Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), otrdien Pietiek skaidrojot, kādēļ 21. februāra rītā lidojumam ar airBaltic reisu uz Briseli izvēlējies dārgo biznesa, nevis daudzkārt lētāko ekonomisko klasi, nav bijis līdz galam precīzs. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” bija Dūklava skaidrojums. Izrādās, lidot biznesa klasē ir ministra paša izvēle – normatīvie akti tādas tiesības dod, bet nekur nav noteikts, ka ministriem pienāktos lidot tikai un vienīgi biznesa klasē. airBaltic mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka, pērkot biļetes uz nākamās pirmdienas reisu, ceļojums uz Briseli biznesa klasē vienā virzienā izmaksātu 567 latus, bet ekonomiskajā daudzkārt lētāk – 135 latus.
Ceļa izdevumus uz Eiropas Savienības Padomes darba grupām un sanāksmēm tiešām 100% apmērā apmaksā ES Padome. Tomēr ES Padome nav noteikusi, ka biļetes lidojumiem ir jāiegādājas biznesa klasē, Pietiek informēja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis. Latvijā biļešu iegāde notiek saskaņā ar 2010. gada 12. oktobra Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Tajos noteikts, ka lidojumi biznesa klasē konkrētām amatpersonām var tikt veikti saskaņā ar šiem noteikumiem. Pēc noteikumiem gan neizriet, ka aviobiļešu iegāde biznesa klasē šo kategoriju amatpersonām būtu obligāta.
Pietiek jau rakstīja: par zemkopības ministra biznesa klases lidojumu ziņoja kāds lasītājs, kurš uz Briseli 21. februārī devies ar to pašu airBaltic reisu. „Šodien ar airBaltic rīta reisu uz Briseli devās zemkopības ministrs Dūklavs, taču problēmu saskatu tajā, ka ministrs lidoja biznesa klasē, kaut gan vairāk kā trešdaļa lidmašīnas bija tukša. Vēl bez Dūklava biznesa klasē sēdēja kāds ierēdnis, taču visvairāk pārsteidza tas, ka šis ierēdnis, kas sēdēja blakus Dūklavam, ik pa laikam devās uz ekonomisko klasi runāties ar vēl kādu ministrijas darbinieci,” par saviem novērojumiem raksta Pietiek lasītājs.
Zemkopības ministra atbilde, kādēļ viņš izvēlējies lidot dārgajā biznesa klasē, bija strupa: „Tāpēc, ka man šīs biļetes apmaksā Brisele!” Pirmdien, 21. februārī, Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, uz kuru devās Dūklavs, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Šajā sanāksmē Dūklavs aizstāvējis līdzvērtīgu Lauku attīstības programmas finansējumu visām ES dalībvalstīm. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” Pietiek skaidroja Dūklavs. Tādēļ viņam līdzās biznesa klasē sēdējis viens ierēdnis, bet cits – ekonomiskajā klasē.
Diskusijas par ministru un augstu ierēdņu ceļošanu biznesa klasē ir raisījušās arī iepriekš. Lai gan esošais regulējums ministrijām ļauj brīvi izvēlēties ministriem, ministriju valsts sekretāriem un parlamentārajiem sekretāriem rezervēt biļetes biznesa klasē, ne visi šādu greznību atļaujas. Turklāt īsajos lidojumos biznesa klases izmantošana tiek uzskatīta vairāk par prestiža un statusa apliecinājumu, nevis reālu atšķirību servisa kvalitātē.
Tā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis Pietiek atzina, ka darba lidojumos uz Eiropas galvaspilsētām izmanto ekonomisko klasi. „Mēs nevaram atļauties biznesa klasi,” atzina ĀM valsts sekretārs. Tomēr, ja jādodas pāri okeānam, Teikmanis izmantojot biznesa klasi, kas sniedz lielākas ērtības, „jo man tajā otrajā galā arī jājūtas kā cilvēkam un jāspēj strādāt”.
Starp amatpersonām, kurām Ministru kabineta noteikumi ļauj pretendēt uz ceļošanas izdevumu apmaksu biznesa klasē, minami Valsts prezidents, premjers, ministri, valdības oficiālo delegāciju vadītāji, kuras ir pilnvarotas vest sarunas Latvijas Republikas vārdā, tāpat Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāji, ģenerālprokurors, Valsts kontrolieris, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, vēstnieki, specializētie atašeji, ministriju valsts sekretāri un parlamentārie sekretāri, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs, Aizsardzības ministrijas un militārie pārstāvji starptautiskajās organizācijās, kā arī republikas pilsētu un novadu domju priekšsēdētāji.
Kārtību, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz ES Padomes darba grupu sanāksmju un ES Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ, regulē Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnijā izdota speciāla instrukcija. Tā tikai skaidro kārtību, kā var saņemt ceļam iztērētos līdzekļus. Nacionālā koordinējošā institūcija, kas apsaimnieko Padomes finanšu līdzekļus, kuri saskaņā ar Padomes ģenerālsekretāra lēmumu paredzēti Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu segšanai, ir Ārlietu ministrija. Ceļa izdevumi tiek segti no attiecīgās institūcijas budžeta līdzekļiem, un pēc attiecīgu dokumentu (biļešu un apmaksu apliecinošu dokumentu) iesniegšanas ceļa izdevumiem iztērētos līdzekļus institūcijas budžetā atmaksā Ārlietu ministrija.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
