Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušās ceturtdienas vakarā valdība beidzot sāka nākt klajā ar kaut kādiem puspasākumiem epidēmijas iegrožošanā, un tam par godu nākošajā dienā, kas iekrita piektdienā, 13. datumā, es jūtu uzplūdā publiski aicināju to atbalstīt. Lai nu kāda tā valdība mums ir iegadījusies, (1) tā ir mūsu pašu ievēlēta, un (2) citas šobrīd nav un nevajag. Manā saprašanā šī nu ir tā reize, kad jārīkojas nevis ierastajā “mēs pret viņiem”, vai “mēs pret tiem citiem”, bet gan “kaut kā kopā jāizkuļas”.

Tā kā sekojošie nopietnākie lēmumi – kā starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana – stājas spēkā ar šo otrdienu un būs spēkā pirmajā piegājienā līdz 14. aprīlim, tad es arī uz šo laiciņu pašizolēšos gan fiziski, gan arī valdības aplamāšanas nozīmē.

Bet līdz tam dažas piezīmes, – ne par vīrusiem un epidēmiju vēsturi, ne ar gudriem padomiem veselības aizsardzības profesionāļiem, kā tad būtu bijis pareizi rīkoties.

Mūs apdraud cilvēki, it sevišķi to stulbums

Kad jau pirms krietna laiciņa saprātīgi un ar skaitļiem draudzīgi cilvēki sauca pēc starptautiskās pārvietošanās ierobežošanas, it sevišķi kliedzošo vīrusa infekcijas aviotransportēšanas turpināšanu no Zimeļitālijas, liberālkretīni vienā balsī ķērca nu kā tad tā nu kā tad tā, tā tak neviens nedara, nevar tak slēgt starptautisko satiksmi! 

Izrādās, ka ne tikai var, bet vajag, un to arī izdara ar krietnu vairāku nedēļu novēlošanos. Šai sebošanai būs cena, konkrēts skaits cilvēku dzīvību. Cena, izteikta nevajadzīgās un novēršamās nāvēs, visticamāk, pavecu cilvēku nāvēs. Desmiti, simti, – tad jau skaitļi rādīs.

Vai vīruss apstiprina lidojumu grafikus? Vai vīruss tirgo biļetes un pieslāna pasažieriem pilnus salonus?

Sevišķi muļķīgi izcēlās frāzes tipa “vīrusiem nav robežu, tiem vīzu nepaprasīsi” utml., un tik tiešām jābrīnās, kā cilvēki, kas kaut nedaudz māk lasīt, var šādi pieteikties stulbuma čempionāta pavasara sesijā. Jo vīruss nav ne mežacūka, ne krokodils, kas var pārvietoties starp robežvalstīm bez atļaujas. Vīrusam vajadzīgs nēsātājs, šai gadījumā cilvēks, un tam var gan vīzu paprasīt, gan kaut ko ļaut vai neļaut.

Bet ko var gribēt no paštaisnas aurojošas publikas, ja mums ir tik izcili līderi. Par to arī šeit dažas replikas, vēl pēdējo reizi līdz Lieldienām.

Kad valdība sacenšas ar tviterstulbeņiem

Pašreizējā visatptverošā pandēmijas info lavīna mēdijos ir pilnīgi noslāpējusi visas iepriekšējās publiskās aktualitātes, vienu no kurām kā tipisku sabiedrības apdraudējumu šeit atsaukšu atkārtotai apskatei. Runa ir par skandalēšanos ap drošībnieku iecerēto daudzmiljonu tēriņu savai jaunajai ūbermājai.

Ņemšanās toreiz bija ap jautājumu, vai drīkst būvēt kaut ko konkrētā teritorijā, kurā sabiedrība vēlas iekārtot parku, un par sabiedrisko aktivitāti šai jautājumā, un tad ap augstāko personu paziņojumiem, ka drošībnieku ieceres apšaubīšana esot valsts drošības apdraudējums, un tā esmot baigā speckampaņa, un lai piesargoties visi kampaņotāji, jo “orgāni” visu vēro un pieraksta mazos blociņos.

Šī replika nav ne par vīrusiem, ne par to, kur būvēt mājas un kur iekārtot parkus, tā šoreiz nav mana tēma. Es šoreiz par nopietnāko no draudiem mums visiem, un tas ir stulbums.

Tagad kļūst daudz skaidrāks, kādēļ specdienesti pie mums Latvijā atšķirībā no Igaunijas ir izķēruši apmēram pusotra nīkulīga kaimiņzemes spiega, kuriem pat neērti piespriest cietumsodus.

Jo specdienests, kam jāgādā par sabiedrības drošību un tātad jābūt smalki specializētam sabiedrisko procesu jomā, bija iecerējis slepeni notrallināt vairākus miljonus uz nez kādu specprojektēšanu, slepeni nocirst lēveni vecu koku un slepeni uzbūvēt milzu ēku, un pēc tam liekulīgi brīnīties: re, kur mūsu jaunā mājiņa, neviens tak neko nav pamanījis!

Nebūsim naivi, mūs apdraud ļaunvēlīgi ārēji spēki, bet par tiem mēs vairāk zinām nostāstus un leģendas, bet, par ko varam būt pilnīgi droši, it tas, ka šobrīd lielākais apdraudējums, Šlesera vārdiem sakot, nāk no iekšām, no konkrētu dienestu vadības un virsvadības stulbuma. Noslepenosim, un lieta darīta. Stulbeņi neticamā pakāpē.

… bet tas vēl nav viss

Pandēmija noslāpēja vecos skandālus, – nu, kuru vairs interesē kašķis par nieka dažiem miljoniem liftu apkopes sakarā, par piemēru, – bet tai pat laikā ar jaunu spožumu izzīmēja valsts vadības īsredzību un mazspēju.

Šeit tikai divi mazi piemēriņi, un nebūs ne vārda par premjeru un veselības ministri. Šie tomēr ir cik necik izkustējušies, un dabūs vēl daudz ko par sevi dzirdēt turpmāk nākotnē.

Šoreiz par kompetentu un atbildīgu valsts varas un specializētu institūciju vadītāju redzējumu uz ekonomisko situāciju.

Lai arī esmu stipri zemās domās par mūsu finanšu ministru Reira kgu, viņa uznāciens vēl tikai pirms pāris nedēļām, kad jau puspasaules svila jaunā vīrusa izraisītajā ugunsgrēkā, tomēr izbrīnīja. 27. februāra citātiņš vien ir ko vērts: 

„Šī prognoze veidota vēl pirms “Covid-19” uzliesmojuma. “Neviens nedomāja, ka koronavīruss nonāks Eiropā un kā tas skars tālāk ekonomiku,” skaidroja ministrs.”

Neviens nedomāja februāra pēdējās dienās, itin neviens. Ziņās virsraksts aizgāja vēl divdomīgāks, kā šis “Ministrija pagaidām neprognozē koronavīrusa ietekmi uz Latvijas ekonomiku”, no kā var rasties iespaids, ka ministrija neparedz nekādu iespaidu.

Teikšu atklāti, brīdī, kad ekonomikas kritums ir ne tikai skaidri paredzams, bet jau ir sācies, šādi paziņojumi ir atbildīga vadītāja necienīgi. Bet šeit Reira kgam pārmest laikam vairs ir nevietā, jo grūti būs atrast kādu, kurš viņu turētu par puslīdz gudru, par atbildīgu un vadīt spējīgu sen vairs nerunājot.

Man personiski tiešām negaidīts bija Innas Šteinbukas, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas, TV uznāciens otrdien, 10. marta rītā. Tas ir tai laikā, kad starptautiskās finanšu sistēmas spazmas jau bija skaidri redzamas, bet pasaules ekonomikas neredzēta mēroga traucējumi neizbēgami.

Un ko šai sakarā saka tās institūcijas priekšniece, kuras vienīgais darbs ir uzraudzīt, lai iepriekšminētais domas gigants un drosmīgas vadības iemiesojums mūsu finmins Reira kgs nebūtu pārāk optimistisks budžeta prognozēs? Viņa atturīgi prognozē mūsu ekonomikas pieaugumulai arī mazāku pret iepriekšējo rozīgo prognozi, bet pieaugumu:

„Tostarp viņa minēja, ka apdraudētā patēriņa dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze kļūs piesardzīgāka. “Mēs jau februārī prognozējām, ka izaugsme nebūs strauja. (…) Pieaugums tika prognozēts 2,2%, taču tagad es teiktu, ka labākajā gadījumā izaugsme būs pie 1,5%,” sacīja Šteinbuka.” Prātiņ, nāc mājās.

Pat, ja mums nebūtu neviena, atkārtoju, neviena inficētā, situācija Apvienotajā Karalistē un Vācijā jau būtu pietiekošs iemesls mūsu ekonomikas izaugsmei apstāties. Bet fiskālās disciplīnas uzraugi raugās nākotnē, kurā sev iezīmējuši izaugsmi.

Mēs neesam unikāli

Un pavisam mazs atgādinājums: ierastā paļaušanās uz to, ka mūsu tāpiņus un stulbeņus pielabos mātišķā Eirosavienība, šoreiz ir nevietā. Organizācija, kas stingri paģēr pārdodamo gurķu līkumainības pakāpi, kā arī detalizēti reglamentē, no kura vecuma bērni drīkst paši piepūst gaisa balonus, epidēmijas sakarā uzrāda fantastisku memļacību. Tā, ziniet, (atšķirībā no gurķiem un gaisa baloniņiem) ir katras valsts pašas kompetence.

Mostamies! Vīrusa pandēmijas izraisītā atmosfēra ir biedējoša, mums visiem priekšā stāv īsti nepatīkams un, iespējams, grūts laiciņš. Ar šo ir jātiek galā, pirms atgriežamies normālā, cieņpilnā, eiropeiskā sadzīvē. Par spīti draudiem, lielākoties stulbeņu radītiem.

Un tieši tādēļ, ne pēkšņi mainījušos politisku simpātiju vai ģeopolitiskas orientācijas maiņas dēļ, esmu nolēmis līdz 14. aprīlim negānīt mūsu valdību bez vajadzības. Bet kurš solīja, ka būs viegli.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

60
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...