Drošības policijas priekšnieks: aizmuku, jo nevēlējos ar savu foto atbalstīt PIETIEK publikāciju
PIETIEK17.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieraugot cilvēku ar fotokameru, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks no veļas mazgātavas, kur bija ieradies ar dienesta automašīnu un šoferi, esot aizmucis tāpēc, ka neesot vēlējies "ar savu fotogrāfiju atbalstīt centienus veidot tendenciozas un vienpusējas publikācijas par Drošības policiju un viņu kā šī dienesta vadītāju", - šādi Reiniks oficiālā vēstulē skaidro savu aizbēgšanu no veļas mazgātavas, pametot stāvvietā dienesta auto un netīrās veļas kaudzi uz pieņemšanas letes.
Kā minēts Drošības policijas priekšnieka vēstulē, viņam arī vispār neesot saprotams, kā "apstāšanās pie veļas mazgātavas vai tās apmeklēšana", izmantojot valsts apmaksātu dienesta automašīnu un šoferi, varot "tikt interpretēta kā viņa ieņemamajam amatam vai dienesta pakāpei neatbilstoša rīcība".
Reinika vēstulē, kas tapusi, sniedzot atbildes uz Pietiek oficiālā iesniegumā uzdotiem jautājumiem, gan nav skaidri atbildēts uz šiem četriem jautājumiem:
- kā skaidrojat savu rīcību, minētajā situācijā aizbēgot no veļas mazgātavas, pametot savu netīro veļu veļas mazgātavā uz letes?
- cik bieži pēdējā gada laikā Jums līdzīgās situācijās ir nācies bēgt?
- vai Jūs neapkaunojat savu amatu un ģenerāļa dienesta pakāpi, šādā situācijā bēgot no cilvēka, kas Jūs fotografē?
Taču Drošības policijas priekšniekam esot iebildumi pret to, ka strauja došanās prom no veļas mazgātavas, pametot veļas kaudzi uz letes, bet automašīnu ar visu šoferi - stāvvietā pie mazgātavas ēkas, tiekot saukta par "bēgšanu".
Patiesībā apgalvojums par „bēgšanu", kā norādīts Reinika vēstulē, esot "interpretācija, uz ko Jums, protams, kā demokrātiskas valsts pilsonim ir visas tiesības".
Kā jau ziņots, Pietiek pārstāvis pie veļas mazgātavas Irve Rīgā, Satekles ielā fiksēja Drošības policijai piederošu un tās izmantotu tumšas krāsas automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO-5632, kuras pasažieris bija devies nodot netīro veļu.
Pamanot, ka automašīna tiek fotografēta, veļas nodevējs pieņēma operatīvu lēmumu pie tās neatgriezties un tā vietā, kā redzams fotogrāfijās, teciņiem vien metās prom no notikuma vietas.
Rezultātā valsts drošības iestādei piederošā automašīna ar vadītāju palika stāvvietā, bet Drošības policijas darbinieks pēc dažām sekundēm pazuda ap veļas mazgātavas ēkas stūri.
Šī persona, kas pēc pieķeršanas aizbēga, pametot uz veļas mazgātavas letes atnesto netīro veļu ar visām kvītīm (Pietiek rīcībā ir arī šāda fotogrāfija), kā noskaidrojās, ir nevis kāds Drošības policijas otrā līmeņa priekšnieks, bet gan pats šīs iestādes vadītājs, policijas ģenerālis Reiniks.
Pēc ilgākām pārdomām Reiniks ir nosūtījis oficiālu atbildi uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo atgadījumu, taču, izrādās, tajā nav skaidru atbilžu ne uz vienu no šiem jautājumiem.
Reiniks nav spējis vai vēlējies atbildēt uz jautājumiem, cik reizes mēnesī viņš izmantojat dienesta automašīnu un dienesta automašīnas vadītāju savām personiskajām vajadzībām un kādām vēl personiskām vajadzībām, izņemot veļas mazgātavas apmeklējumus, viņš izmanto dienesta automašīnu un dienesta automašīnas vadītāju
Tāpat Drošības policijas priekšnieks nav vēlējies atbildēt uz jautājumu, vai dienesta automašīna ar valsts reģistrācijas numuru HO 5632 ir vienīgā, ko viņš izmanto savām personiskajām vajadzībām, un kādu summu vidēji mēnesī izmaksā dienesta automašīnas un autovadītāja izmantošana viņa personiskajām vajadzībām.
Taču tā vietā Reiniks ir paziņojis, ka viņš, "apstājoties pie veļas mazgātavas", nekādā gadījumā "neesot pārkāpis savas pilnvaras" un arī citos gadījumos Drošības policijas transportlīdzekļus izmantojot "tikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un dienesta vajadzībām".
"Līdz ar to pieņēmums par dienesta automašīnas un tās vadītāja izmantošanu personīgām vajadzībām neatbilst patiesībai," - šādi Drošības policijas priekšnieks savā vēstulē ir skaidrojis viņa ierašanos veļas mazgātavā ar dienesta auto un šoferi, lai nodotu personisko netīro veļu.
Reiniks arī paskaidrojis, ka esot jāņem vērā "ar dienesta valsts drošības iestādes vadītāja amatā saistītā specifika". Tāpēc, dodoties uz veļas mazgātavu, "dienesta transportlīdzekļa šofera izmantošana ir nepieciešama, lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu dienesta pienākumus, kā arī novērstu iespējamos riskus personīgajai drošībai".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
