Drošības policijas priekšnieks: aizmuku, jo nevēlējos ar savu foto atbalstīt PIETIEK publikāciju
PIETIEK17.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieraugot cilvēku ar fotokameru, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks no veļas mazgātavas, kur bija ieradies ar dienesta automašīnu un šoferi, esot aizmucis tāpēc, ka neesot vēlējies "ar savu fotogrāfiju atbalstīt centienus veidot tendenciozas un vienpusējas publikācijas par Drošības policiju un viņu kā šī dienesta vadītāju", - šādi Reiniks oficiālā vēstulē skaidro savu aizbēgšanu no veļas mazgātavas, pametot stāvvietā dienesta auto un netīrās veļas kaudzi uz pieņemšanas letes.
Kā minēts Drošības policijas priekšnieka vēstulē, viņam arī vispār neesot saprotams, kā "apstāšanās pie veļas mazgātavas vai tās apmeklēšana", izmantojot valsts apmaksātu dienesta automašīnu un šoferi, varot "tikt interpretēta kā viņa ieņemamajam amatam vai dienesta pakāpei neatbilstoša rīcība".
Reinika vēstulē, kas tapusi, sniedzot atbildes uz Pietiek oficiālā iesniegumā uzdotiem jautājumiem, gan nav skaidri atbildēts uz šiem četriem jautājumiem:
- kā skaidrojat savu rīcību, minētajā situācijā aizbēgot no veļas mazgātavas, pametot savu netīro veļu veļas mazgātavā uz letes?
- cik bieži pēdējā gada laikā Jums līdzīgās situācijās ir nācies bēgt?
- vai Jūs neapkaunojat savu amatu un ģenerāļa dienesta pakāpi, šādā situācijā bēgot no cilvēka, kas Jūs fotografē?
Taču Drošības policijas priekšniekam esot iebildumi pret to, ka strauja došanās prom no veļas mazgātavas, pametot veļas kaudzi uz letes, bet automašīnu ar visu šoferi - stāvvietā pie mazgātavas ēkas, tiekot saukta par "bēgšanu".
Patiesībā apgalvojums par „bēgšanu", kā norādīts Reinika vēstulē, esot "interpretācija, uz ko Jums, protams, kā demokrātiskas valsts pilsonim ir visas tiesības".
Kā jau ziņots, Pietiek pārstāvis pie veļas mazgātavas Irve Rīgā, Satekles ielā fiksēja Drošības policijai piederošu un tās izmantotu tumšas krāsas automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO-5632, kuras pasažieris bija devies nodot netīro veļu.
Pamanot, ka automašīna tiek fotografēta, veļas nodevējs pieņēma operatīvu lēmumu pie tās neatgriezties un tā vietā, kā redzams fotogrāfijās, teciņiem vien metās prom no notikuma vietas.
Rezultātā valsts drošības iestādei piederošā automašīna ar vadītāju palika stāvvietā, bet Drošības policijas darbinieks pēc dažām sekundēm pazuda ap veļas mazgātavas ēkas stūri.
Šī persona, kas pēc pieķeršanas aizbēga, pametot uz veļas mazgātavas letes atnesto netīro veļu ar visām kvītīm (Pietiek rīcībā ir arī šāda fotogrāfija), kā noskaidrojās, ir nevis kāds Drošības policijas otrā līmeņa priekšnieks, bet gan pats šīs iestādes vadītājs, policijas ģenerālis Reiniks.
Pēc ilgākām pārdomām Reiniks ir nosūtījis oficiālu atbildi uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo atgadījumu, taču, izrādās, tajā nav skaidru atbilžu ne uz vienu no šiem jautājumiem.
Reiniks nav spējis vai vēlējies atbildēt uz jautājumiem, cik reizes mēnesī viņš izmantojat dienesta automašīnu un dienesta automašīnas vadītāju savām personiskajām vajadzībām un kādām vēl personiskām vajadzībām, izņemot veļas mazgātavas apmeklējumus, viņš izmanto dienesta automašīnu un dienesta automašīnas vadītāju
Tāpat Drošības policijas priekšnieks nav vēlējies atbildēt uz jautājumu, vai dienesta automašīna ar valsts reģistrācijas numuru HO 5632 ir vienīgā, ko viņš izmanto savām personiskajām vajadzībām, un kādu summu vidēji mēnesī izmaksā dienesta automašīnas un autovadītāja izmantošana viņa personiskajām vajadzībām.
Taču tā vietā Reiniks ir paziņojis, ka viņš, "apstājoties pie veļas mazgātavas", nekādā gadījumā "neesot pārkāpis savas pilnvaras" un arī citos gadījumos Drošības policijas transportlīdzekļus izmantojot "tikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un dienesta vajadzībām".
"Līdz ar to pieņēmums par dienesta automašīnas un tās vadītāja izmantošanu personīgām vajadzībām neatbilst patiesībai," - šādi Drošības policijas priekšnieks savā vēstulē ir skaidrojis viņa ierašanos veļas mazgātavā ar dienesta auto un šoferi, lai nodotu personisko netīro veļu.
Reiniks arī paskaidrojis, ka esot jāņem vērā "ar dienesta valsts drošības iestādes vadītāja amatā saistītā specifika". Tāpēc, dodoties uz veļas mazgātavu, "dienesta transportlīdzekļa šofera izmantošana ir nepieciešama, lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu dienesta pienākumus, kā arī novērstu iespējamos riskus personīgajai drošībai".
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
