Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zemkopības ministrija norobežojas no jebkādas atbildības par Pietiek jau vairāk aprakstītajām "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņām", kuru ietvaros Latvijas iedzīvotāju iepazīstināšana ar pienu, piena produktiem un aitas gaļu saskaņā ar šo kampaņu organizētāju iecerēm tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas vien izmaksās vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Pietiek šodien publicē ministrijas sagatavotās atbildes par šo tēmu, no kurām gan skaidri izriet - Jāņa Dūklava vadītā ministrija tomēr paklusām ir pieņēmusi "starplēmumus" par abu projektu atbalstīšanu.

"Zemkopības ministrija nelemj par iepirkumiem, kā arī nevērtē īstenotājorganizācijas (pasākumu izpildītāja) atbilstību. Zemkopības ministrija savas kompetences ietvaros 2014.gada 28.novembrī lēma par iesniegto programmu atbilstību kvalitātes kritērijiem, kas noteikti MK 31.10.2006.  noteikumu Nr. 894 13.punktā (programmas vispārējie mērķi; programmas kvalitāte un efektivitāte; programmas nozīme Eiropas Savienībā; programmas rentabilitāte).

Iepirkuma organizēšanas kompetence noteikta EK Regulas Nr.501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula Nr.3/2008 par informāciju un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs, 8.panta 3.punktā, kas paredz, ka programmu īstenošanai katra programmas iesniedzēja organizācija konkursa kārtībā izvēlas vienu vai vairākas īstenotājorganizācijas.

Vēršam uzmanību, ka Zemkopības ministrijas pieņemtie lēmumi par projekta atbalstīšanu ir starplēmumi, kuru spēkā stāšanās iespējama tikai pēc EK labvēlīga lēmuma pieņemšanas..

Zemkopības ministrijas sagatavotās informācijas pieprasīšanai nepieciešams ievērot likumā noteiktās prasības. Proti, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta trešās un ceturtās daļas prasībām gan vispārpieejamas, gan ierobežotas pieejamības informācija pieprasāma rakstveidā vai elektroniskā veidā ar drošu elektronisko parakstu. Turklāt ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas gadījumā nepieciešams norādīt informācijas pieprasījuma pamatojumu un mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Iesniedzējorganizācija, aizpildot standartizētu pieteikumu veidlapu, sadaļā „Vispārējais konteksts – tirgus situācija un pieprasījums” pamato iesniegtās programmas īstenošanas nepieciešamība – šādus pamatojumus abas organizācijas arī iesniedza.

Papildus norādām, ka 2013.gadā izstrādātājā dokumentā „Latvijas aitu audzēšanas nozares attīstības stratēģija līdz 2023.gadam” un 2012.gadā izstrādātājā dokumentā „Piena nozares attīstības virzieni līdz 2020.gadam” tika analizēta un pētīta situācija attiecīgi aitas gaļas un piena nozarēs un izvirzīti darbības virzieni, ar kuru palīdzību tiktu veicināts šo produktu patēriņš. Abos dokumentos kā viens no pasākumiem produktu patēriņa veicināšanai tika paredzēts izstrādāt sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas programmas.

Attiecībā uz līdz šim veiktajām kampaņām šajās nozarēs norādām, ka laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam biedrība „Siera klubs” sadarbībā ar īstenotājorganizāciju SIA “Mārketinga komunikāciju aģentūra AD ASTRA” realizēja programmu „Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem” ar kopējo budžetu 347 978 EUR.

Īstenojot programmu tika sasniegti šādi rezultāti:

o    Piena produktu ražošanas apjomi Mārketinga programmas pētījuma gados pakāpeniski palielinājās;

o    Programmas realizācijas laikā arvien lielāku īpatsvaru eksportā veidoja piena produkti ar lielāku pievienoto vērtību – siers un biezpiens, skābpiena produkti;

o    Aptauju dati apstiprināja, ka apmēram 40% respondentiem ir palielinājies siera, biezpiena un skābpiena dzērienu patēriņš uzturā;

o    Mārketinga programmas norises laikā palielinājās iedzīvotāju skaits, kas ikdienā lieto piena pārstrādes produktus;

o    Programmas ietvaros veiktie mārketinga pasākumi, reklāmas un aktivitātes ir uzrunājušas iedzīvotājus, populārākie informācijas avoti: Latvijas televīzija, „Latvijas avīze” un „Mājas viesis”, stabilu popularitāti bija ieguvuši ikgadējie pasākumi „Piena produktu balle”, arvien lielāks iedzīvotāju skaits piedalījās pasākumos un semināros, lai iegūtu informāciju par sieru, un citiem piena pārstrādes produktiem, to nozīmi un izlietošanas iespējām uzturā.

Reklāmas kampaņas aitu gaļas sektorā līdz šim Latvijā netika veiktas.

Eiropas Savienība atbalsta atsevišķus veicināšanas pasākumus (dalība izstādēs, reklāma, bukletu iespiešana, semināru organizēšana utt.), kas veicina patērētāju izpratni par Eiropas pārtikas augsto kvalitātes līmeni iekšējā (Eiropas Savienības) un ārējā tirgū.

Lauksaimniecības produktu veicināšanas programmas var tikt īstenotas tikai tādās produktu grupās, kuras nosaka Eiropas Komisija.

Atbalstāmais tematu un produktu saraksts norādīts EK Regulā Nr501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula Nr3/2008 par informāciju un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs.

Programmu izstrādā programmas iesniedzējorganizācija (biedrība, nodibinājums, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ražotāju grupa vai ražotāju organizācija), kurā pārstāv konkrēto lauksaimniecības preču grupu, kas ir atbalstāmo produktu sarakstā. Programmu iesniegšana ir balstīta uz brīvprātības principa."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...