Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Dvēseles sanatorija

Arturs Priedītis
04.01.2014.
Komentāri (47)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums „Ko darīt?” šodien ir sakramentāls. Kā jau tas pieklājas sakramentālai izpausmei, jautājums reizē ir gan maģisks, gan tradicionāls un plaši pazīstams.

Jautājums ir maģisks tāpēc, ka asociējas ar maģisko apli – burvju loku, apstākļiem un parādību virkni, no kuras nevar atbrīvoties. Viena daļa no tiem cilvēkiem, kuri jautā „Ko darīt?”, faktiski negaida pozitīvu atbildi, jo reāli netic pozitīvas atbildes iespējamībai.

Viņi netic, ka būs iespējams izrauties no mūsdienu dzīves vispārējās destrukcijas un degradācijas. Viņi netic, kā arī turpmāk nenāksies ik uz soļa izjust antropoloģiskās katastrofas un  noziegumu brīvības klātbūtni. Viņi nelolo cerības, ka kādreiz atkal cieņā būs garīgums, intelektuālisms, racionālisms, īsta māksla, zinātne, izglītība. Viņi netic gaišai nākotnei un uzskata, ka turpmāk būs vēl drūmāka dzīve. Viņi pret dzīvi izturas kā pret turbulentu plūsmu, kad tumsonības un pagrimuma virpuļi arvien dziļāk un dziļāk visu ierauj savā drausmīgajā atvarā un no tumsonības un pagrimuma virpuļu fatālās plūsmas nav iespējams izrauties.

Savukārt jautājums ir tradicionāls un plaši pazīstams tāpēc, ka pašlaik vēl ir daudz saprātīgu cilvēku, kuri paļaujas uz optimistisku atbildi jautājumā „Ko darīt?”. Pateicoties viņiem, jautājums pašlaik ir tradicionāls un plaši pazīstams. Piemēram, internetā to regulāri uzdod daudzi iedzīvotāji.

Tie ir garīgi spēcīgi cilvēki, kuru gribasspēku nav salauzusi vispārējā seklā un vulgārā dzīves baudīšanas mānija, postmodernisma estētiskās „koncepcijas”, deģenerātu kundzība izglītības biznesā, šarlatānu pseidozinātne. Viņi negrasās padoties vispārējām melnajām tendencēm un vēlas konkrēti kaut ko darīt gan savā labā, gan savu bērnu nākotnes labā. Viņi grib saņemt optimistisku un konstruktīvu atbildi uz minēto jautājumu.

Atbildēt uz jautājumu „Ko darīt?” var dažādi.

Vispirms var paskaidrot, ka cilvēku dzīve arī turpmāk radikāli un strauji mainīsies. Viss notiks ne lēnākā tempā un ne mazākā vērienā, kādā notika līdz šim aizvadītajos apmēram 40 gados.

Mēs dzīvojam ļoti pārgalvīgā (drastiskā) pārejas laikmetā. Katram no mums tāpēc ir jābūt psiholoģiski gatavam tikties ar visdažādākajām anomālijām – novirzēm no normas un vispārējām likumībām.

Mums ir jāsaprot, ka bez anomālijām nav bijis neviens pārejas laikmets. Turklāt mūsu pārejas laikmets ir visodiozākais no visiem līdzšinējiem pārejas laikmetiem cilvēces vēsturē. Tātad tāds pārejas laikmets, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi, šķiet nevēlams un atbaidošs. Zināma stabilitāte var iestāties tikai mūsu gadsimta otrajā pusē, kad būs radusies pavisam cita kultūra, salīdzinot ar līdzšinējo kultūru.

Acīmredzot jau pašlaik veidojas jaunā kultūra. Bet tas nozīmē, ka sociumā jau tagad valda antagonisms – neatrisināmas pretrunas starp sabiedrības slāņiem. Līdzšinējās kultūras autori (vecākā paaudze) nespēj iedzīvoties jaunās kultūras parādībās. Viņi dusmojas uz jaunās kultūras veidotājiem (jauno paaudzi), kuri jaunajos apstākļos jūtas ērti, apmierināti un no kuriem dumjākā daļa atklāti ņirgājas par līdzšinējās kultūras patriotiem.

Rietumu civilizācijas vēsturē tā tas vienmēr bija pārejas laikmetos. Teiksim, Aspazijas un Raiņa  paaudze („Jaunās strāvas” paaudze) ļoti pamatīgi izjuta savu vecāku un vecvecāku („tautībnieku” paaudžu) neapmierinātību ar jaunatnes dzīves stilu, normām, vērtībām. Aspazijas senčiem nepatika meitas aizraušanās ar sievietes emancipācijas (feminisma) problemātiku, kas liecināja par sievietes mūžsenās misijas likvidēšanu.

Bažas par nespēju izrauties no turbulentās plūsmas ir pamatotas. Diemžēl pie mums ļoti pamatotas, jo mūsu šodienas dzīves  tubulentumam ir ļoti būtiskas antropoģenētiskās saknes.

No antropoģenētiskā viedokļa Rietumu civilizāciju var iedalīt divās grupās. Vienā grupā ietilpst tās tautas, kuru antropoģenētiskais process ir virzījies normāli un tāpēc normāli notiek arī kultūras tradīciju un vērtību pārmantošana,  šajā jomā nepieļaujot kardinālu pārrāvumu.

Otrā grupā ietilpst tās tautas, kuru antropoģenētiskais process ir virzījies nenormāli, apzināti iznīcinot vairākas paaudzes un pie tam iznīcinot tautas genofonda visvērtīgāko daļu. Šajā grupā ietilpstošās tautas pašlaik ir vispamatīgāk ierautas turbulentajā plūsmā, jo praktiski nav neviens sociālais slānis, kas nodrošinātu kultūras tradīciju un vērtību normālu pārmantošanu.

Saprotams, runa ir par sociālistisko Austrumeiropu un īpaši Krievijas impērijas tautām, un to šausmīgo grēku - revolūciju 1917.gadā. Kā zināms, revolūcijas rezultātā tika iznīcināta aristokrātija un buržuāzija. Tāpēc XX gadsimtā antropoģenēzes procesā visu nosacīja tie sociālie slāņi, kuri netika iznīcināti un varēja dod attiecīgo cilvēcisko kvalitāti. Tā izrādījās tāda līmeņa kvalitāte, kas pēc sociālisma sabrukuma praktiski nav spējīga pārvarēt turbulento plūsmu. Turpretī otrā, Rietumeiropas, grupā pašlaik eksistē gan pilnvērtīga aristokrātija, gan buržuāzija, spējot nodrošināt ļoti pamatīgu pretuzbrukumu mūsdienu vispārējām melnajām tendencēm un savā kultūrā nepieļaujot turbulento plūsmu.

Latviešiem nekad nav bijusi ne aristokrātija, ne īsta buržuāzija. No XIX gs. samērā strauji augošā latviešu jaunburžuāzija XX gs. tika iznīcināta. Tāpēc tagad latvieši ir tik pamatīgi ierauti turbulentajā plūsmā, ka stāvoklis liekas bezcerīgs.

Bezcerīgs stāvoklis ir arī tāpēc, ka mūsu mentalitātē ir viena specifiska nianse; proti, mēs nemīlam un nekad neatbalstām savas tautas gudrākos un godīgākos cilvēkus. Tāpēc mums nevar rasties sociālais spēks (slānis), kas pretotos turbulentai plūsmai un nodrošinātu kultūras tradīciju un vērtību normālu pārmantošanu. Praktiski tas pašlaik nozīmē, ka pie mums mežonis skolo vēl lielāku mežoni, pseidozinātnieki uzcūko pseidozinātni, pseidorakstnieki uzsmērē pseidoliteratūru. Tas ir maģisks un nolādēts aplis - turbulents aplis. Pie tam drīz vairs nebūs vecākā paaudze, kura atceras īstu mākslu, zinātni, izglītību, morālo un tikumisko audzināšanu.

Atbildot uz sakramentālo jautājumu, noteikti ir jāpaskaidro viens moments. Proti, cilvēku zināma daļa vienmēr ir pratusi pārvarēt pārejas laikmeta grūtības. Arī pašlaik daudzi jau ir paši atbildējuši uz jautājumu „Ko darīt?”. Viņi jau dzīvo relatīvi pilnvērtīgu dzīvi, un nav tik svarīgi, ka lielākā daļa šo pilnvērtīgo dzīvi ir izvēlējusies instinktīvi no pašaizsardzības viedokļa un nemaz nezina, kādos vārdos viņu izvēli analizē un apkopo zinātne. Viņi var nezināt, ka līdzīgi rīkojas ļaudis arī citās zemēs un ka viņu izvēle patiesībā sasaucas ar jaunu mūsdienu tendenci, kas principā ir dvēseles sanatorija vispārējās destrukcijas un degradācijas atmosfērā.

Mūsdienu dvēseles sanatorija ir subkulturācija. Kultūras subkulturācija ir visjaunākā laikmeta tendence. Radušās ir dažādas reģionālās, etnokulturālās, reliģiskās, dženderiskās, demogrāfiskās, seksuālās, profesionālās orientācijas grupas. Katrai no tām piemīt vairāk vai mazāk izteikta sava identitāte, savas intereses, normas, vērtības. Šajās grupās cilvēki jūtas garīgi pilnvērtīgi; viņi ir starp savējiem, un visiem no viņiem ir kopējas intereses, vērtības, ideāli. Viņu pasākumos piedalās tikai savējie; pasākumos valda radošais gars un vēlme realizēt noteiktus dzīves mērķus.

Mūsdienu sabiedrības masās vairs nepastāv kopīgas intereses un vērtības. Šajā ziņā sociālā likumsakarība ir jocīga: jo sabiedrībā ir lielāka destrukcija un degradācija, jo sabiedrības masas ir mazāk integrētas un konsolidētas kopīgo interešu un vērtību realizācijai. Citiem vārdiem sakot, jo tumšāka sabiedrība, jo tajā mazāka vienotība.

Mūsdienu pasaulē rodas jaunas identitātes grupas – subkultūras identitātes, kuras balstās uz subkultūras dalībnieku kolektīvās solidaritātes principu, vecumu, dzimumu, sociālā un profesionāla statusa specifisku izpratni. Subkultūrās funkcionē savs autoritāšu un simbolikas repertuārs. Kolektīvais (valstiskais, nacionālais, etniskais) autoritāšu un simboliskais panteons sāk marginalizēties un izzust. Tā vietu ieņem attiecīgās subkultūras lokālais panteons.

Subkultūras pašlaik aptver sabiedrības lielāko daļu. Šodienas kultūra faktiski veidojas no subkultūru summas un ir sava veida subkultūru koalīcija.

Rietumu civilizācijā subkultūras radās pēc II Pasaules kara jauniešu aprindās, vēloties veidot un apliecināt savu dzīves stilu. Lielā mērā tas bija savdabīgs protests pret pastāvošo buržuāzisko kultūru. Jaunieši pret to izturējās kā pret mietpilsonisku, stagnatīvu un konservatīvu izpausmi.

Jauniešu pirmās subkultūras dēvēja par kontrkultūru. Kontrkultūras jēdziena lietojums saglabājies līdz mūsdienām. Taču tagad ir skaidrs, ka jaunajos apstākļos subkultūras jēdziena lietojums ir jāpārskata. Subkultūras vairs nedrīkst saistīt tikai ar protestējoša rakstura kontrkultūru. Subkultūras vairs neasociējās tikai ar negatīviem fenomeniem, kā tas bija līdz šim, runājot par jauniešu formējumiem (hipijiem, pankiem, skinhediem u.c.).

Sociuma garīgās un materiālās dzīves funkcionēšana subkultūru formātā liecina par kardinālām izmaiņām sabiedrībā. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir dažādu marginālu minoritāšu (subkultūru) izvirzīšanās sabiedrības priekšplānā. Ne velti šodien ir populārs jēdziens „minoritāšu sacelšanās”. Runa nav tikai par etniskajām minoritātēm un to tiesību aizstāvību. Runa ir par subkultūrām (reliģiskajām, seksuālajām, profesionālajām, izklaides, atpūtas veidu un dažādu hobiju grupām), kuras var uzskatīt par savdabīgām minoritātēm ar savu lokālo kultūru un marginālajām intencēm. Šodienas sociumā ir izveidojies tāds stāvoklis, ka minoritātes (subkultūras) ir pārvērtušās par vairākumu, un šajā majoritātē var nostiprināties savstarpējā solidaritāte.

Tomēr pagaidām par subkultūru savstarpējo solidaritāti runāt ir pāragri. Gluži pretēji, - subkultūras ir aizņemtas ar sevi un savām iekšējām problēmām. Atsevišķi zinātnieki tāpēc metaforiski izsakās par cilšu, cilšu psiholoģijas un cilšu kultūras atdzimšanu mūsdienās, jo subkultūras liecinot par mūsdienu cilvēku atgriešanos pirmatnējās sabiedrības līmenī, kad dominēja grupu solidaritāte. Tamlīdzīgu principā pamatotu ironisko kritiku stimulē vienaldzība, demonstratīvā ieraušanās sevī un sociālais infantilisms, kas vērojams subkultūru idejiskajā pašapmierinātībā un tendencē konsekventi uzturēt garīgi hermētisku sienu ar pārējo vidi.

Domājams, šodien savu subkultūru, dvēseles sanatoriju, visgrūtāk ir iegūt sociālā altruisma pārņemtajiem cilvēkiem, kuros dominē nesavtīga gādība par citiem un gatavība uzupurēties citu labā. Tādi cilvēki ir dzīvojuši visos laikos un visās, pat vistumšākajās, sabiedrībās. Arī tagad Latvijā ir tādi cilvēki, kuri ir ļoti nobažījušies par savas tautas un valsts likteni. Viņi vēlas konkrēti rīkoties, lai kaut vai nedaudz mazinātu vispārējo pagrimumu un sabrukumu.

Subkultūras formāts ar savu hermētisko sienu, apzināti norobežojoties no valsts un nācijas politikas, sociālā altruisma pārņemtajiem cilvēkiem nav pieņemams, jo viņi vēlas darboties visa sociuma labā un dot savu ieguldījumu valsts politikā. Viņiem nav pieņemama līdzdalība šodienas politiskajās partijās, jo tajās priekšplānā ir nauda un manta. Sociālā infantilisma apstākļos, kad ļoti daudzi ir ierāvušies sevī vai arī ir apmierināti ar savas subkultūras sniegto gandarījumu, ļoti grūti ir izveidot savu partiju, kurā priekšplānā būtu nacionālie ideāli un nacionālie mērķi. Vārdu sakot, sociālā altruisma pārņemtie cilvēki mūsu sabiedrībā ir visvairāk saistīti ar turbulento plūsmu. Tas ir paradoksāls un drūms fakts, un neko labu nesola mums visiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...