Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savā iepriekšējā rakstā, kas tika publicēts šajā portālā, mēģināju veikt apdraudējuma analīzi, vairāk pievēršoties jautājuma militārajam aspektam. Taču jāņem vērā, ka drošības jēdziens ir daudz plašāks un ietver virkni citu jautājumu. Viens no tiem ir sakārtota likumdošana un katra indivīda apziņa par soda neizbēgamību, ja likums tiek pārkāpts.

LR pastāv atbildība par nacionāla naida kurināšanu. Neskatoties uz to, pilns tīmeklis ir ar tādiem komentāriem kā „latviešu valoda ir suņu valoda” vai „visi krievi ir cūkas un okupanti”. Kur te vaina, likumdošanā vai likumsargu nespējībā?

Pieļauju, ka krīzes apstākļos likumiem ir jābūt bargākiem. Piemēram, esi piedalījies nesankcionētā piketā vai gājienā - piespiedu darbs 3 mēnešu garumā, neesi pakļāvies likumīgām policista vai zemessarga prasībām - reāls cietumsods, esi izrādījis pretestību likumsargiem - vismaz 5 gadi pārdomām uz nārām.

Savukārt, ja kādam labpatīk kāda pašvaldības sankcionētā pasākumā vicināt svešas valsts karogu un aurot „Rossija, Rossija”, tad, lūdzu, ja jau tas palīdz sasniegt orgasmu un lai viss izskatītos loģiski, arī KF pilsonību var palūgt. Toties, līdzko kāds iedomāsies kājas noslaucīt savas mītnes valsts karogā, tad lai saņem pēc pilnas programmas, jo, ja nesaņems, tad nākošajā piegājienā noraus šo karogu no kādas valsts vai pašvaldības iestādes un uzstūķēs vietā citu. Ukraina tam labs piemērs.

Atklāti militāri draudi vismaz LV apstākļos neradīsies, ja tam nebūs priekšnosacījumi gan ārēji, gan iekšēji. Ka vienu no iekšējiem nosacījumiem šeit var minēt iedzīvotāju neuzticību valsts varai. Nav noslēpums, ka Kremlim tā ir medus maize un tas tiek papildināts ar propagandas karu, kas rod dzirdīgas ausis ne tikai krievvalodīgo vidū.

Vai Latvijā ir krīzes situācija, kas ļautu to klasificēt kā reālu apdraudējumu valsts drošībai? Ja tagad nav, tad nākotnē noteikti būs, ja nekas nemainīsies uz labo pusi. Attiecīgi šādai situācijai ir jāgatavojas laicīgi. Vai iekšlietu struktūras būs spējīgas uzturēt kartību, ja grautiņi līdzīgi 13.janvārī notikušajam izcelsies vairākās vietās vienlaicīgi vai tiks nobloķēts nevis viens bet pieci tilti? Visticamāk, ka ne. Tātad policejiskās funkcijas krīzes situācija būtu jāpiešķir arī Zemessardzei. Turklāt nevis kuram katram, bet attiecīgi apmācītam zemessargam, jo laiki, kad kādu reketieri varēja padarīt runīgāku, izšaujot tam pie auss no PM, jau ir pagājuši un, ja likumsargs ir pats pārkāpis likumu, tad par to lai arī atbild.

Iepriekšējā rakstā mēģināju parādīt, kā iekšējā krīze var radīt priekšnoteikumus ārējai agresijai, tāpēc neatkārtošos, bet sniegšu savu redzējumu NBS uzdevumiem šajā situācija. Tas, ka pēc agresijas fakta konstatācijas paies zināms laiks, līdz NATO ātrās reaģēšanas spēki ieradīsies konflikta zonā, turklāt ne vien ieradīsies, bet spēs izvērsties, lai sāktu operācijas, laikam atzīst paši NATO plānotāji. Kaut kur ir dzirdēts, ka tam būtu nepieciešamas apmēram piecas dienas. Varbūt arī, bet ar nosacījumu, ka NATO dalībvalstu starpā valdīs vienprātība un lēmuma pieņemšana neprasīs daudz laika. Šeit būtu jāņem vērā, ka agresija var izpausties nevis ar desantiem un bruņutehnikas kolonnām, bet maskētā veidā, izmantojot ar viegliem strēlnieku ieročiem bruņotas kaujinieku vienības, kas veiks teroristiskus aktus, radot priekšnosacījumus „miera uzturēšanas spēku” ievešanai.

Un tomēr, lai pārāk neizplūstu, paliksim pie varianta, kur viss ir skaidrs - lūk, pretinieks, kas jāaiztur, līdz ierodas alianses BS, turklāt ne vien jāaiztur, bet jānodrošina sabiedroto desantēšanās iespējas, un to savukārt var veikt, nodrošinot jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli. Jautājums, kas to nodrošinās? Varbūt tuvumā dežūrēs jau laicīgi tur izvietots aviācijas bāzes kuģis ar eskortu, bet krievi savos visapkārt esošajos lidlaukos pīpēs un vēros, kā NATO transportkuģi kraujas ārā, savukārt iskanderiem būs sarūsējis pacelšanas mehānisms un tāpēc klusēs? Vispār pasākums man liekas šaubīgs. Bet varbūt tas aizsardzības plāns ir domāts acu aizmālēšanai?

Katrā ziņā ar to scenāriju, kas bija aprakstīts iepriekšējā rakstā, kontrole par valsts teritoriju ar ostu, lidostu un citu stratēģiski svarīgu objektu ieņemšanu tiks veikta maksimums 3 dienu laikā, un tas - ar reti veiksmīgu NBS traucējošu darbību. Un nav šeit nozīmes, cik aizsardzībai tika tērēts - viens, divi vai trīs procenti no budžeta, jo pretinieks jebkurā gadījumā spēs nodrošināt nospiedošu dzīvā spēka un tehnikas pārākumu.

Un tā - aizmirstiet par kaut kādu tur pozīciju noturēšanu vai taktiskām operācijām mobilo strēlnieku bataljona sastāvā. Šādas vienības tiks iznīcinātas pirmās stundas laikā, ja pirms tam nepaspēs izklīst. Aizsardzības princips - pretinieka aizkavēšana operējot nelielu vienību sastāvā (līdz vadam). Ko nozīmē aizkavēšana? Tā ir izlūkošana, šķēršļu joslas un mīnēšana, uzbrukumi no slēpņa un atkāpšanās, turklāt vienības operē pēc teritoriāla principa, uzturot sakarus savā starpā.

No šejienes arī nepieciešamais bruņojums un tehniskais aprīkojums - efektīvi pārnēsājami prettanku ieroči un pārnēsājami zenītraķešu kompleksi, apvidus auto un kvadracikli. Jautājums par desantzonu (ostas, lidlauki) noturēšanu. Bezcerīgi. Tātad atliek maksimāli sabojāt (nogremdējot peldlīdzekļus, bojājot infrastruktūru un skrejceļus). Nākošais jautājums - ielu cīņas. Ja pozīcijas ir iepriekš sagatavotas, kas ļautu patstāvīgi pārvietoties (pārejas starp ēkām, snaiperu pozīcijas, maskētas ložmetēju ligzdas), tad varētu būt efektīvs veids. Katrā ziņā jārēķinās ar to, ka NBS vadība situāciju, visticamākais, nekontrolēs un katrai teritoriālai vienībai ir jābūt spējīgai darboties patstāvīgi pēc iepriekš sagatavota plāna.

Nu tā, okupācija ir pabeigta, bet no NATO ne miņas. Ko tālāk? Bet tālāk atkal pēc iepriekš sagatavota plāna un atkal pēc teritoriāla principa - bruņojums un ekipējums iepriekš sagatavotos atbalstpunktos (konspiratīvie dzīvokļi, lauku mājas, meža bunkuri). Turklāt partizānu karš nevis klasiskā izpratnē, bet apmēram tā - pa dienu varai lojāls klerks vai laukstrādnieks, bet, kad pienāk pavēle, tad kaujas grupa sapulcējas noteiktā laikā un vietā, kur sagatavots bruņojums un ekipējums konkrētam uzdevumam, piemēram, sprieduma izpilde kolaboracionistam vai kāda diversija. Pēc uzdevuma izpildes atkal atpakaļ pie ikdienas pienākumiem.. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...