Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2010.gada sākumā NATO izstrādāja Baltijas republiku aizsardzības plānu pret agresiju no Krievijas puses, kas tika apvienots ar Polijas aizsardzības plānu zem nosaukuma Eagle Guardian.

Plāns paredz, ka Krievijas agresijas gadījumā tiks iesaistītas deviņas NATO divīzijas - ASV, vācu, britu un poļu. Tāpat plāns paredz NATO jūras spēku izvietojumu Polijas ostās Gdaņskā un Gdiņā, kā arī iznīcinātāju F-16 eskadriļu un transportlidmašīnu C-130 Hercules izvietošanu Polijas lidlaukos. Agresijas gadījumā uz Poliju tiek pārsviesti NATO ātrās reaģēšanas spēki, izmantojot jau minētās ostas un lidlaukus.

Tiktāl par Poliju. Toties, kā tiek plānots realizēt Baltijas valstu aizsardzību, man personīgi informācijas nav, tāpēc nāksies nedaudz improvizēt.

Pirmkārt, jebkurai militārai agresijai ir nepieciešams vismaz kaut kāds pamatojums, lai mēģinātu attaisnot agresora rīcību. Neatklāšu neko jaunu, ja pateikšu, ka Latvijas gadījumā šāds pamatojums varētu būt „tautiešu aizsardzība”, kā tas pašreiz labi redzams Ukrainas notikumos. Turklāt sabiedrības šķelšana un saspīlējuma pieaugums tiek panākts pakāpeniski.

Ukrainā viss sākās ar Krievijas karogu vicināšanu un aurošanu „Rossija, Rossija”. Nākošais etaps - administratīvo ēku ieņemšana, kas Krimas gadījumā beidzās ar nekonstitucionālu apvērsumu un okupāciju. No upuriem, kas apvērsuma organizētājiem un iedvesmotājiem dotu papildu bonusus, ļāva izvairīties Kijevas izturētā rīcība vai arī apziņa, ka procesu kontrolēt nav iespējams. Pašreiz Krimas scenārijs tiek atkārtots Ukrainas austrumu reģionos.

Protams, ir būtiska atšķirība - Ukraina nav NATO dalībvalsts. Līdz ar to iespējamajā Latvijas scenārijā būs korekcijas. Piemēram, sākoties masu nekārtībām, Krievija var piedāvāt ievest starptautiskus miera uzturētājus, kur, protams, Krievijai pienāktos noteicošā loma, jo runa ir par tautiešiem. Ņemot vērā Ukrainas notikumus, rietumvalstis tam var arī nepiekrist, un tādā gadījumā Krievija ieved savus BS bez saskaņošanas.

Šajā variantā tiek realizēts scenārijs, kas tika izspēlēts pērnā gada novembrī rīkotajās NATO mācībās Steadfast Jazz-2013, kas paredzēja, ka iedomātam uzbrukumam tiek pakļauta Igaunija un NATO spēki iesaistās jau pēc Igaunijas teritorijas okupācijas no nenosaukta agresora puses. Tātad tiek pieņemts - un pamatoti, ka alianses spēki iesaistīsies ar zināmu nobīdi laikā.

Savukārt Steadfast Jazz-2013 ietvaros tika realizēti manevri Baltic Host, kur tika pārbaudīta Baltijas valstu gatavība uzņemt alianses ātrās reaģēšanas spēkus, jeb citiem vārdiem sakot, pildīt „tauvas pieņēmēju” lomu. Pieļauju, ka mācībās viss noritēja gludi, bet kā būtu reālā dzīvē?

Ņemot vērā Baltijas republiku garo piekrastes līniju, var diezgan droši pieņemt, ka potenciālais agresors realizēs jūras desantoperācijas ar mērķi ieņemt jūras ostas, tādejādi nodrošinot galveno spēku desantu un to apgādi. Gadījumā, ja spēku samērs Baltijas jūras akvatorijā un gaisa telpā virs tās izrādītos nelabvēlīgs agresoram, tad jebkura gadījumā ostu sagrābšana un noturēšana neļautu izmantot vai vismaz nopietni apgrūtinātu to izmantošanu NATO atrās reaģēšanas spēkiem. Jau pieminēto mācību Steadfast Jazz-2013 ietvaros tika atstrādāta jūras spēku operācija, kas paredzēja mīnu lauku izveidi ar mērķi bloķēt Krievijas Baltijas floti Somu jūras līcī un Kaļiņingradā, lai nodrošinātu ASV un britu desantkuģu ienākšanu Baltijas jūrā caur dāņu jūras šaurumiem. Lieki piebilst, ka šāda operācija prasa zināmu laiku un nevar tik veikta nepamanīti. Turklāt, ja šāda operācija tiktu veikta pirms atklātas agresijas no Krievijas puses, tad tas varētu tikt iztulkots kā agresijas akts pret Krieviju, kas dotu tai politiskas dividendes.

Un tagad varētu apskatīt Krievijas resursus un iespējamo taktiku jūras desantoperācijas veikšanā.

Datus par Krievijas Baltijas flotes sastāvu jebkurš interesents var iegūt tīmeklī. Sīkāk derētu pievērsties moderniem peldlīdzekļiem, kas ir pieejami vai būs pieejami Krievijas JKF tuvākā laikā un kas var tikt izmantoti desantoperācijām ārpus ostām un aprīkotām piestātnēm.

Desantkuģus varetu iedalīt trīs klasēs - 1) lielie desantkuģi, piemēram, projekts 1174; 2) universālie Mistral tipa desantkuģi; 3) mazie desantkuģi uz gaisa spilvena, piemēram, projekts 12322 Sumbrs.

Projekta 1174 desantkuģis var pārvest un desantēt vienu MSB 440 cilvēku sastāvā un 79 tehnikas vienības. Desantēšanās līdzekļi - 9 desantkuteri un 4 transporthelikopteri Ka-29i, kas nodrošina arī uguns atbalstu. Peldošas tehnikas vienības ir iespējams desantēt pa tiešo ūdenī.

Mistral tipa desantkuģis var vienlaicīgi pildīt vairākus dažādus uzdevumus - izsēdināt desantu (450 cilvēku), kalpot kā helikopteru bāzes kuģis (8 gab. Ka-52K un 8 gab. Ka-29) un kalpot kā komandcentrs.

Projekta 12322 mazais desantkuģis uz gaisa spilvena Sumbrs skaitās lielākais šāda tipa kuģis pasaulē. Tā maksimālais ātrums sasniedz 63 mezglus, darbības rādiuss ir 300 jūdzes, kravnesība - 500 cilvēki ar ekipējumu vai 8 bruņmašīnas un 140 cilvēki, vai 10 bruņu transportieri un 140 cilvēki, vai 3 tanki T-80.

Ir skaidrs, ka, lai veiktu veiksmīgu desanta operāciju no jūras, ir jānodrošina gaisa telpas kontrole virs akvatorijas.

Zibenīgi varētu noreaģēt (vismaz tā tam vajadzētu būt) Baltijas valstu teritorijā bāzētie F-16 vai ekvivalentas klases NATO iznīcinātāji. Varētu ar nosacījumu, ja tiem izdotos pacelties no lidlauka. Šajā sakarā ir vērts pieminēt sekojošo.

 2013.gadā vācu medijos, atsaucoties uz avotiem no drošības struktūrām parādījās informācija par Krievijas mobilo operatīvi taktisko raķešu kompleksu Iskander izvietojumu Kaļiņingradas apgabalā un gar Baltijas republiku robežām, ko it kā apstiprina no satelītiem uzņemtās fotogrāfijas. Krievu puse šo informāciju nedz apstiprina, nedz noliedz. Šis raķešu komplekss ir paredzēts dažādu virszemes mērķi iznīcināšanai, tai skaitā, komandpunktu, pretgaisa aizsardzības objektu, lidlaukos izvietotu lidaparātu utml. Kompleksu raksturo mobilitāte, labās maskēšanās spējas un mazs sagatavošanas laiks raķešu palaišanai. Raķešu komplekss var tikt aprīkots ar augstas precizitātes spārnotajām raķetēm ar vidējo lidojuma ātrumu 230-260 m/s un lidojuma tālumu līdz 500 km. Raķetes lidojuma trajektorija un lidojuma ātrums tiek ieprogrammēts, un tas var tikt mainīts visā lidojuma laikā. Katra palaišanas iekārta ir aprīkota ar divām šādam raķetēm, un to starta intervāls ir 1 minūte. Novadīšana uz mērķi var tikt veikta ar kosmiskās izlūkošanas iekārtu palīdzību vai ar bezpilota lidaparātiem. Trāpījuma kļūda- 2m. Raķetes var tikt aprīkotas arī ar kodolgalviņām.

Tātad, NATO aviācija un lidlauku infrastruktūra ne vien Baltijas republikās, bet ari Polijā (vismaz 500km rādiusa no Kaļiņingradas) var tikt samērā ātri iznīcināta.

Protams, ka bez ievērības nepaliks arī Rīgas lidosta, kas spējīga pieņemt militārās transportlidmašīnas. Ņemot vērā NATO aviācijas bezdarbību, vismaz operācijas sākuma fāzē, tad Pleskavā dislocētajai 76. trieciendesanta divīzijai nesagādās problēmas desantēties lidostas rajonā pārņemot to savā kontrolē. Jāpiezīmē, ka katrā divīzijas pulkā ir viens pastiprināts bataljons, kas spējīgs desantēties ar visu tehniku, savukārt 100% viss divīzijas personālsastāvs ir sagatavots desantēšanai ar izpletņiem.

Papildus visam tam robežu šķērsos bruņutehnikas kolonnas no vairākiem virzieniem, kurām piesegšanu no gaisa nodrošinās kaujas helikopteri. To apliecina rosība helikopteru bāzu paplašināšanai Pleskavas apgabalā. Tā pērnā gada pašā nogalē Pleskavas apgabalā dislocētās Rietumu kara apgabala aviācijas bāzes kaujas helikopteru tehnikas parks tika papildināts ar 10 jaunāko modeļu daudzfunkcionālajiem triecienhelikopteriem Mi-35M un Mi-28H. Savukārt, Ostrovā bijušajā JKF aviācijas mācību bāzē tiek iekārtota kaujas helikopteru bāze, kuru plānots nokomplektēt ar apmēram 100 jaunām tehnikas vienībām.

Un kāds tam visam sausais atlikums? Nu, desantēsies Polijā tās NATO divīzijas, bet līdz reālai karadarbībai lieta visticamāk nenonāks, jo Krievijai vienmēr paliks pēdējais trumpis - kodolšantāža. Līdz ar to ietekmes sfēru robežšķirtne pārvietosies uz Polijas austrumu robežu.

Pārlasīju paša uzrakstīto, un nedaudz sabojājās garastāvoklis. Tāpēc nobeigumā, lai lasītājs neieslīgtu galīgā pesimismā, pateikšu, ka tuvāko mēnešu laikā šādi un līdzīgi asinis dzīslās stindzinoši notikumi LV nav gaidāmi, vismaz līdz rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Bet, ja pēc velēšanām sanāks tā, ka valdību veidos Saskaņas centrs kopā ar savām satelītpartijām - gāzes pedāļa spiedēja un dižā tautu vienotajā Šlesera Vienoti Latvijai, un latvju Žannas D`Arkas - Sudrabas tautas dzīlēs dzimušo kustību Par to, lai visiem būtu labi, tad publika varēs atslābt uz ilgāku laiku, jo automātiski iestāsies saskaņa un vienotība visas lietās, līdzīgi kā tas ir Kremļa čekista pārvaldītajā valstī.

Nobeigumā pieminēšu krievu tautas gudrību - „На каждую хитрую ж... найдетса свой ...”, tāpēc nākošais raksts kā turpinājums šim sauksies „Militāri politisks apskats. 2.daļa - risinājumi”.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...