Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sagādājis amatu 9. Saeimas deputātei, kolēģei no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Sarmītei Pilātei, kura vēlēšanās oktobrī neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu parlamentā. Kopš pērnā gada decembra viņa iecelta valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds valdē. Pilātes alga ir 760 lati, ko bijusī deputāte raksturo ar vārdiem - „ļoti pieticīga”. Zemkopības ministrija šajā fondā ir valsts kapitāla daļu turētāja. Pilāte Pietiek neslēpa, ka amatam viņu uzrunājis personiski ministrs Dūklavs.
„Dūklava kungs uzrunāja, jā, jo es septiņus gadus strādāju banku sistēmā, vadīju GE Money Bank Balvu filiāli, un Lauku attīstības fonds jau ir tāda maza banku sistēma,” Pietiek skaidroja Pilāte. Lauku attīstības fonds ir Zemkopības ministrijas padotībā esošs lauksaimnieku un lauku uzņēmēju atbalsta instruments. Tas nodarbojas ar kredītgarantiju izsniegšanu zemnieku saimniecībām nepietiekama kredīta nodrošinājuma gadījumos. Pilāte Pietiek uzsvēra, ka jaunajā darbā esot ļoti noslogota, strādājot pilnu darba dienu. Lauku attīstības fonda mājaslapā pieejamā informācija rāda, ka janvārī Pilāte saņēmusi 760,86 latu atalgojumu. „Jā, ļoti pieticīga,” par savu algu Pietiek izteicās Pilāte.
Arī iepriekšējā parlamenta sasaukumā Pilāte neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu mandātu. 9. Saeimas deputāta mandātu ieguva tikai 2009. gada jūlijā, kad deputāta mandātu pēc pašvaldību vēlēšanām nolika Krāslavas novada domē ievēlētais Gunārs Upenieks (ZZS).
Līdz tam nepamanītā deputāte Pilāte ziņās un laikrakstu slejās pēkšņi nokļuva 9. Saeimas darba beigās, kad kopā ar kolēģi no ZZS frakcijas Baibu Rivžu negaidīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniedza grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kuru pieņemšana varēja radīt vairāku miljonu latu kaitējumu valsts budžetam un draudēja ar ilgstošas tiesvedības risku. Grozījumi bija labvēlīgi vairākiem simtiem privatizētāju, arī ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli saistītajiem uzņēmumiem, kuri 2008. gadā privatizēja zemesgabalus Andrejsalā.
Pēc mediju un opozīcijas saceltā trokšņa Pilāte un Rivža tikpat negaidīti rītā pirms Saeimas plenārsēdes šos savus priekšlikumus atsauca. „Viņas vienkārši nesaprata, ko iesniegušas – tik triviāli,” tobrīd to skaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Saeimas kuluāros neoficiāli izskanēja, ka abas deputātes tiešām nav sapratušas, kādus priekšlikumus iesniedz, un pavisam noteikti nav tos izstrādājušas, bet bijušas tikai „pastnieces”. To, ka nav pašu iesniegto priekšlikumu autores, toreiz neslēpa ne Rivža, ne Pilāte – tie viņu rokās nākuši caur ZZS frakcijas konsultantiem. Neoficiāli izskanēja versija, ka šo likuma grozījumu virzīšana un atbalstīšana varētu būt daļa no vienošanās, ko ZZS bija gatavi maksāt kā pateicību par Tautas partijas deputātu, iespējams, pirms tam sniegto atbalstu, nenobalsojot par Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
