Drošības policija aizturējusi bijušo "Helsinki - 86" dalībnieku Linardu Grantiņu
PIETIEK24.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija tikai pēc tam, kad šo informāciju atklāja Pietiek, ir apstiprinājusi, ka tā patiešām ceturtdien, 23. jūlijā Liepājā aizturējusi bijušo cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki - 86 dalībnieku Linardu Grantiņu, kurš pēdējos gados dzīvoja Vācijā (ir Vācijas pilsonis) un neradīja iespaidu par sevi kā garīgi līdzsvarotu cilvēku, savā interneta mājas lapā tautastribunals.eu cita starpā "piespriežot nāvessodus" desmitiem redzamu Latvijas iedzīvotāju. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Drošības policija šādā veidā atsaucīgi reaģējusi uz Saskaņas pārstāvja Valērija Agešina pirms diviem gadiem rakstītu iesniegumu.
"Esmu ieradies savā Tēvzemē, neskatoties uz draudiem, kuri nāk no valdošās kliķes. Tā cenšas mani izdabūt no manas pagaidu mītnes zemes, lai tiesātu mani par Atmodas laika noziegumiem. 4.maija kliķei, taču tāpat kā Putinam, ļoti sāp PSRS sabrukums. Arestējiet un tiesājiet mani! Vēlu panākumus, jums nožēlojamie tautas nodevēji! Nepalaidiet garām šo izdevību! Ja neizdarīsiet to ar mani, tad es to izdarīšu ar jums. Es jūs aizvilkšu uz karātavām pēc visiem Likumiem, ar ANO mandātu „kabatā”! Un ne tikai vienus, bet kopā ar visām ģimenēm, kuras līdz ar jums ir rijušas un rij tautai nozagto!" - tā Grantiņš savā interneta mājas lapā vēstīja 13. jūlijā.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, desmit dienas vēlāk izrādījies, ka "izdevība" garām tiešām nav laista, - Grantiņš ceturtdien ir aizturēts Liepājā, pēc visa spriežot, ar Drošības policijas spēkiem vai tās uzdevumā. "Šorīt, 23.07.2015 Liepājā, Latvijā, ar vardarbību tika aizturēts Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Linards Grantiņš. Aizturēšanu bez jebkādiem paskaidrojumiem, iespējams, veica Latvijas Republikas drošības policija. Tālāka informācija sekos..." vēsta tautastribunals.eu.
2013. gadā ar iesniegumu par Grantiņa jau tradicionālajiem, neviena saprātīga cilvēka nopietni neuztvertajiem draudiem par izrēķināšanos Drošības policijā vērsās Saskaņas centra pārstāvis, Saeimas deputāts Valērijs Agešins.
Toreiz Grantiņš savā ierastajā manierē bija pieminējis gan to, ka "krievu vieplis Agešins meties pēdējā kaujā", gan to, ka "jums zeme degs zem kājām, nolādētie krievu impērijas salašņas", gan to, ka "komunistisko izdzimteņu kloākai" Saeimai draud augstākais soda mērs, tas ir, nāvessods.
"Grantiņš man jau 2002. gadā, kad pirmoreiz kļuvu par Saeimas deputātu, piesprieda nāvessodu. To viņš piesprieda daudziem, kā zināms, arī eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Tolaik tam lielu uzmanību nepievērsu. Taču nu ir pārkāpta robeža. Esmu saņēmis vēstījumu, ka man piespriests nāvessods, pieminot manu tautību, un man personīgi izteikti fiziskas izrēķināšanas draudi par noziegumiem, kurus nekādi nevarēju pastrādāt, jo tas noticis Otrā pasaules kara laikā. Turklāt draudi izteikti man kā Nacionālās drošības komisijas loceklim, un šāds paziņojums izsūtīts uz visu Saeimas deputātu e-pasta adresēm. Tāpēc par notikušo nekavējoties informēju gan Drošības policiju, gan Ģenerālprokuratūru. Cik man zināms, šīs iestādes pašlaik strādā ar šo lietu, lai lemtu par kriminālprocesa uzsākšanu," toreiz laikrakstam Kurzemes Vārds stāstīja Agešins.
Pati Drošības policija vairākas stunas nesniedza nekādu informāciju ne par to, vai Grantiņš tiešām aizturēts un vai to paveikuši tās darbinieki, ne par to, vai šī aizturēšana saistīta ar Saskaņas pārstāvja iesniegumu.
Tikai pēcpusdienā Drošības policija aģentūrai LETA atzinusi, ka Grantiņš aizturēts, pamatojoties uz tiesas lēmumu piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu.
Šo drošības līdzekli tiesa viņam piemērojusi jau 2014.gadā pēc pašas Drošības policijas lūguma saistībā ar 2012.gada 10.aprīlī sākto kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Neko vairāk Drošības policija atklāt nevēlas.
Grantiņa zvaigžņu stunda bija 1987. gada 14. jūnijs, diena, kad kļuva skaidrs – padomju valsts patiešām sāk mainīties. Pāris gadus pirms tam būtu pilnīgi neiedomājams, ka bariņš cilvēku varētu atklāti iet pie Brīvības pieminekļa un nolikt ziedus, tā protestējot pret padomju režīma noziegumiem.
Taču todien vairāki cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki-86 dalībnieki to uzdrošinājās paveikt. Grantiņa viņu vidū gan nebija, jo grupas līderus - kopā ar viņu arī Raimondu Bitenieku un Mārtiņu Barisu - varas iestādes savlaicīgi bija izsaukušas uz armijas rezervistu apmācību, tādēļ 14. jūnija akcijas vadību nācās uzņemties Rolandam Silaraupam un Evai Biteniecei.
Vēlāk PSRS oficioza Pravda speciālkorespondenti „atmaskojošā” materiālā par „pretpadomju elementu” patiesajiem nodomiem Grantiņu raksturoja šādi: „Linards Grantiņš. Viņš joprojām nevar samierināties, ka nav saņēmis mantojumā vectēva saimniecību: 60 hektārus zemes, piecus zirgus, govju ganāmpulku, cūku fermu un piecus kalpus piedevām. Tagad šis līderis izcieš sodu par atteikšanos ierasties uz mācībām padomju armijā.”
Pēcāk Grantiņš neiederējās atjaunotās Latvijas Republikas nomenklatūrā un nostājās Aivara Gardas vadīto radikāli nacionālo spēku pusē, iesaistoties cīņā pret starptautisko cionismu un intervijās paužot diezgan skarbas domas – nu, piemēram: „Manuprāt, prezidente ir nonākusi pilnīgā cionistu mafijas kontrolē. Šķiet, viņa nespēj vairs tikt vaļā no šīs sātanistu ietekmes. (..) Esmu pārliecināts, ka gan padomju gados, gan tagad drošības struktūras ir cionistu pakļautībā. Domāju, ka cionisti ir izvēlējušies Latviju kā atbalsta punktu, lai iegūtu kontroli Krievijā...”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
