Dubultie standarti IZM turpinās: atbalsta vēstule LU rektoram Indriķim Muižniekam
Pietiek lasītāji21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc prokuratūras paziņojuma par apsūdzību Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Konservatīvie) vērsās pie LU Padomes, Senāta un Satversmes sapulces ar lūgumu izvērtēt I. Muižnieka atbilstību amatam saistībā ar prokuratūras uzrādīto apsūdzību. Ministre uzsvēra nepieciešamību rīkoties operatīvi, lai mazinātu kaitējumu universitātei un visai Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmai. Šeit ministrei Anitai Muižniecei kārtējo reizi vēlamies atgādināt dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Murjāņu sporta ģimnāzijā, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiešā pārraudzībā, ir uzsākts tiesas process nr. 16870000920 pret diviem tās darbiniekiem – Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala vadītāju Aigaru Aglenieku un viņa dēlu, Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala pedagogu Raivo Aglenieku, kuriem inkriminē šādus apsūdzības punktus: KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 180.p.1.d., pilna informācija: http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/2802120220706.html
Uzzinot informāciju par Ivetas Aglenieces - Aigara Aglenieka sievas un Raivo Aglenieces mātes - darba gaitu uzsākšanu IZM Sporta departamentā vecākās ekspertes amatā, jau Ivetas Aglenieces pārbaudes laikā tika nosūtīta vēstule IZM, minot, ka Rīgas domes Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļa ir norādījusi IZM par Ivetas Aglenieces augstajiem korupcijas riskiem. Kārtējo reizi uzskatām, ka nav ētiski šādai personām atrasties IZM struktūrā.
Vadoties pēc IZM atbildes un nevainīguma prezumpcijas, kārtējo reizi uzskatām, ka nav ētiski ministrei Anitai Muižniecei izvērtēt un norādīt uz Indriķa Muižnieka atbilstību Latvijas Universitātes rektora amatam, pieļaujot faktu, ka vienas tiesātas personas turpina nesodīti strādāt IZM struktūrā, bet citām apsūdzētām personām tas ir liegts, - šis fakts kārtējo reizi norāda uz IZM dubultajiem standartiem, kurus pieļauj Anita Muižniece (zemāk IZM atbilde).
Rīgā, Nr. 4-17.1e/22/64
Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) 2022. gada 24. februārī saņemts no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītais (…) iesniegums par ministrijas amatpersonu iespējamiem ētikas un labas pārvaldības principu pārkāpumiem saistībā ar Ivetas Aglenieces iecelšanu ministrijas Sporta departamenta vecākā eksperta – valsts civildienesta ierēdņa amatā (turpmāk – iesniegums).
Izvērtējot iesniegumā minēto, secināms, ka ministrija jau 2022. gada 28. februārī ir sniegusi Jums atbildi (reģ. Nr. 4-17.1e/22/49) par Ivetas Aglenieces statusu ministrijā, atbildot uz Jūsu 2022. gada 10. februāra elektroniski iesniegto iesniegumu. Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 7. panta pirmo daļu, ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 106. pantu ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes 106. panta mērķis ir panākt, lai privātpersonām tiktu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, bez diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes.
No vienlīdzības principa izriet, ka ikvienai personai ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi amatiem valsts dienestā atbilstoši viņa piemērotībai, spējām un sniegumam. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Attiecībā uz iesniegumā minēto par Ivetas Aglenieces augsto korupcijas risku ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteikto ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 3. marta sprieduma lietā Nr. P129058107 SKA-48/2009 9. punktu).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nevainīguma prezumpcija pasargā personu, attiecībā uz kuru izteikts kāds pieņēmums vai apgalvojums par tās iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms tas nav pierādīts likumā noteiktajā kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 4. punktu). Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.1. apakšpunktu).
Valsts sekretāre Līga Lejiņa
Pilna informācija par patvaļu sporta skolā Rīdzene:
https://www.youtube.com/watch?v=gQTDP-CWQQ0
https://www.youtube.com/watch?v=N8Z4RZeNLgA&list=PLj_kCBOe6TxgBJ56aig1LGrjVNqKehK80&index=57
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
