Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), otrdien Pietiek skaidrojot, kādēļ 21. februāra rītā lidojumam ar airBaltic reisu uz Briseli izvēlējies dārgo biznesa, nevis daudzkārt lētāko ekonomisko klasi, nav bijis līdz galam precīzs. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” bija Dūklava skaidrojums. Izrādās, lidot biznesa klasē ir ministra paša izvēle – normatīvie akti tādas tiesības dod, bet nekur nav noteikts, ka ministriem pienāktos lidot tikai un vienīgi biznesa klasē. airBaltic mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka, pērkot biļetes uz nākamās pirmdienas reisu, ceļojums uz Briseli biznesa klasē vienā virzienā izmaksātu 567 latus, bet ekonomiskajā daudzkārt lētāk – 135 latus.
Ceļa izdevumus uz Eiropas Savienības Padomes darba grupām un sanāksmēm tiešām 100% apmērā apmaksā ES Padome. Tomēr ES Padome nav noteikusi, ka biļetes lidojumiem ir jāiegādājas biznesa klasē, Pietiek informēja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis. Latvijā biļešu iegāde notiek saskaņā ar 2010. gada 12. oktobra Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Tajos noteikts, ka lidojumi biznesa klasē konkrētām amatpersonām var tikt veikti saskaņā ar šiem noteikumiem. Pēc noteikumiem gan neizriet, ka aviobiļešu iegāde biznesa klasē šo kategoriju amatpersonām būtu obligāta.
Pietiek jau rakstīja: par zemkopības ministra biznesa klases lidojumu ziņoja kāds lasītājs, kurš uz Briseli 21. februārī devies ar to pašu airBaltic reisu. „Šodien ar airBaltic rīta reisu uz Briseli devās zemkopības ministrs Dūklavs, taču problēmu saskatu tajā, ka ministrs lidoja biznesa klasē, kaut gan vairāk kā trešdaļa lidmašīnas bija tukša. Vēl bez Dūklava biznesa klasē sēdēja kāds ierēdnis, taču visvairāk pārsteidza tas, ka šis ierēdnis, kas sēdēja blakus Dūklavam, ik pa laikam devās uz ekonomisko klasi runāties ar vēl kādu ministrijas darbinieci,” par saviem novērojumiem raksta Pietiek lasītājs.
Zemkopības ministra atbilde, kādēļ viņš izvēlējies lidot dārgajā biznesa klasē, bija strupa: „Tāpēc, ka man šīs biļetes apmaksā Brisele!” Pirmdien, 21. februārī, Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, uz kuru devās Dūklavs, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Šajā sanāksmē Dūklavs aizstāvējis līdzvērtīgu Lauku attīstības programmas finansējumu visām ES dalībvalstīm. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” Pietiek skaidroja Dūklavs. Tādēļ viņam līdzās biznesa klasē sēdējis viens ierēdnis, bet cits – ekonomiskajā klasē.
Diskusijas par ministru un augstu ierēdņu ceļošanu biznesa klasē ir raisījušās arī iepriekš. Lai gan esošais regulējums ministrijām ļauj brīvi izvēlēties ministriem, ministriju valsts sekretāriem un parlamentārajiem sekretāriem rezervēt biļetes biznesa klasē, ne visi šādu greznību atļaujas. Turklāt īsajos lidojumos biznesa klases izmantošana tiek uzskatīta vairāk par prestiža un statusa apliecinājumu, nevis reālu atšķirību servisa kvalitātē.
Tā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis Pietiek atzina, ka darba lidojumos uz Eiropas galvaspilsētām izmanto ekonomisko klasi. „Mēs nevaram atļauties biznesa klasi,” atzina ĀM valsts sekretārs. Tomēr, ja jādodas pāri okeānam, Teikmanis izmantojot biznesa klasi, kas sniedz lielākas ērtības, „jo man tajā otrajā galā arī jājūtas kā cilvēkam un jāspēj strādāt”.
Starp amatpersonām, kurām Ministru kabineta noteikumi ļauj pretendēt uz ceļošanas izdevumu apmaksu biznesa klasē, minami Valsts prezidents, premjers, ministri, valdības oficiālo delegāciju vadītāji, kuras ir pilnvarotas vest sarunas Latvijas Republikas vārdā, tāpat Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāji, ģenerālprokurors, Valsts kontrolieris, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, vēstnieki, specializētie atašeji, ministriju valsts sekretāri un parlamentārie sekretāri, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs, Aizsardzības ministrijas un militārie pārstāvji starptautiskajās organizācijās, kā arī republikas pilsētu un novadu domju priekšsēdētāji.
Kārtību, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz ES Padomes darba grupu sanāksmju un ES Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ, regulē Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnijā izdota speciāla instrukcija. Tā tikai skaidro kārtību, kā var saņemt ceļam iztērētos līdzekļus. Nacionālā koordinējošā institūcija, kas apsaimnieko Padomes finanšu līdzekļus, kuri saskaņā ar Padomes ģenerālsekretāra lēmumu paredzēti Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu segšanai, ir Ārlietu ministrija. Ceļa izdevumi tiek segti no attiecīgās institūcijas budžeta līdzekļiem, un pēc attiecīgu dokumentu (biļešu un apmaksu apliecinošu dokumentu) iesniegšanas ceļa izdevumiem iztērētos līdzekļus institūcijas budžetā atmaksā Ārlietu ministrija.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
