdzīgi kā Ponci shēmas, balstoties uz jaunu iemaksu veicēju piesaisti, šajā gadījumā uz jaundzimušajiem. Droši vien būs grūti uzturēt infrastruktūru, kura būvēta lielākam iedzīvotāju skaitam. Sabiedrība kļūs vecāka. Neviens arī nezina, vai dzimstības kritums apstāsies, kad apstāsies un no kā apstāsies. 

Eiropas valstis, kuras pirmās saskārās ar dzimstības kritumu, pirmās arī mēģinājušas to dažādi kompensēt. Pirmkārt jau ar dažādām atbalsta programmām, no kurām ilgtermiņā gan neviena nav nesusi augļus. Arī ar imigrācijas politiku, kura arī šobrīd ir piedzīvojusi krahu, un, pat abstrahējoties no tā, ka imigrācija ir izraisījusi sociālo spriedzi, arī imigrantiem dzimstība krītas, un šobrīd izskatās, ka ilgtermiņā nebūs valstu, no kurām šāda imigrācija nākotnē varētu bezgalīgi turpināties. 

Ko darīt? Neviens nezina pat to, kāpēc tas notiek. Vienīgā iespējamā korelācija šobrīd, kas vēl ir daudzmaz novērojama - varbūt dzimstības kritumu ietekmē urbanizācija. Varbūt, pārceļoties uz laukiem, tie rādītāji varētu uzlaboties. Taču varbūt tā ir tikai sakritība un arī tas nav iemesls. 

Protams, visi atbalsta pasākumi ir labi, un droši vien būtu nepareizi pret tiem nostāties. Taču būtu naivi uzskatīt, ka tie atrisinās problēmu, jo nekur pasaulē tas nav noticis. Visticamāk, dzimstības rādītāji turpinās samazināties, un, ja netiks izgudrots kaut kas pilnīgi jauns, lai tos uzlabotu, tad arī iedzīvotāju skaits samazināsies. 

Latvijas gadījumā grūtākie izaicinājumi, visticamāk, būs pensiju sistēma, infrastruktūra un imigrācija. Latvijas teritorijā ir dzīvojuši arī simt tūkstoši cilvēku un mazāk, bet tas nav novedis pie izmiršanas. Pie izmiršanas, asimilēšanās un konfliktiem mūsu gadījumā var novest tieši imigrācija.

Mums ir doti 64 000 kvadrātkilometru, kuros var dzīvot gan pusmiljons, gan divi miljoni, gan 20 miljoni. Jāgatavojas tam, ka mūsu būs mazāk, bet, ņemot vērā to, ka jau šobrīd mēs pat viens ar otru ne visai labi sadzīvojam, būtu forši, ja te neierastos tādi, kuri mums patīk vēl mazāk. Nekādus ilgtermiņa jautājumus viņi tāpat neatrisinās.

Ja mēs pielāgosimies dzīvot Latvijā mazākā skaitā, tad mēs te izdzīvosim arī vēl 2000 gadus un varbūt arī ilgāk. Galvenais, lai mums ir drošība uz austrumu robežas, aiz kuras, par laimi, demogrāfijas problēmas ir vēl lielākas par mūsējām. 

Protams, ja kāds izdomās kādu ģeniālu dzimstības celšanas metodi, tad pēc pārsimt gadiem visa Eiropa runās latviski un nākamajai Lianāi Langai satraukums vairs būs tikai par latviskumu Vācijā un Francijā, taču, visticamāk, tā nebūs. Nebūtu slikti, ja pēc pārsimt gadiem te, Latvijā, nebūtu jātaisa muzejs izzudušai pēdējajai baltu tautai, bet gan varētu svinēt dziesmu svētkus, ēst ro/asolu ar franču karbonādi, Jāņos klausīties Bermudu Divstūri, dzīvot salīdzinoši pārticīgi. Vienalga, vai miljons, divi miljoni, trīs miljoni vai pat tikai pārsimt tūkstoši latviešu. 

Kopš mūsu senči atnāca uz Latviju, daudz kas ir mainījies, daudzas tautas izčibējušas, asimilējušās, izmirušas. Bet mēs te kā dzīvojām, tā dzīvojam. Ir bijuši labāki laiki, ir bijuši sliktāki laiki. Nereti te uzrodas kādi uzmācīgi imigranti, bet tad viņiem pašiem sākas problēmas, un viņi kaut kur pazūd. Varbūt tieši tā ir latviešu nokia - mežā palasīt sēnītes un nebāzties, kur nevajag. Kas zina, kāda ir mūsu misija, varbūt mums vēl pēc 1000 gadiem jāuzvar Eirovīzijā vai hokeja čempionātā.

Pārpublicēts no dslatvija.lv

Novērtē šo rakstu:

37
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi