Iesaki rakstu: 
Kad finišam tuvojās Latvijas Radio (LR) valdes locekļu izraudzīšana, publiskajā telpā tika nopludināta informācija par it kā diviem kandidātiem uz LR valdi. Bija grūti neredzēt, ar kādu degsmi Sorosa vadošās bazūnes vērsās pret kādu Uldi Salmiņu. Precīzi tas pats rokraksts, kas neskaitāmas citas reizes, kad norokamskāds šai sabiedrības daļai netīkams kandidāts. Jūtams, ka mediji tiek izrīkoti un kampaņas organizētas.
Taču izrādās, ka norādes sabiedriskajiem medijiem un to mārketinga nodaļām tiek dotas nekautrējoties, visai atklātā formā norādot, kā organizējami uzbrukumi konkrētai nevēlamai personai vai nekritisks atbalsts citai – vēlamai kandidatūrai. Faktiski vienas biedrības – Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) – atsevišķi biedri ir privatizējuši sabiedriskos medijus un izmanto Latvijas sabiedrībai piederošo ēteru savu interešu realizēšanai. Kad vēlas, uzrīko uzbrūkošas reklāmas kampaņas kādai personai vai iestādei, kad vēlas – izmanto ēteru tendenciozu, vienpusēju sižetu veidošanai, atspoguļojot tikai to viedokli, kas izdevīgs konkrētās biedrības interesēm.
Diez vai jebkurai citai no 21 300 Latvijā reģistrētajām biedrībām (Lursoft dati) ir dotas tikpat visaptverošas tiesības un iespējas izmantot tik ietekmīgo publisko resursu savu interešu vienpersoniskai realizācijai. Aprakstīto ainu vēl dramatiskāku padara fakts, ka šādu kampaņu vada un organizē LŽA valdes priekšsēdētāja Ruduša atklātā veidā, ļoti konkrēti dodot norādes medijiem, kas un kā jādara.
Kā jau labi organizēti savītai zirnekļtīkla struktūrai, tai ir arī sava pašpasludināta mediju eksperte Rožukalne, kura gandrīz vienīgā tiek intervēta gadījumos, kad jāpakaunina citi mediji, bet, kad šmuce pašu saimniecībā, mediju eksperte nav manāma vispār.
Tomēr ne vienmēr viss virzās pa ierastajām sliedēm. Sorosoīdu norietais kandidāts Salmiņš pēkšņi uzraksta blogu, kurā plaši un detalizēti ataino, kā, izrādās, tieši viņš pašā oligarhu midzeņa viducī cīnījies par mediju brīvību pret šiem pašiem ļaunajiem oligarhiem. Un sorosoīdu vadošās bazūnes met kažoku uz otru pusi. Pieklust uzbrukumu skaļums, atmaigst izvēlētās retorikas tonis. Ulda Salmiņa blogs kļūst par dienas hītu.
Ja Salmiņš šo blogu būtu uzrakstījis pirms NEPLP izšķirošā balsojuma par radio valdes locekļiem, sorosoīdu vadošās bazūnes ar visām jembergām, ločmelēm, leitāniem un kupčiem piketētu ar plakātiem par labu konkrētajam kandidātam.
Salmiņa blogā esmu pieminēts arī es. Kā nu bez manis! Taču saistībā ar mani vienīgā patiesība ir tā, ka Salmiņš ar Lembergu tā arī nav saticies klātienē. Viss cits – nepatiesība! Man nekad nav piederējusi Latvijas Krājbanka – ne viena trešdaļa, ne jebkādas citas proporcijas. Turklāt apgalvojumi, ka par 1/3 Krājbankas akciju tolaik varētu saņemt 100 miljonu, ir tuvu stāstiem par labajām fejām un laumiņām no fantastikas pasaules. Starp citu, lai ko runātu Šlesers, par Dienu viņam nekādu sarunu ar mani nav bijis.
Tā ka – ik diena arvien interesantāka, jo, kā redzams, katrs mēģina pielikt savu pirkstu skarbajam pretoligarhu cīņas baļķim. Un vairs nav pat svarīgi – kā, ar kādiem paņēmieniem, jo dubultmorāle dažiem ir kļuvusi par ikdienas dzīves sastāvdaļu – pilnīga paradīze.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
