Drošības policija izmeklē lidostas "Rīga" šefa Mūrnieka un valdes locekļa Damlica iespējamo bezdarbību
PIETIEK12.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija (DP) kriminālprocesā par Starptautiskās lidostas Rīga darbinieku sarunu iespējamo noklausīšanos izmeklē arī amatpersonu varbūtēju bezdarbību, par ko pēc Krimināllikuma 319. panta atkarībā no nodarījuma seku smaguma iespējams pat 3 līdz 5 gadu cietumsods. Amatpersonas, kas nonākušas DP redzeslokā, ir lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks (attēlā) un valdes loceklis Andis Damlics, noskaidroja Pietiek.
Kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu DP sāka 2013. gada pašā nogalē. Tagad DP arī izmeklē, vai iesaistīto personu rīcībā ir saskatāmas Krimināllikuma panta par valsts amatpersonas bezdarbību sastāva pazīmes, aģentūra LETA bija noskaidrojusi DP.
Aizdomās par nesankcionētu un pretlikumīgu noklausīšanos tiek turēti no amatiem atstādinātie lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš un divi viņa padotie - Ints Rubezis un Andris Savko. Iekārta, ko 2011. gadā, kad Mūrnieks un Damlics bija lidostas valdes locekļi, ar valdes akceptu iegādājās Drošības departaments, bija paredzēta analogās un digitālās telefoncentrāles savienošanai. 2013. gada nogalē radās aizdomas, ka tā izmantota lidostas atbildīgu amatpersonu un lidostā darbojošos uzņēmēju telefonsarunu nesankcionētai noklausīšanai.
Lidostas valde uz šo aizdomu pamata atstādināja no amata Lazdiņu, Rubezi un Savko. Trijotne par atjaunošanu darbā tiesājas jau vairākus mēnešus, un lidostai šim nolūkam arī nācies iztērēties, algojot advokātu, kam saskaņā ar vidējo stundu likmi jau samaksāti vairāk nekā 90 000 eiro.
Vairākas dīvainības noklaisīšanās lietas izmeklēšanā likušas uzdot jautājumu, vai DP "nepiespēlē" Lazdiņam un citiem nelikumīgajā noklausīšanā aizdomās turētajiem. Piemēram, jūlijā Pietiek rakstīja, ka DP atteikusi atzīt par cietušajiem astoņas personas (visi - augstistāvošas lidostas amatpersonas), kas, iespējams, tikušas nesankcionēti noklausītas lidostā Rīga. Tāpat nevienam no skandalozajiem drošībniekiem, kas drīz jau gadu būs atstādināti no darba saistībā ar aizdomām par nelikumīgu noklausīšanos, vēl aizvien nav atņemta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai. To, ka šajā ziņā viss ir kārtībā, lidostai atbildējis arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš pēdējā gada laikā bijis strikts, akceptējot pielaižu neizsniegšanu vairākiem ministriem.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
