Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), otrdien Pietiek skaidrojot, kādēļ 21. februāra rītā lidojumam ar airBaltic reisu uz Briseli izvēlējies dārgo biznesa, nevis daudzkārt lētāko ekonomisko klasi, nav bijis līdz galam precīzs. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” bija Dūklava skaidrojums. Izrādās, lidot biznesa klasē ir ministra paša izvēle – normatīvie akti tādas tiesības dod, bet nekur nav noteikts, ka ministriem pienāktos lidot tikai un vienīgi biznesa klasē. airBaltic mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka, pērkot biļetes uz nākamās pirmdienas reisu, ceļojums uz Briseli biznesa klasē vienā virzienā izmaksātu 567 latus, bet ekonomiskajā daudzkārt lētāk – 135 latus.
Ceļa izdevumus uz Eiropas Savienības Padomes darba grupām un sanāksmēm tiešām 100% apmērā apmaksā ES Padome. Tomēr ES Padome nav noteikusi, ka biļetes lidojumiem ir jāiegādājas biznesa klasē, Pietiek informēja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis. Latvijā biļešu iegāde notiek saskaņā ar 2010. gada 12. oktobra Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Tajos noteikts, ka lidojumi biznesa klasē konkrētām amatpersonām var tikt veikti saskaņā ar šiem noteikumiem. Pēc noteikumiem gan neizriet, ka aviobiļešu iegāde biznesa klasē šo kategoriju amatpersonām būtu obligāta.
Pietiek jau rakstīja: par zemkopības ministra biznesa klases lidojumu ziņoja kāds lasītājs, kurš uz Briseli 21. februārī devies ar to pašu airBaltic reisu. „Šodien ar airBaltic rīta reisu uz Briseli devās zemkopības ministrs Dūklavs, taču problēmu saskatu tajā, ka ministrs lidoja biznesa klasē, kaut gan vairāk kā trešdaļa lidmašīnas bija tukša. Vēl bez Dūklava biznesa klasē sēdēja kāds ierēdnis, taču visvairāk pārsteidza tas, ka šis ierēdnis, kas sēdēja blakus Dūklavam, ik pa laikam devās uz ekonomisko klasi runāties ar vēl kādu ministrijas darbinieci,” par saviem novērojumiem raksta Pietiek lasītājs.
Zemkopības ministra atbilde, kādēļ viņš izvēlējies lidot dārgajā biznesa klasē, bija strupa: „Tāpēc, ka man šīs biļetes apmaksā Brisele!” Pirmdien, 21. februārī, Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, uz kuru devās Dūklavs, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Šajā sanāksmē Dūklavs aizstāvējis līdzvērtīgu Lauku attīstības programmas finansējumu visām ES dalībvalstīm. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” Pietiek skaidroja Dūklavs. Tādēļ viņam līdzās biznesa klasē sēdējis viens ierēdnis, bet cits – ekonomiskajā klasē.
Diskusijas par ministru un augstu ierēdņu ceļošanu biznesa klasē ir raisījušās arī iepriekš. Lai gan esošais regulējums ministrijām ļauj brīvi izvēlēties ministriem, ministriju valsts sekretāriem un parlamentārajiem sekretāriem rezervēt biļetes biznesa klasē, ne visi šādu greznību atļaujas. Turklāt īsajos lidojumos biznesa klases izmantošana tiek uzskatīta vairāk par prestiža un statusa apliecinājumu, nevis reālu atšķirību servisa kvalitātē.
Tā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis Pietiek atzina, ka darba lidojumos uz Eiropas galvaspilsētām izmanto ekonomisko klasi. „Mēs nevaram atļauties biznesa klasi,” atzina ĀM valsts sekretārs. Tomēr, ja jādodas pāri okeānam, Teikmanis izmantojot biznesa klasi, kas sniedz lielākas ērtības, „jo man tajā otrajā galā arī jājūtas kā cilvēkam un jāspēj strādāt”.
Starp amatpersonām, kurām Ministru kabineta noteikumi ļauj pretendēt uz ceļošanas izdevumu apmaksu biznesa klasē, minami Valsts prezidents, premjers, ministri, valdības oficiālo delegāciju vadītāji, kuras ir pilnvarotas vest sarunas Latvijas Republikas vārdā, tāpat Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāji, ģenerālprokurors, Valsts kontrolieris, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, vēstnieki, specializētie atašeji, ministriju valsts sekretāri un parlamentārie sekretāri, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs, Aizsardzības ministrijas un militārie pārstāvji starptautiskajās organizācijās, kā arī republikas pilsētu un novadu domju priekšsēdētāji.
Kārtību, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz ES Padomes darba grupu sanāksmju un ES Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ, regulē Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnijā izdota speciāla instrukcija. Tā tikai skaidro kārtību, kā var saņemt ceļam iztērētos līdzekļus. Nacionālā koordinējošā institūcija, kas apsaimnieko Padomes finanšu līdzekļus, kuri saskaņā ar Padomes ģenerālsekretāra lēmumu paredzēti Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu segšanai, ir Ārlietu ministrija. Ceļa izdevumi tiek segti no attiecīgās institūcijas budžeta līdzekļiem, un pēc attiecīgu dokumentu (biļešu un apmaksu apliecinošu dokumentu) iesniegšanas ceļa izdevumiem iztērētos līdzekļus institūcijas budžetā atmaksā Ārlietu ministrija.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
