Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jo vairāk lasu juridisko literatūru un iedziļinos mūsu lietu niansēs, jo labāk saprotu, cik neadekvāta, netaisnīga un arī prettiesiska ir bijusi Latvijas tiesu sistēmas represīvā rīcība attiecībā pret mani un citiem apsūdzētajiem [saistībā ar 13. janvāra notikumiem]. Šādā situācijā, kad tiesas darbojas netaisnīgi un prettiesiski, turklāt augstākas instances šīs problēmas nevis novērš, bet piesedz, Valsts prezidents un tā apžēlošanas institūts ir vienīgā taisnīguma atjaunošanas iespēja.

Tas, ka līdz šim ignorējāt aicinājumus atjaunot taisnīgumu attiecībā pret mani, nepārsteidza: gandrīz visas amatpersonas labprāt izvairās no atbildīgu lēmumu pieņemšanas. Tomēr šopavasar sabiedrības sašutums sasniedza tādu intensitāti, ka ignorēt to vairs nevarēja – bija jāreaģē. Jo nav vairs runa par Ansi Ataolu Bērziņu, bet par desmitiem netaisni vajāto un notiesāto, desmitiem salauztu likteņu, un sabiedrība to arvien skaidrāk apzinās. Tas, ka šoreiz reaģējāt izvairīgi, mani pārsteidza – biju cerējis uz lielāku iedziļināšanos un izpratni.

Tāpēc esmu uzrakstījis duci jautājumu, uz kuriem ļoti vēlētos saņemt atbildi no Jums kā no sava Prezidenta un līdzpilsoņa.

1. Par tiesiskumu un orveliskumu.

Viens no tiesiskuma pamatprincipiem ir visu personu vienlīdzība likuma priekšā. Savukārt tādas iekārtas, kur "noteiktu sugu" dzīvnieciņi ir par citiem "vienlīdzīgāki", mēdz saukt par orveliskām – pazīstamā romāna autora vārdā.

Diemžēl 13. janvāra paraugprāvā vienlīdzība netika ievērota, turklāt no paša sākta gala, cik noprotams, – tīši un apzināti. Pats savām acīm redzēju, kā policisti trijatā kājām atspārda vīrieti, kurš pat nepretojas. Pats savām ausīm dzirdēju, kā policists saka: "Tagad paguli zem akmeņiem!" Arī mani tīši noguldīja, nesegtu galvu un sasietām rokām, akmeņu krišanas joslā. (Viens nokrita sprīža attālumā man no galvas.) Publiski izskanēja policijas vadības meli, ka gumijas lodes netika izmantotas, – tie vēlāk tika atmaskoti ar ierindas policistu liecībām. Kā zināms, Edgara Gorbaņa acs tika izšauta tieši ar gumijas lodi. Tad kālab visi apsūdzētie bija tikai civilpersonas, visi liecinieki – tikai policisti? Kālab par amatpersonu pārkāpumiem netika ierosināta neviena lieta – pat disciplināra?

Vai uzskatāt to par normālu un pieņemamu valstī, kura vēlas būt tiesiska, Prezidenta kungs?

2. Par liecībām, kas organizētas ar mērķi veidot Krimināllikuma pantam atbilstošu noziedznieka tēlu.

Daudzas minētās policistu "liecības" sakrita veselām rindkopām – burts burtā, kļūda kļūdā! Es uz to norādīju gan savā tiesas runā, gan publikācijā internetā, tomēr tas neko neietekmēja – nedz tiesas iznākumu, nedz kādu publisku vai nepublisku varas reakciju.

Prezidenta kungs! Vai tad var uzskatīt par tiesiskā valstī pieņemamu situāciju, kad spēka struktūru darbinieki ar "copy&paste" metodi izgatavo un tiesai iesniedz liecības, un tiesa tic tām?

3. Par formālo un substanciālo.

Pirmais ir atbilstība kādiem noteiktiem kritērijiem, tostarp likuma burtam. Otrais – atbilstība būtībai, likuma garam, sabiedrības mērķiem un pasūtījumam. Pat ja nodarījums atbilst formālajiem kritērijiem – likuma pantam, bet nenonāk pretrunā ar likumos definētajām sabiedrības interesēm un ideāliem, tiesai tas būtu "jāsubstancionalizē", proti, jākonstatē, vai tas ir vai nav uzskatāms par noziedzīgu, jo nav tāds pēc savas būtības. Diemžēl Latvijas tiesneši dažkārt grēko, formāli vērtējot nodarījumus, bet substanciālo pusi – tātad sabiedrības pasūtījumu – faktiski ignorējot.

Godātais Prezidenta kungs! Vai Jūs uzskatāt, ka tiesiskā sabiedrībā atzīstams un pieļaujams šāds juridisks formālisms?

4. Par 13. janvāra notikumu kontekstu un piespriestā soda būtību.

Arī vērtējot 13. janvāra notikumus, tiesas rīkojās izteikti formāli: tās nevērtēja substanci – nedz ekonomisko, nedz politisko kontekstu ("Parex" bankas afēru, krīzi-dižķibeli, tautas ignorēšanu no valdības un Saeimas puses, 13. janvāra notikumu vērtējumu sabiedrībā, kā arī to pozitīvo ietekmi gan uz Latvijas ekonomiku, gan politisko kultūru).

XIX gs. izcilais krievu jurists Arkādijs Koni rakstīja, ka daudzi cilvēki nesaprot, kā var atzīt par nevainīgu cilvēku, kurš "atzinies rīcībā", taču var! – ja šo rīcību neuzskata par vainu ("не вменяют в вину"). Tieši tāda bija mana aizstāvības pozīcija: atzinu, ka izsitu Saeimas logu, bet neatzinu tajā vainu, jo rīkojos tautas interesēs.

Tiesa bija tiesīga lemt, ka rīkojos pretlikumīgi un pretēji tautas interesēm, un sodīt mani atbilstoši nodarījuma apjomam. Taču patiesībā mani sodīja manas attieksmes dēļ, sodīja par manu pilsonisko pārliecību, manu aizstāvības pozīciju. Protams, sods izrādījās "demonstratīvi" smagāks par nodarīto – "sargieties runāt to pašu, ko šis"!

Prezidenta kungs, vai Jums šķiet pieņemama šāda tiesu prakse, kas noliedz un izkropļo juridiskās problēmas pašu būtību?

5. Par nosacītā soda un probācijas būtību un sūtību.

Formālā un substanciālā puse vērtējama arī šādā kontekstā. Tā sauktā nosacītā soda jeb pilnā vārdā "soda nosacītās atlikšanas" pamatideja salīdzināma ar Damokla zobenu pār notiesātā galvu, tādējādi viņu motivējot dzīvot bez pārkāpumiem. Savukārt probācijas uzraudzības uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem, kuriem var rasties grūtības šādu dzīvi dzīvot patstāvīgi.

Ir valstis (arī, piemēram, Čehija), kurās nosacīta soda atlikšana iespējama gan bez, gan ar probācijas uzraudzību. Ja tiek piespriests nosacīts sods bez uzraudzības, cilvēkam nav jādara pilnīgi nekas, tikai godīgi jādzīvo; ja notiek pārkāpums, tad tiesa izvērtē soda izpildes iespējas.

Divos spriedumos bija rakstīts, ka man nav jāpiedalās Probācijas dienesta programmās, respektīvi, tas bija nosacīts sods bez uzraudzības. Bet, pat ja pieņemam, ka Sodu izpildes kodekss, kurš paģērē visiem nosacīti notiesātajiem reģistrēties probācijas dienestā, ir stiprāks par individualizētu spriedumu, vienalga saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu 9. daļu tiesa tikai "var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu".

Tātad tiesai nebija jāpieiet jautājumam formāli, virzoties rāmjos "iet – neiet" uz Probācijas dienestu. Tai bija jāizvērtē, vai persona dzīvo godīgu dzīvi un ir integrēta sabiedrībā, respektīvi, vai tiek sasniegts nosacītas atlikšanas un probācijas mērķis. Visi materiāli par manu darbību sabiedrības labā tiesai bija iesniegti, tomēr tiesa tos nevērtēja.

Vai Jums, Prezidenta kungs, liekas pieņemama šāda formāla pieeja, kura noved pie nosacītās atlikšanas un probācijas mērķiem gluži pretēja rezultāta?

6. Par soda samērīgumu.

ES Pamattiesību hartas 49. pantā teikts: "Soda smagums nedrīkst būt nesamērīgs ar noziedzīgā nodarījuma smagumu." Šis princips jāievēro vienmēr neatkarīgi no tā, vai cilvēks atzīst vai neatzīst vainu, iet vai neiet uz kādiem dienestiem. Protams, soda apmērs var svārstīties, bet tikai samērīguma robežās. Arī nosacīts sods ir cietumsods, tas nav "vieglāka veida" sods, respektīvi, tiesa atzīst, ka cilvēks ir pelnījis ieslodzījumu, bet, tā kā "tā ir pirmā reize", to pagaidām neizpilda.

Sakiet, vai par divu sniega piku, tukšas plastmasas pudeles un 2 akmeņu iemešanu pa valsts iestādes ēkas fasādi, kā rezultātā izsista viena loga rūts (nodarījuma skāde apmēram 20–30 LVL), Jūs uzskatāt par samērīgu sākumā 18 mēnešu, vēlāk 20 mēnešu cietumsodu?

7. Par kvalifikāciju un smaguma pakāpi.

Tagadējais LR Krimināllikuma 225. pants – Masu nekārtības – ieviests Staļina laikā, lai institucionalizētu tā saukto kolektīvo vainu un pamatotu represijas. 225. panta jēga ir konkrētus cilvēkus padarīt par sevišķi bīstamiem kriminālnoziedzniekiem. Tā sankcija atšķirībā no citiem pantiem saglabājusies teju sākotnējā apmērā, un pēc šā panta jebkura darbība tiek kvalificēta kā "sevišķi smags noziegums". No tā savukārt izriet arī soda smagums – cietuma slēgtais režīms, kā arī laiks, kad var lūgt apžēlošanu vai priekšlaicīgu atbrīvošanu.

Vai Jūs, Prezidenta kungs, uzskatāt par samērīgu vienas loga rūts izsišanas valsts iestādei, pret kuru oficiāli atļautā mītiņā tovakar izskanēja tik daudz pamatotu (vai nepamatotu) apsūdzību, kvalificēšanu par sevišķi smagu kriminālnoziegumu?

8. Par piekritīgumu un tiesisko paļaušanos.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 641. pantu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu vai pārbaudes laika pagarināšanu, pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta iesniegumu, lietu skata rajona tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu dzīvesvieta ir personas izvēlēta un noteiktā kārtībā deklarēta adrese. Savlaicīgi un paredzētā kārtībā deklarēju dzīvesvietu Rudzātu pagastā, tātad Preiļu rajona tiesas teritorijā. Informēju par to gan Probācijas dienestu, gan Latgales priekšpilsētas tiesu. Tiesiski paļāvos, ka Latgales priekšpilsētas tiesa nepārkāps likumu un nosūtīs lietu pēc piekritības. Tomēr tā nenotika: tiesa izskatīja lietu, kuru tai skatīt nebija tiesību (un lēma mani ieslodzīt).

Vai Jūs, Prezidenta kungs, uzskatāt par pieņemamu, ka tiesa spriež lietu, kuru saskaņā ar likumu tai nav tiesību spriest, respektīvi, pati sev piešķir "pārlikumīgas" pilnvaras?

9. Par izvēli starp godu un brīvību.

Tā kā 13. janvāra process bija "pārlieku ieildzis", tad tiesai bija iespēja pēc tā paša panta piespriest vieglāka veida sodu – naudas sodu, piespiedu darbu vai īslaicīgu arestu. Tomēr tiesa šādi rīkojās tikai "vainas atzīšanas" gadījumos, tādējādi izveidojot soda disproporciju (starp "atzinušajiem" un "neatzinušajiem") vairāk nekā 25 reizes (cietuma "atsēdes" ekvivalentā).

Tā kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju atbalstīja 13. janvāra oficiāli atļautā mītiņa notikumu dalībniekus, tad faktiski tiesas rīcība bija apsūdzēto piespiešana atteikties no sava goda, pievilt to tautas slāni, kas viņus atbalstīja un viņu politiskajai pozīcijai uzticējās. Pretējā gadījumā cilvēks saņēma nesamērīgi bargu sodu...

Vai Jūs uzskatāt šādu pieeju par pieņemamu?

10. Par atbildību un izvairīšanos no tās.

Manuprāt, tieši tie, kuri piekrita nepamatotajām apsūdzībām un netaisnajiem tiesas spriedumiem, lai glābtu savu mieru un labklājību, taisni viņi vairījās no atbildības gan savas tautas, gan sirdsapziņas priekšā.

Reiz, kad jau biju trimdā, runāju ar A.M. – vīru, kurš tiesā ilgi turējās pie taisnības, bet pie beigām pateica: "Labi, labi, atzīstu vainu un atzīstu kvalifikāciju," kā rezultātā tika cauri ar 1000 latu naudas sodu.

Es viņam teicu: "Varbūt tomēr man vajadzēja rīkoties kā tev? Šobrīd varētu dzīvot dzimtenē, būt ar bērniem un ar darbiem..." Viņš atbildēja: "Ansi, vai tu domā, ka es ar šo sirdsapziņas nastu labi jūtos?"

Kā Jūs uzskatāt, Prezidenta kungs, vai nepakļaušanās netaisnībai ir izvairīšanās no atbildības vai, tieši otrādi, – atbildības uzņemšanās?

11. Par "paša roku darbu".

Jūs intervijā izteicāties, ka tā manis "mocīšana" esot "manis paša roku darbs", paša izvēle. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēkam ir jābūt sistēmas līdzvērtīgam partnerim, nevis bailēs jāpielāgojas tās neadekvātumam. Jā, man bija iespēja izvairīties no dzīves izpostīšanas, pakļaujoties netaisnai un nesamērīgai sistēmas rīcībai. Tomēr uzskatu, ka pamatcēlonis šai situācijai ir tieši sistēmas neadekvātā rīcība, nevis mana atteikšanās tai pielāgoties. Vai – un kādā aspektā – es kļūdos, Prezidenta kungs?

12. Apžēlot vai neapžēlot?

Rodas ļoti daudz jautājumu, kuri liek apšaubīt ne tikai šā tiesas procesa samērīgumu un taisnīgumu, bet pat tiesiskumu. Vai Jūs, Prezidenta kungs, neuzskatāt, ka šādi problēmjautājumi, turklāt diezgan lielā skaitā, ir pietiekams pamats uzņemties iniciatīvu un apžēlot mani un citus 13. janvāra procesa dalībniekus?

Novērtē šo rakstu:

56
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...