Dzelzceļš satiksmes ministram nav prioritāte. Atšķirībā no "airBaltic"
Aivars Strakšas21.06.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Vikipēdijā
24.06.2022. 07:19»
NeFakts
Ar tādām kompensācijām neizmet no darba. Drīzāk Linkaits atpirkās. Turklāt summa ne tikai par 2019. gadu, bet par vēl diviem gadiem uz priekšu. Tātad par trim gadiem. Būtu interesanti uzzināt kāpēc Linkaitim bija svarīgi, lai Bērziņš un Strakšas divus gadus nemaisītos pa kājām. Bet to zina tikai Linkaits...
Atbilde, vairāk kā loģiska, tāļuks ir šķēļuka cilvēks. Lembis un nu jau sabrukušais zzs zaudēja šajā šaha partijā. Piedevām neviens neticēja, ka šķēļuks vienosies ar jenotiem iesēdināt lembuku.
Cena, nozagt elektrifikācijas naudu un ietupināt konkurentu
jaajaa
22.06.2022. 13:18...vienkāršs uzbrauciens ministram vēlēšanu sakarā...vienā brīdī LDZ, tāpat kā tagad Airbaltic, savā paspārnē būs spiesta pārņemt EK...nav jau citas izejas...un to kravu pārvadāšanas infrastruktūru, visdrīzāk, var mierīgi likvidēt, vairs nevajadzēs...
Uģis Maigonis
22.06.2022. 12:28visu izdarīja pirms Tāļa, tāpēc dzelzceļš satiksmes ministram nav prioritāte, bet lidsabiedrībā ir stabilas iestrādes no vecajiem laikiem.
čekas č škles nebūtu atbalstījuši puķinu
22.06.2022. 11:19»
Lasītājs
Ja tranzītu no Krievijas, mūsu politiķi pazaudēja, tad dzelzceļš ir jālikvidē. Pasažieru pārvadājumi nekur pasaulē nav rentabli un uzturēt dzelzceļu nevar
tups novads
NeFakts
22.06.2022. 10:41»
fakts
Kurš nu te būtu runājis par algām, bet ne jau Strakšas, kurš 2019,gadā no LDz saņēma 286330.80 EUR par nepilnu gadu, jo jūlija beigās tika no turienes izmests
Ar tādām kompensācijām neizmet no darba. Drīzāk Linkaits atpirkās. Turklāt summa ne tikai par 2019. gadu, bet par vēl diviem gadiem uz priekšu. Tātad par trim gadiem. Būtu interesanti uzzināt kāpēc Linkaitim bija svarīgi, lai Bērziņš un Strakšas divus gadus nemaisītos pa kājām. Bet to zina tikai Linkaits, nu un viņa rokaspuši dzelzceļa padomē Liepiņš un Ceplis, kurus Linkaits ielika, kad iepriekšējā Padome negribēja vai nevarēja pildīt ministra uzdevumu.
ja
22.06.2022. 10:12»
ASV protektorāts Latvija
Vemjotība ne tikai dzelzceļu, bet visu valsti ātri nolaidīs uz grunts
ja nepamanīji - tas ir jau izdarīts.
uz krieviju un čangaliju gan nevajag dzezceļu
22.06.2022. 08:41»
formula
Domāju ,ka bazārs ,pirmkārt, ir par to ,ka Latvijai
pa kuru ievest tankus.......................................................
taču škeles ļeščinšķa jeb čekas 'bizness'
22.06.2022. 08:39»
valdis
Daudz bagātākas valstis vairs nestutē aviokompānijas.Mums par katru cenu cenšas mironi reanimēt.Laikam lai x stundā būtu ar ko aizlidot
lidosta
vienu vietu nosauciet
22.06.2022. 08:36kur it Gudrs Saimnieks!? visur čangaļu kalpu gals...grābt grābt grābt un kak ņibuģ.........Jausudrabiņa aijas
valdis
22.06.2022. 05:47Daudz bagātākas valstis vairs nestutē aviokompānijas.Mums par katru cenu cenšas mironi reanimēt.Laikam lai x stundā būtu ar ko aizlidot.
Mara
22.06.2022. 05:16Savas ministrēšanas sākumā Linkaits ne reizi vien uzsvēra un atkārtoja: dzelzeļš ir satiksmes mugurkauls...
fakts
22.06.2022. 04:54Kurš nu te būtu runājis par algām, bet ne jau Strakšas, kurš 2019,gadā no LDz saņēma 286330.80 EUR par nepilnu gadu, jo jūlija beigās tika no turienes izmests.
formula
21.06.2022. 22:38»
Normāli
Par ko vispār bazārs
Domāju ,ka bazārs ,pirmkārt, ir par to ,ka Latvijai
tāds airBaltic vispār nav vajadzīgi drausmīga tautas naudas izgāšana podā ,kur nu vēl viesstrādniekam miljons gadā.
ASV protektorāts Latvija
21.06.2022. 20:52Vemjotība ne tikai dzelzceļu, bet visu valsti ātri nolaidīs uz grunts.
Lasītājs
21.06.2022. 20:12Ja tranzītu no Krievijas, mūsu politiķi pazaudēja, tad dzelzceļš ir jālikvidē. Pasažieru pārvadājumi nekur pasaulē nav rentabli un uzturēt dzelzceļu nevar.
Antūns
21.06.2022. 19:54TAs tāpēc, ka tie kas aizlido, sūta naudu uz mājām, bet tie kas aizbrauc ar vilcienu- pigu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
