Drošības policija izmeklē arī "vēlētāju autobusus", kas vesti balsot par Sudrabas partijas kandidāti
PIETIEK08.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdztekus pārbaudei par iespējamo balsu pirkšanu par labu Vienotības politiķim Dzintaram Zaķim Drošības policija (DP) izmeklē arī iespējamu balsu pirkšanu, kas organizēta par labu atsevišķiem Ingunas Sudrabas vadītās partijas No sirds Latvijai (NSL) deputāta kandidātiem, Pietiek noskaidroja no avotiem, kas ir informēti par DP izmeklēšanas detaļām.
To, ka pirmdien saņēmis zvanu no DP, Pietiek nenoliedza Sudrabas partijas atbalstītājs, Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības vadītājs Normunds Rudevičs (redzams ekrānšāviņā no TV3 raidījuma Nekā personīga). Viņa meita Roksana Rudeviča no NSL Rīgas saraksta kandidēja ar 25. numuru, bet spēja pacelties tikai par vienu vietu un Saeimā netika ievēlēta. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Rudeviča ieguvusi 16 956 punktus, plusiņu viņai pievilkuši 455 vēlētāji, bet svītrojuši - 913.
Kā Pietiek uzzināja no avota, kas ir informēts par DP izmeklēšanas detaļām, aizdomas par iespējamu balsu pirkšanu par labu NSL skar tieši Rīgas vēlēšanu apgabalu. Uz balsošanas iecirkņiem Rīgā organizēti vesti vēlētāji, un šobrīd DP veic izmeklēšanu, tostarp nopratinot arī īrēto autobusu šoferus, lai noskaidrotu, vai vēlētājiem par noteiktu balsošanu nav arī maksāts.
Rudevičs Pietiek apstiprināja, ka jautājumus DP uzdevusi gan viņam, gan "maniem cilvēkiem", kā viņus sauc Čigānu biedrības vadītājs. Tomēr aizdomas par iespējamu balsu pirkšanu Rudevičs sauc par "pilnīgām muļķībām" un "uzmanības novēršanas manevru". "Mani cilvēki bija sašutuši, ka viņiem uzdod jautājumus!" paziņoja Rudevičs.
Trīs autobusus, ar kuriem romu tautības vēlētāji vesti uz Rīgu, noīrējusi Rudeviča vadītā biedrība - to viņš pats apstiprināja Pietiek. Tomēr šādu taktiku skaidro nevis ar vēlmi ietekmēt vēlēšanu rezultātu, bet vienkārši sakritību - sestdien, 4. oktobrī, kad bija 12. Saeimas vēlēšanu diena, iekrituši romu rudens svētki Šarad. Tādēļ romu tautības cilvēki no Rīgai tuvējām pašvaldībām - Jelgavas un Ulbrokas - esot vesti uz Vecrīgā, Kaļķu ielā 10 esošo Čigānu vēstures un mākslas muzeju, kur sarīkots koncerts.
Rudevičs neslēpj, ka savestie cilvēki "pie reizes" arī gājuši nobalsot netālu esošajā vēlēšanu iecirknī Grēcinieku ielā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā. Tur kopā ar ģimeni par savu meitu Roksanu Rudeviču nobalsojis arī Normunds Rudevičs. Viņš ir sašutis, ka romu tautības vēlētāju aktivitāte bijusi tik zema un Roksana Rudeviča tā arī nav ievēlēta 12. Saeimā. Plusiņus viņai pievilkuši tikai 455 vēlētāji. Cilvēkus neesot bijis viegli saorganizēt braukšanai uz Rīgu nobalsot un no trim noīrētajiem autobusiem kopumā pilns esot bijis pusotrs, Pietiek apgalvo Rudevičs. "Mēs visu vasaru aģitējām, mūsu cilvēki gribēja pārmaiņas, bet, kad bija jābalso, no Jelgavas laikam kādi trīs tikai atbrauca, kopā bija kādi 30 cilvēki," saka NSL atbalstītājs.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
