Dubultie standarti IZM turpinās: atbalsta vēstule LU rektoram Indriķim Muižniekam
Pietiek lasītāji21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc prokuratūras paziņojuma par apsūdzību Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Konservatīvie) vērsās pie LU Padomes, Senāta un Satversmes sapulces ar lūgumu izvērtēt I. Muižnieka atbilstību amatam saistībā ar prokuratūras uzrādīto apsūdzību. Ministre uzsvēra nepieciešamību rīkoties operatīvi, lai mazinātu kaitējumu universitātei un visai Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmai. Šeit ministrei Anitai Muižniecei kārtējo reizi vēlamies atgādināt dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Murjāņu sporta ģimnāzijā, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiešā pārraudzībā, ir uzsākts tiesas process nr. 16870000920 pret diviem tās darbiniekiem – Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala vadītāju Aigaru Aglenieku un viņa dēlu, Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala pedagogu Raivo Aglenieku, kuriem inkriminē šādus apsūdzības punktus: KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 180.p.1.d., pilna informācija: http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/2802120220706.html
Uzzinot informāciju par Ivetas Aglenieces - Aigara Aglenieka sievas un Raivo Aglenieces mātes - darba gaitu uzsākšanu IZM Sporta departamentā vecākās ekspertes amatā, jau Ivetas Aglenieces pārbaudes laikā tika nosūtīta vēstule IZM, minot, ka Rīgas domes Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļa ir norādījusi IZM par Ivetas Aglenieces augstajiem korupcijas riskiem. Kārtējo reizi uzskatām, ka nav ētiski šādai personām atrasties IZM struktūrā.
Vadoties pēc IZM atbildes un nevainīguma prezumpcijas, kārtējo reizi uzskatām, ka nav ētiski ministrei Anitai Muižniecei izvērtēt un norādīt uz Indriķa Muižnieka atbilstību Latvijas Universitātes rektora amatam, pieļaujot faktu, ka vienas tiesātas personas turpina nesodīti strādāt IZM struktūrā, bet citām apsūdzētām personām tas ir liegts, - šis fakts kārtējo reizi norāda uz IZM dubultajiem standartiem, kurus pieļauj Anita Muižniece (zemāk IZM atbilde).
Rīgā, Nr. 4-17.1e/22/64
Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) 2022. gada 24. februārī saņemts no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītais (…) iesniegums par ministrijas amatpersonu iespējamiem ētikas un labas pārvaldības principu pārkāpumiem saistībā ar Ivetas Aglenieces iecelšanu ministrijas Sporta departamenta vecākā eksperta – valsts civildienesta ierēdņa amatā (turpmāk – iesniegums).
Izvērtējot iesniegumā minēto, secināms, ka ministrija jau 2022. gada 28. februārī ir sniegusi Jums atbildi (reģ. Nr. 4-17.1e/22/49) par Ivetas Aglenieces statusu ministrijā, atbildot uz Jūsu 2022. gada 10. februāra elektroniski iesniegto iesniegumu. Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 7. panta pirmo daļu, ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 106. pantu ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes 106. panta mērķis ir panākt, lai privātpersonām tiktu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, bez diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes.
No vienlīdzības principa izriet, ka ikvienai personai ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi amatiem valsts dienestā atbilstoši viņa piemērotībai, spējām un sniegumam. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Attiecībā uz iesniegumā minēto par Ivetas Aglenieces augsto korupcijas risku ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteikto ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 3. marta sprieduma lietā Nr. P129058107 SKA-48/2009 9. punktu).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nevainīguma prezumpcija pasargā personu, attiecībā uz kuru izteikts kāds pieņēmums vai apgalvojums par tās iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms tas nav pierādīts likumā noteiktajā kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 4. punktu). Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.1. apakšpunktu).
Valsts sekretāre Līga Lejiņa
Pilna informācija par patvaļu sporta skolā Rīdzene:
https://www.youtube.com/watch?v=gQTDP-CWQQ0
https://www.youtube.com/watch?v=N8Z4RZeNLgA&list=PLj_kCBOe6TxgBJ56aig1LGrjVNqKehK80&index=57
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
