Iesaki rakstu: 
Drošības policija nevēlas sniegt nekādus komentārus saistībā ar ziņām par tā sauktajiem „Mežvieta favorītiem” – Drošības policijas darbiniekiem, kuri neformāli cieši saistīti ar pirms nepilniem diviem gadiem šīs iestādes priekšnieka amatā apstiprināto Normundu Mežvietu un pēdējā laikā taisījuši strauju karjeru. Pēc neoficiālām ziņām, tuvākajā laikā viens no šiem „Mežvieta favorītiem” – plašāk pazīstams kā „jokupēteris ar Valda Dombrovska vēstuli” – varētu kļūt par Drošības policijas priekšnieka vietnieku Jura Leitieša vietā.
„Pašlaik Drošības policijā (DP) augstos amatos tiek bīdīti visi Mežvieta lojālie cilvēki vēl no tiem laikiem, kad viņš bija iesācējs DP. Spīdošas karjeras ir daudziem jaunajiem, kuri vēl nesen bija zaļknābji, - topošais pārvaldes priekšnieks Andris Rapiņš, pārvaldes priekšnieka vietnieks Ivo Lagzdiņš u.c. vēl pirms diviem gadiem bija parasti inspektori. Un 5.pārvalde vispār nekam nav vajadzīga, ja nu vienīgi, kā karjeras starta laukums jaunajām zvaigznēm. Tā dublē visu pārējo pārvalžu funkcijas un, kā Mežvieta kabatas pārvalde, jaucas visur, kur iespējams iejaukties,” vēsta viens no Pietiek informācijas avotiem.
Taču Mežvieta vadītā iestāde pirmdien nevēlējās sniegt nekādas atbildes uz Pietiek jautājumiem par to, ar ko tieši ir izskaidrojama tādu DP darbinieku kā Rīgas domes „kurators”Lagzdiņš un bijušais Aizsardzības ministrijas referents Rapiņš straujā virzība pa karjeras kāpnēm un kāda saistība šai virzībai ir ar šo amatpersonu neformālajām attiecībām ar Mežvietu.
Turklāt tieši tāpat Drošības policijas vadība nevēlējās sniegt nekādus komentārus saistībā ar citu Pietiek avotu ziņoto par vēl cita „Mežvieta favorīta” gaidāmo karjeras kāpienu: runa ir par to, ka drīzumā izdienas pensijā varētu doties DP priekšnieka vietnieks Juris Leitietis un šo posteni varētu ieņemt vēl viens Drošības policijas darbinieks, kuru ar Mežvietu, pēc Pietiek avotu ziņotā, saistot „ciešas čomiskas saites”.
Runa ir par Drošības policijas darbinieku Ēriku Cinkus, kurš pirms sešiem gadiem izpelnījās plašu ievērību ar savu īpatno humora izjūtu, paziņai nosūtot toreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vārdā rakstītu vēstuli. Pietiek šodien pārpublicē īsu aģentūras LETA ziņu, kas sniedz ieskatu tajā, kāda persona varētu kļūt par Drošības policijas priekšnieka vietnieku:
„Drošības policijas (DP) darbiniekam par joku, paziņai nosūtot Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) vārdā rakstītu vēstuli, piemērots disciplinārsods.
Kā pastāstīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, sākotnēji DP tika ierosināta dienesta izmeklēšana, pēc kuras - disciplinārlieta. Tās laikā tika izvērtēti visi ar šo atgadījumu saistītie apstākļi, kā rezultātā darbiniekam tika piemērots disciplinārsods.
Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", kāds DP darbinieks centies jokot, paziņai nosūtot premjera Dombrovska vārdā rakstītu vēstuli.
Kā rakstīja avīze, Kristīne Alberte saņēmusi vēstuli, kuras sūtītājs norādīts "Latvijas Republikas Ministru prezidents". Premjera it kā parakstītā vēstulē Alberte apsveikta ar titula "Latvijas māmiņa" iegūšanu un "Ministru kabineta vārdā" viņai tiekot izteikta pateicība. Mulsinoša gan šķitusi vēstules beigās minētā norāde par gaidāmajām vēlēšanām un aicinājums tajās izdarīt "pareizu izvēli", kā arī tas, ka vēstules parakstītājs pieteikts ne tikai kā Ministru prezidents, bet arī kā apvienības "Vienotība" premjera kandidāts. Tāpēc pirmā doma Kristīnei bijusi - tā premjers gatavojas vēlēšanām, izmantojot administratīvos resursus.
Vēstuli, kas nonākusi laikraksta rīcībā, cilvēks, kurš nekad iepriekš nav saņēmis vēstules no valdības vadītāja, viegli varētu noturēt par īstu. Tādā pašā aploksnē, kādā oficiālās premjera vēstules, arī vēstules "galviņa" izskatās ticami, un arī paraksts tiem, kas nezina, kā Dombrovskis parakstās, var šķist īsts.
Tomēr, papētot vēstuli, ir redzamas atšķirības no oficiālā premjera vēstuļu standarta, kas apliecina, ka vēstule nav nākusi no premjera. Pirmkārt, Dombrovskis parakstās atšķirīgi. Otrkārt, aploksnei bija uzlīmēta marka, taču Valsts kancelejas (VK) sūtītās vēstules marku vietā rotā zīmogi. Treškārt, arī vēstules "galviņa" bija atšķirīga, un, kā pēc vēstules aplūkošanas atzina VK darbinieki, tā ļoti atgādina Iekšlietu ministrijas oficiālo vēstuļu standartu. "Tas ir acīmredzams viltojums," pēc vēstules aplūkošanas sacīja premjera preses pārstāve Līga Krapāne. Aploksne gan ir identiska tai, kādu izmanto oficiālajām premjera vēstulēm. VK pārstāvji norādīja, ka nezinot, kur sūtītājs tādu aploksni dabūjis, jo tās glabājoties pie premjera sekretāres.
Kristīne nenoliedz - pieļāvusi arī, ka vēstuli sūtīja Dombrovska politiskie konkurenti, kuri tā vēlas kaitēt premjeram. Tomēr izrādījās, ka patiesība ir tuvāk - noskaidrojās, ka tās sūtītājs ir Ēriks Cinkus - viņu Alberte raksturo kā savu "paviršu paziņu", ko dzīvē redzējusi "trīsarpus reizes". Viņš privātu iemeslu dēļ gribējis izjokot Alberti. Viņa norāda - uztraucoši ir tas, cik viegli ir viltot oficiālu dokumentu formas. Tomēr vērā ņemams fakts ir arī tas, ka saskaņā ar "Dienas" rīcībā esošo informāciju vēstules sūtītājs ir Drošības policijas (DP) darbinieks.
Pats Cinkus laikrakstam norādījis, ka Kristīne viņam esot "diezgan tuva paziņa", ko vēlējies izjokot. Uz jautājumu, kā viņam izdevies iegūt identiski noformētu aploksni, kāda tā ir premjera oficiālajos sūtījumos, viņš norāda, ka tā, tāpat kā vēstules noformējums, "ir brīva improvizācija par tēmu", taču paraugus jebkurš varot atrast internetā. Viņaprāt, "šajā jokā nav nevienas nozieguma pazīmes - es neslēpu savu identitāti, nemēģināju viltot parakstu, nevienu no pienākumiem neatbrīvoju un nekādus pienākumus neuzliku. Ir tikai tāda pozitīvi caurstrāvota ziņa".
Cinkus nenoliedz, ka rīkojies neētiski un, uzzinot, ka vēstule nonākusi mediju rokās, jau pats notikušajā atzinies DP vadībai. Viņš gan īpaši lūdz šo notikumu nesaistīt ar savu darbavietu, daudzkārt atkārtojot, ka tā ir tikai viņa kā privātpersonas privāta lieta. "Ja ir kaut kāda saistība ar darba vietām, man grūti pateikt, kā uz to reaģēs institūcija, kurā es strādāju. (..) Arī viņi saka, ka galu galā tā ir privāta lieta un tas, kādā veidā es par to tikšu sodīts, droši vien ir atkarīgs no tā, vai tas tiks saistīts vai nesaistīts ar iestādes vārdu," sacījis Cinkus.
Premjera vārdā sūtītā vēstule pārsteigusi pašu Dombrovski. Vēstule atdota premjera birojam, un birojs to jau pāradresējis DP, lūdzot paskaidrojumu.”
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
