Drīz redzēsim, vai “Latvijas Autoceļu uzturētājs” monopola situācijā valstij sniedzis pakalpojumus “pa dārgo”
Pietiek lasītājs09.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas publiskos ceļus un tiltus iespējams iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, tie ir valsts autoceļi, par kuru būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu ir atbildīga VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Otrkārt, tās ir pašvaldības ielas un ceļi, par kuru būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu savukārt atbild konkrētās pašvaldības, kuru teritorijās ielas un ceļi atrodas. Atbilstoši normatīvajam regulējumam pašvaldības organizē darbus ielu un ceļu remontēšanai un uzturēšanai.
Par valsts autoceļiem atbilstoši normatīvo aktu regulējumam atbildība teorētiski ir nodota “Latvijas Valsts ceļiem”. Taču – ar nosacījumu, jo likumdevējs “Latvijas Valsts ceļiem” ar valsts autoceļu tīkla vadības un darbu organizēšanu saistītu konkrētu jautājumu risināšanai noteicis obligātu sadarbības partneri. Tā ir VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, kam jau vairāk nekā desmit gadu ir ekskluzīvs monopola stāvoklis valsts autoceļu tīkla uzturēšanā. Deleģēšanas līgums pašlaik ir pagarināts līdz 2022.gada aprīļa beigām.
Līdz ar to jau vairāk nekā desmit gadus valsts autoceļus uztur tikai VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, kas saņem valsts dotāciju. Dotācijas apmērs pēdējo piecu gadu laikā (2016. - 2020. gads) vidēji veidoja 61 miljonu eiro gadā. Kopš 2015.gada “Latvijas Autoceļu uzturētājs” šādā veidā ir saņēmis 304 miljonus eiro.
2019. gadā Latvijas valdība deklarācijā tika iekļauts jau ilgstoši apspriestais jautājums par slēgtā valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu līdzīgi tam, kā to jau labu laiku atpakaļ izdarīja mūsu ziemeļu kaimiņi Igauņi. Valdības lēmums ir ļoti pragmatisks, tā galvenais mērķis ir veicināt konkurenci, kas uzlabos saņemtā pakalpojuma cenu un kvalitāti.
Tik tālu viss ir loģiski un saprotami, bet šeit sākas interesantākais. Neskatoties uz to, ka par šī tirgus atvēršanu tika diskutēts ilgstoši un lēmums pieņemts 2019. gada janvārī, “Latvijas Autoceļu uzturētājs” 2019. gadā un turpmākajos gados līdz pat šim brīdim būtiskus resursus no valsts deleģējuma līguma ietvaros saņemtā valsts finansējuma iegulda sava uzņēmuma attīstībā. 2018. gadā tie bija 7,7 miljoni EUR, 2019. gadā - 12,8 miljoni EUR, bet 2020. gadā 6,1 miljons EUR. Uzņēmums iegādājās kravas pašizgāzējus, motorgreiderus, riteņtraktorus, piekabināmos greiderus un citu tehniku. Laikā kopš lēmuma pieņemšanas par autoceļu tirgus atvēršanas tehnikas iegādei ir novirzīti 18,9 miljoni EUR.
Vai tā ar valsts naudu rīkojas gādīgs un kārtīgs saimnieks? Pastāv taču iespēja, ka pēc tirgus atvēršanas “Latvijas Autoceļu uzturētājs” zaudēs daļu no uzturēšanas tirgus, un ko tad uzņēmums darīs ar visu iegādāto tehniku un aprīkojumu?
Vietā ir arī jautājumi par godīgu konkurenci tirgus atvēršanas brīdī. “Latvijas Autoceļu uzturētājam” rodas būtiskas konkurences priekšrocības, jo tas tehnisko aprīkojumu un iekārtas varēja iegādāties par saņemto valsts dotāciju, kamēr citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem tas bija jāveic par saviem resursiem.
Patiešām interesanti, ar kādu cenu “Latvijas Autoceļu uzturētājs” pēc tirgus atvēršanas piedāvās iepirkumā? Vai cena būs tāda pati, kāda tā daudzus gadus bija monopola situācijā, vai tomēr zemāka? Ja pēkšņi tos pašus pakalpojumus uzņēmums sāks piedāvāt būtiski lētāk, vai tādā gadījumā tur nebūs darbs Valsts kontrolei? Tikai naivais spēj noticēt, ka uzņēmums vienā rāvienā spēj optimizēt savu darbību.
“Latvijas Autoceļu uzturētājam” naudas nav trūcis, un uzņēmums to tērēja. 2016.gadā tika publiskoti fakti par šķembu iegādi vienā karjerā, no kurienes tās tika vadātas pa visu valsti. Savukārt vēl pagājušajā gadā mediji rakstīja par izšķērdīgiem sāls iepirkumiem.
Taču situācija mainās, un nāksies konkurēt. Paliek tikai jautājums, vai uzņēmums tagad savus pakalpojumus piedāvās krietni lētāk, tā atzīstot, ka iepriekš cena bija nepamatoti augsta un valsts ir pamatīgi pārmaksājusi?
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
