Iesaki rakstu: 
„Tāpēc, ka man šīs biļetes apmaksā Brisele!” bija zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) atbilde uz Pietiek jautājumu, kādēļ viņš pirmdienas rītā ar airBaltic reisu uz Briseli devies biznesa, nevis ekonomiskajā klasē, lai gan vietas bijušas brīvas arī ekonomiskajā klasē.
Par zemkopības ministra biznesa klases lidojumu Pietiek ziņoja kāds lasītājs, kurš uz Briseli 21.februārī devies ar to pašu airBaltic reisu. „Šodien ar airBaltic rīta reisu uz Briseli devās zemkopības ministrs Dūklavs, taču problēmu saskatu tajā, ka ministrs lidoja biznesa klasē, kaut gan vairāk kā trešdaļa lidmašīnas bija tukša. Vēl bez Dūklava biznesa klasē sēdēja kāds ierēdnis, taču visvairāk pārsteidza tas, ka šis ierēdnis, kas sēdēja blakus Dūklavam, ik pa laikam devās uz ekonomisko klasi runāties ar vēl kādu ministrijas darbinieci,” par saviem novērojumiem raksta Pietiek lasītājs.
Pirmdien, 21.februārī, Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, uz kuru devās Dūklavs, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Šajā sanāksmē Dūklavs aizstāvējis līdzvērtīgu Lauku attīstības programmas finansējumu visām ES dalībvalstīm. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” Pietiek skaidro Dūklavs. Tādēļ viņam līdzās biznesa klasē sēdējis viens ierēdnis, bet cits – ekonomiskajā klasē.
To apstiprina arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. ES ik gadu iedalot finansējumu katrai dalībvalstij, par ko tiekot segti ministru un atsevišķu ierēdņu ceļa izdevumi, dodoties uz ES oficiālajām sanāksmēm. Tas, ka biļetes tiekot pirktas biznesa klasē, esot Briseles noteikts standarts, saka Teikmanis. Finansējums dalībvalstīm iedalīts ar aprēķinu, ka ceļošana notiks biznesa klasē. Latvija, cik atminas Teikmanis, parasti neiztērējot sev atvēlēto naudu. ĀM valsts sekretārs nevarēja atminēties konkrētu summu, bet iepriekšējos gados tie bijuši aptuveni 500 000 latu, tagad – mazāk. Apmaksas shēma esot tāda, ka katra ministrija pati pērkot biļetes, tad maksājumu apliecinošus dokumentus iesniedzot ĀM, un tā savukārt saņem naudu no Briseles.
airBaltic mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka, pērkot biļetes uz nākamās pirmdienas reisu, ceļojums uz Briseli biznesa klasē vienā virzienā izmaksātu 567 latus, bet ekonomiskajā daudzkārt lētāk – 135 latus.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
