Dziļi simbolisks mēģinājums ne tikai pakļaut sieviešu ķermeņus kontrolei, bet arī nostiprināt vardarbīgas kontroles principa leģitimitāti kā tādu
Andris Šuvajevs, Progresīvie*29.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ASV Augstākās tiesas spriedums atcelt lēmumu, kas aizsargāja sievietes tiesības izvēlēties veikt abortu, ir apliecinājums reakcionārai politikai un uzbrukums ne tikai sieviešu brīvībai, bet sabiedrības brīvībai kopumā. Pavedienā dažas refleksijas.
Šis lēmums nav tikai par sievietes tiesībām izvēlēties abortu. Tas ir dziļi simbolisks mēģinājums ne tikai pakļaut sieviešu ķermeņus kontrolei, bet arī nostiprināt vardarbīgas kontroles principa leģitimitāti kā tādu. Tāpēc arī vīriešiem ir pienākums pretoties šim arhaismam.
Pieņēmums, ka šis lēmums neskar Latviju, ir aplams. Vietējie politiskie spēki, kas sludina „dabiskās” ģimenes, tikumību skolā, sievietes pienākumu dzemdēt, utt., un citādi veicina klusumu ap seksualitātes, reproduktīvās veselības u.c. jautājumiem noteikti jūtas iedvesmoti.
Lēmums nav „pro-life”. Ja tas tāds būtu, tad konservatīvie tikpat ļoti uztrauktos par sievietes finansiālo un materiālo varu nodrošināt sev un bērnam veselīgu, laimīgu dzīvi. Lēmums ir primitīva, instinktīva reakcija uz pieaugošo sievietes lomu sabiedrībā.
Simbolisms izpaužas arī tajā, ka lēmuma efekti disproporcionāli ietekmēs sievietes, kas jau ir pakļautas sociālai spriedzei – trūcīgas, etniski marginalizētas, utt. Aborta aizliegums ir ne tikai morāls, bet arī ekonomisks projekts, kas palielina sieviešu ievainojamību.
Sieviešu pieaugošā finansiālā atkarība no vīriešu partneriem ir tikpat lielā mērā viens no lēmuma mērķiem, nostiprināt „ģimenisku” attiecību modeli, kur lēmumus pieņem vīrietis un sievietei ir jāpakļaujas. Vardarbība ģimenē ir neizbēgamas sekas - tā caurvij visu sabiedrību.
Lēmums paredz, ka sievietes loma sabiedrībā ir veikt neapmaksātu aprūpes (care) darbu: - dzemdējot un audzinot bērnus, - aprūpējot „maizes pelnītāju”, - uzturot visu ekonomisko sistēmu kā tādu, bez atbilstoša sociālā statusa un varas.
Aborta aizliegums iet kopsolī ar citām sociālās varas formām, ko sludina konservatīvie – ieteikumi sievietei ģērbties „atbilstoši”, neprovocēt vīriešu uzmanību, neiet nekur vienatnē, utt. Šie ir mērķtiecīgi centieni degradēt sievietes un nodrošināt viņu bezierunu pakļautību
Tomēr vēsture skaidri apliecina, ka šie centieni ir lemti neveiksmei. Sievietes un sabiedrība kopumā radīs jaunas iespējas, lai ne tikai pretotos barbariskām idejām, bet vēl vairāk nostiprinās sievietes brīvību, kas galu galā ir visas sabiedrības brīvības jautājums.
Balsot vēlēšanās ir svarīgi, lai novērstu fundamentālistu nokļūšanu pie varas, tomēr tikpat svarīgi ir: - aktīvi par šo runāt ar draugiem, ģimeni; - atbalstīt NVO (piemēram, @centrsmarta); - organizēt protestus pret reakcionāriem lēmumiem.
* partijas kandidāts finanšu ministra amatam
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
